Krīzes iepirkumos piedāvātās lētās maskas nav izmantojamas medicīnā

20 komentāri

Pirms mēneša valsts steigā sāka meklēt aizsarglīdzekļus mediķiem. Tradicionālās piegādes ķēdes bija paralizētas, un bija jāmeklē jauni ceļi. Palīdzēt pieteicās simtiem uzņēmumu, finālā izvēlējās nebūt ne lētākās. Taču pretēji zemākās cenas piedāvātāju apgalvotajam, viņu piedāvātās maskas nav izmantojamas medicīnā.

Covid-19 pandēmijas laikā visas pasaules valstis cenšas nodrošināt mediķus ar maskām un citiem aizsarglīdzekļiem. Visur tas nenākas viegli. Taču ir simtiem uzņēmumu, kas apgalvo, ka var ātri un lēti Latviju ar trūkstošo apgādāt.

Februāra sākumā Pasaules veselības organizācija brīdināja par globālu masku un respiratoru deficītu. Latvijas slimnīcas no piegādātājiem izpirka pēdējos krājumus.

Mediķu nodrošināšanai ar aizsarglīdzekļiem valstis ķērās pie paņēmieniem, kas vēl nesen bija neiedomājami un ar katru nedēļu kļuva arvien izmisīgāki. Vācija aizturēja Šveicei domātu masku sūtījumu. Kuģis ar Vācijai paredzētu kravu pazuda pie Āfrikas krastiem. ASV aizliedza aizsarglīdzekļu ražotājam eksportēt. Kanādas sūtījums pazuda Šanhajas lidostā, turpat ASV apsolot trīsreiz augstāku cenu, pārpirka Francijai sagatavotus masku miljonus.

Atjaunot trūkstošo Latvijas materiālajās rezervēs valdība nolēma tikai mēnesi pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) brīdinājuma par globālu deficītu, marta vidū.

Edgars Labsvīrs
Nacionālā veselības dienesta vadītājs

Piegādes kļuva traucētas, kavējās, un pie tam tur ir grūti noreaģēt uzreiz. Parasti tās piegādes neatceļ, sāk viņas vienkārši pārcelt. Viņas kavējas, un ne vienmēr vari saprast, ka beigās vispār nekā nebūs.

Marta vidū bija skaidrs, ka lielākā daļa no piegādātājiem ir absolūti paralizēti un savas līgumsaistības izpildīt nevar.

Mums uzdots bija veikt centralizētos iepirkumus 17. martā, un uz to brīdi mums bija vairāki pieprasījumi no slimnīcām. Piemēram, konkrēti Stradiņu slimnīcā tie krājumi knapi pārsniedza nedēļas rezervi, attiecīgi līgumi bija jāslēdz patiešām zibenīgā ātrumā. Pirmā piegāde ir notikusi 29. martā. Lai ilustrētu, tā bija sestdiena, bet Stradiņu slimnīca negaidīja pirmdienu, lai brauca pakaļ, bet brauc jau svētdien, jo situācija patiešām ir bijusi kritiska.

Uzņēmumu, kas piedāvāja sagādāt maskas, bija desmitiem. Pirmo piegādi nodrošināja tirgū mazpazīstamā kompānija “GP Nord”, kas darbu sākusi tikai pagājušajā gadā.

Toms Zeltiņš
“GP Nord” vadītājs

Mēs tā visa komanda, kas ir “GP Nord” komanda, mēs strādājām Lielbritānijas uzņēmuma sastāvā. Mēs visi dzīvojām Anglijā, strādājām tur, un tad, kad mēs gribējām atgriezties Latvijā, domājām, ka jāatgriežas ar savu uzņēmumu. Tā tas arī notika. Uzņēmumu pamatdarbība, tiesa gan, ir medikamentu eksports uz Karību salām, uz Vidējiem Austrumiem, un uz Ķīnu. Ķīna ir viens no mūsu lielākajiem klientiem, viens no lielākajiem mūsu patērētājiem.

Kad mums atnāca tas pasūtījums, paralēli bija vēl četrām, manuprāt, četrām kompānijām, cik es zinu, bija iedots tāds pats uzdevums kā mums. Šobrīd izskatās no malas savādi, ka kompānija bez gada pārskata, par kuru neviens it kā nav dzirdējis ne sfērā, ir dabūjuši lielāko, grandiozāko “dīlu” un kaut kādā brīnumainā kārtā ir izpildījusi. Par brīnumainā kārtā  viņam ir taisnība, bet par to, ka dabūja – mēs bijām vairāki kopā tajā laikā, kad slēdza līgumus. Viņi nav atveduši, nav izdarījuši to, ko viņi solīja.

Bet tās veiksmes pamatā ir latvieši, kas dzīvo Ķīnā.

Kas fiziski tur sēdēja, fiziski “čekoja” to “stoku”. Fiziski sargāja, lai neviens nepārpērk viņu, lidoja līdzi pa visu Ķīnu 4000 kilometrus no Džendžou uz Urumki.

Kravu pārvadājumi no Ķīnas kavējas. Lai maskas Latvijā nonāktu ātrāk, tās nogādāja uz Ķīnas Rietumiem un uz turieni tām pakaļ devās “airBaltic” lidmašīna. Par lidojumu samaksāja Nacionālais veselības dienests. To kompensēja, samazinot līguma summu ar “GP Nord”. Pēc “GP Nord” nākamo masku līgumu slēdza ar Liepājas ražotāju “Lauma fabrics”.

Edijs Egliņš
“Lauma Fabrics” ģenerāldirektors

Apmēram mēnesi atpakaļ, kad mēs redzējām, ka trūkst valstī maskas, mēs domājām uzsākt masku ražošanu. Diezgan ātri sapratām, ka, lai ražotu medicīniskās maskas, ir vajadzīgi speciāli materiāli vajadzīgi speciāli sertifikāti. Tādi mums nav, Latvijā tādu nav nevienam ražotājam, cik mums ir informācija. Un tieši tāpēc mēs piedāvājam valstij savu palīdzību atvest no Ķīnas maskas, jo mums ir plašs sadarbības partneru loks visā pasaulē, tai skaitā arī Āzijā.

Ļoti svarīgi ir, lai tieši Ķīnā būtu savi uzticami cilvēki, jo uz doto brīdi Ķīnā ir saradušies apmēram 46 tūkstoši medicīnas masku ražotāju. Starp citu, lielākā daļa no viņiem tieši pēdējos mēnešos ir uzsākuši savu darbību. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvērtēt, kurš patiešām ir speciālists, kurš nē. (Mūsu gadījumā mēs strādājam ar tādiem ražotājiem, kas jau sen ražo šīs maskas un respiratorus, viņiem ir visi nepieciešamie sertifikāti. Ir ļoti svarīgi, lai tajā galā būt mūsu uzticami cilvēki, kas visu to var pārbaudīt. Jo uz doto brīdi ir tik daudz tās kompānijas, un arī mēs redzam, piedāvājumi ir tiešām par abstraktām cenām un nav saprotams, kādos apstākļos tas viss tiek ražots.)

Vēl pēdējā laikā Ķīna ieviesa jaunas prasības un visa eksportētā produkcija no Ķīnas šobrīd tiek pārbaudīta, lai, pirmkārt, ražotājam būtu eksporta atļaujas, jo arī Ķīna sāk saprast, ka Ķīna eksportē šobrīd tik daudz un dažādu produkciju, tāpēc pati Ķīna ir ieviesusi tādas prasības, ka pirmkārt ražotājam jābūt eksporta atļaujai, produkcijai jābūt sertificētai un pašam ražotājam jābūt arī attiecīgi sertificētam.

Nacionālā veselības dienesta slēgtie līgumi par masku un respiratoru piegādi:

  • “GP Nord” – 849 482 eiro
  • “Lauma fabrics” – 6 101 567
  • “Saules aptieka” – 1 320 000

Par maskām Nacionālais veselības dienests slēdzis līgumus astoņu miljonu eiro vērtībā. Par tiem nopirkti astoņi miljoni masku un 1,1 miljons respiratoru. To piegādes noslēgsies nākamajā nedēļā. Veselības dienesta vērtējumā šobrīd aizsarglīdzekļu pietiek aptuveni mēnesim, mērķis ir sagādāt rezerves vismaz trim.

Vēl pirms pāris mēnešiem vienkāršas vienreiz lietojamas medicīnas maskas cena bija divi centi. Tagad tās uzņēmumi pārdod  par 55 līdz 66 centiem gabalā. Taču Veselības dienests saņēma pieteikumus arī par daudz zemākām cenām.

Edgars Labsvīrs
Nacionālā veselības dienesta vadītājs

 Lielākā daļa no viņiem patiešām tic, ka viņi to var izdarīt un viņi ir gatavi to uzņemties darīt, bet tad, kad sāk izstrādāt jau konkrētus piedāvājumus, taču tur izrādās, ka cilvēks nav ņēmis vērā, ka kurjerkompānijas, ar kurām viņš plānoja sūtīt, ir pusparalizētas un tās kravas piecu darbadienu vietā brauc mēnesi. Cits bija domājis, ka nofraktēt lidmašīnu tas ir vienkārši aizsūtīt epastu trim firmām un izvēlēties labāko piedāvājumu. Trešais, kad viņam prasa – atsūtiet, lūdzu, atbilstības sertifikātus, viņš uzdod jautājumu: jūs nevarētu precizēt, kādus sertifikātus, un saproti, ka cilvēks vienkārši nesaprot, par ko ir runa, ko nozīmē sertificēta medicīniskā ierīce vai aizsarglīdzeklis.

Visbiežāk šie piedāvājumi arī sākas no lētākām cenām, bet pēc tam kļūst skaidrs, ka šī maska ir maska, bet tā nav tomēr medicīniskā ierīce, sāk meklēt medicīnisko ierīci un drošāku piegādātāju. Izrādās, ka tur cena tomēr ir pavisam cita.

Veselības dienests līdz šim publiskojis aptuveni 60 piedāvājums, bet kopā to esot vairāk nekā simts. Viens no skaļākajiem krīzes iepirkumu kritiķiem ir Dāvids Zalāns. Viņa nesen dibinātā firma piegādājot maskas vairākām Eiropas valstīm, bet Latvijas iestādes uzņēmuma piedāvājumu ignorējušas.

Dāvids Zalāns
“International Laboratory” vadītājs

Viņi noslēdz līgumu pēc divām dienām par 66 centiem ar kādu citu. Mums ir 45 centu cena, mums ir cenā iekļauta piegāde un PVN.

Zalāna uzrādīts e-pasts gan liecina, ka norādītā cena bijusi bez piegādes. ”Nekā personīga” noskaidroja, ka viņa piedāvātās maskas nav sertificētas lietošanai medicīnā. Zalāns aizrāda, ka Nacionālais veselības dienests nav brīdinājis, ka tam vajag medicīnas maskas.

Edgars Labsvīrs
Nacionālā veselības dienesta vadītājs

Arī šodien, ja jūs varat atvest 100 tūkstošus vai miljonu masku uz Latviju ar cenu 40 centi, es garantēju, ka tās tiks pārdotas stundas laikā.

Par aptuveni šādu cenu Latvijā tiek importētas maskas, kas nonāk aptieku plauktos par 60 centiem. Importētājs – Igaunijas uzņēmums – savā mājaslapā par šīm lētajām maskām norāda, ka to efektivitāte ir ap 80% un brīdina, ka tās nav līdzvērtīgas medicīnā izmantotajām.

Aprīļa sākuma valdība nolēma aizsarglīdzekļu centralizēto sagādāšanu uzdot Aizsardzības ministrijai. Pamatojums: bruņotajiem spēkiem visā Latvijā ir noliktavu tīkls, armija vajadzības gadījumā var piegādāt maskas reģionos un tai ir lielāka pieredze ar apjomīgiem iepirkumiem.

Artis Pabriks
Aizsardzības ministrs (“Attīstībai/Par”)

Mēs pirms divām nedēļām saņēmām šo uzdevumu no Ministru kabineta rūpēties par iepirkumiem, rūpēties par šo iepirkumu uzkrāšanu, veidot arī valsts rezerves un palīdzēt ar sadali. Mēs neesam tie, kas nosaka, ko pirkt un cik daudz, jo tā ir civilā krīze, ārkārtas situāciju. Par to atbild VUGD un, protams, medicīnas dienesti, līdz ar to viņi mums iedod specifikāciju, viņi iedod apjomu, viņi iedod, kas viņiem ir vajadzīgs.

Pēc veselības dienesta ieteikuma Aizsardzības ministrija jau noslēgusi līgumus ar diviem uzņēmumiem. Singapūrā reģistrētais “Addi Trading” jau izpildījis miljona masku pasūtījumu. Līgumu uzņēmuma vārdā slēdzis Latvijas pilsonis Deivs Jukša. Viņš apgalvo, ka ir vienīgas uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs.

Uzņēmumam ir sava mājas lapa. Tagad tā tiek pārveidota, bet vēl īsi pirms iepirkuma informācija tajā liecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar zivjaudzēšanas aprīkojuma tirdzniecību.

Deivs Jukša
“ADDI Trading” pārstāvis

Uzņēmums nodarbojas ar tirdzniecības operācijām, izmantojot tās priekšrocības, ko sniedz Singapūras jurisdikcija un Singapūras finanšu sektors. Uzņēmums līdz šim ir darbojies Eiropas Savienības un Izraēlas tirgū. Latvijā darbību uzņēmums līdz šim nav veicis. Mums ir vairāki sadarbības partneri Austrumāzijā, tai skaitā Ķīnā, kas ražo dažādus medicīnas vajadzībām paredzētos individuālos aizsardzības līdzekļus, tai skaitā ķirurģiskās maskas.

Arī turpmāk plānojam piegādāt ķirurģiskās maskas un citus individuālos aizsardzības līdzekļus Eiropas Savienības tirgū, tai skaitā Latvijā, un Izraēlā.

Firmas kontaktpersona saziņā ar Aizsardzības ministriju bijis Artūrs Miglinieks, kompānijas “Erst Finance” līdzīpašnieks. Otrs akcionārs ir Olafs Berķis, kurš partijai “Latvijas attīstībai” ziedojis ievērojamas summas. Jukša apgalvo, ka uz konsultāciju līguma pamata viņu piesaistījis atsevišķu darījumu strukturēšanā un finanšu instrumentu piesaistīšanā, ņemot vērā viņa pieredzi starptautisku darījumu finansēšanā.

Artis Pabriks
Aizsardzības ministrs (“Attīstībai/Par”)

Nekā personīga: Jaunākais uzņēmums, ar ko slēgts līgums, Singapūrā reģistrēts ofšors, tur acīmredzot īpašnieki neizsekojami. Vai tas ir labs signāls?

Artis Pabriks: Es nezinu par šo konkrēto uzņēmumu, bet ir pilnīgi skaidrs, ka pasaulē ir daudz uzņēmumu, par kuriem mēs īpašniekus nezinām, bet kas piegādā maskas, un, ja šis uzņēmums, teiksim, mans personīgais vērtējums, ja šis uzņēmums var savlaicīgi piegādāt kvalitatīvas maskas par pieņemamu cenu, kas mums ir vajadzīgs, es nedomāju, ka mēs pavadīsim trīs mēnešus, domājot, kas ir patiesais labuma guvējs Singapūras uzņēmumam.

Nekā personīga: Par to neesat informēts?

Artis Pabriks: Es neesmu informēts par šo konkrēto uzņēmumu.

Masku cenas:

  • “GP Nord” – 55 centi
  • “Lauma Fabrics”  – 57 centi
  • “Saules aptieka”  – 66 centi
  • “ADDI Trading”  – 66 centi

Portāls “Delfi” atklājis, ka Singapūras firmas piegādātās maskas ir zemākās klases medicīniskās maskas, kas nav piemērotas izmantošanai, piemēram, operāciju zālē. Taču to cena ir augstāka nekā “GP Nord” vai “Lauma Fabrics” nodrošinātā: 66 centi. Veselības dienests apgalvo, ka šaubu par citu masku kvalitāti nav.

Edgars Labsvīrs
Nacionālā veselības dienesta vadītājs

Mēs pieprasām sertifikātus un atbilstības deklarācijas. Un šīs maskas, ko mēs iepērkam, viņām ir jābūt tieši sertificētām kā medicīniskās ierīces nevis individuālais aizsardzības līdzeklis. Mēs, saņemot maskas, vienu partiju esam pārbaudījuši Stradiņa universitātes, nevis Stradiņa slimnīcas, ka bieži jauc, bet Stradiņa universitātes Darba, drošības un vides aizsardzības institūtā, bijām pārbaudījuši respiratorus arī Tuberkulozes un plaušu slimību centrā.