4 komentāri

Aizliegumi un ierobežojumi nepasargā no ietekmīgu un bagātu ārzemnieku atklātas vai slēptas darbošanās Latvijā. Pat, ja viņi iekļauti pēc Krimas aneksijas Eiropas savienības un ASV veidotajā sankciju sarakstā. Tajā nokļuva biznesmeņi, kuri cieši saistīti ar Krievijas valdošo varu. Starp viņiem arī miljardieri brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi. Tomēr kāds Krievijas opozicionāru veikts pētījums atklāj, ka Rotenbergi atraduši veidu kā slēpti joprojām turpināt strādāt Eiropā izmantojot vairākas Latvijā dibinātas firmas un kādu uzticamu sabiedroto no Maskavas.

3,5 miljardus ASV dolāru dārgs tilts, kā sola Vladimirs Putins, 2018.gadā savienos Krieviju ar Krimu. Tas kļuvis par simbolu tam, kā Krima atgriezīsies Krievijā. Putina režīmam tik svarīgo tiltu būvē uzņēmums “Stroy Gaz-Montazh”, kas pieder Arkadijam Rotenbergam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Putins un Rotenbergs iepazinās skolas gados, kad viņi kopā mācījās džudo. Putins kļuva par prezidentu, bet Rotenbergs par biznesmeni, kura bagātība pēc “Forbes” aplēsēm ir viens miljards ASV dolāru un viņš saņēmis vislielākos valsts pasūtījums.

Rotenberga firma “Stroy Gaz-Montazh” ne tikai būvē tiltu uz Krimu, bet jau 10 gadus ražo cauruļvadus, kurus pērk gāzes koncerns “Gazprom”, lai būvētu tādus mega projektus kā “Nord Stream” vai gāzesvadu Sahalīna – Habarovska – Vladivostoka. Tomēr Arkādija Rotenberga biznesu rietumu virzienā apturēja ASV un Eiropas sankcijas.

Arkādija brālim Borisam Rotenbergam un viņa dēlam Romānam no sankcijām izvairīties ļāva savulaik iegūtā Somijas pilsonība. Un viņiem abiem ir arī īpašumi Latvijā – savulaik tēvam Borisam piederēja firma, kuras īpašumā atradās smalka villa Garkalnē. Šobrīd firma un māja nonākusi dēla Romāna īpašumā.

Rotenbergi kontrolē arī galvenos notikumus Krievijas hokejā. Arkādijs Rotenbergs ir Krievijas hokeja federācijas valdes priekšsēdētājs. Bet Romāns Rotenbergs vada KHL komandu Sanktpeterburgas “SKA” un ir Hokeja federācijas viceprezidents.

Brāļiem Rotenbergiem līdz sankciju ieviešanai Latvijā bija viņiem Krievijā piederošās “SMP” bankas filiāle. No sankcijām banka izvairījās, jo 2014.gadā to pārsauca par ”Meridian Trade Bank” un bankas akcijas nopirka tās menedžments.

Lietuvā dzīvojošais Krievijas opozicionārs no kustības ”Solidaritāte” Mihails Maglovs ir veicis pētījumu kā Rotenbergu bizness mēģina apiet rietumu sankcijas. Pētījumā atklāts, ka pateicoties uzticamiem “SMP” bankas darbiniekiem, Rotenbergi slēpti turpina biznesu Latvijā.

Rotenbergu uzticamības persona ir Deniss Pospelovs. Viņš savulaik “SMP” bankā bijis priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Pospelovs uz sava vārda reģistrēja firmas Kiprā (“Owental Development Ltd”, “Owental Investments Ltd” un “Owental Stock Investment Ltd”), kas savukārt dibināja firmas Maskavā, Sanktpeterburgā un Tjumeņā. Tās būvēja un attīstīja nekustamos īpašumu projektus.

Pirms trim gadiem tieši brīdī, kad rietumi pret Krieviju ieviesa sankcijas, Pospelovs pēkšņi uzrakstīja atlūgumu un augsto amatu bankā atstāja. Bet jau pēc dažiem mēnešiem Rotenberga agrākā bankas vadītāja vārds parādījās Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Pospelovs 2014.gada decembrī reģistrēja firmu ”DOP Investment”. Tajā viņš ir vienīgais īpašnieks un valdes loceklis.

Divu gadu laikā Pospelovs Latvijā ir izvērsis sazarotu un sarežģītu uzņēmumu struktūru. Tajās figurē arī cilvēki, kas savulaik bijuši vai arī joprojām ir saistīti ar “ABLV Bank” un tās meitas uzņēmumiem. Viens no šādiem biznesiem ir reģistrēts Lāčplēša ielā. No 2015.gada decembra Pospelova firmai pieder 25% uzņēmumā ”Money express credit”.

Pospelovs ir firmas padomes priekšsēdētājs. Viens no padomes locekļiem ir Leonīds Kiļs – “ABLV Bank” meitas kompānijas “ABLV Asset Management” valdes priekšsēdētājs. Pēc pēdējiem datiem ”Money express credit” apgrozījums bijis 1,9 miljoni eiro un tā nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, kredītiem un juvelierizstrādājumiem. Firmas adresē Pospelovu sastapt neizdodas.

Tomēr krietni apjomīgāks Rotenbergu uzticamības personas Pospelova bizness atrodas Skanstes ielas biroju mājā zem viena jumta ar Valsts kontroli. Tur ēkas divos stāvos izvietots uzņēmums “IMG”. Un tieši šajos birojos reģistrētas trīs firmas, kuras Pospelovs dibinājis kopā ar “ABLV Asset Management” valdes priekšsēdētājam Leonīdam Kiļam piederošo firmu ”LK Investment” un savulaik ar “ABLV Asset Management” saistītā Vadima Burceva uzņēmumu ”VIB Investment”.

Firmas “AFI Investīcijas” un “PV Investīcijas” – katra reģistrējusi vienu miljonu eiro lielu pamatkapitālu, bet ”Bonds Invest” 9,2 miljonus eiro (9 251 435 eiro). Kā liecina Lietuvā dzīvojošā Krievijas opozicionāra Mihaila Maglova pētījums, šīs firmas izdevušas obligācijas vairāk nekā 48 miljonu ASV dolāru vērtībā un tās tirgo arī ASV un Lielbritānijā.

Arī Krievijā ir reģistrēts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu kā Rīgā “IMG” jeb “Integral Management Group”. Maskavā šī firma tiek uzdota par vienu no lielākajām holdingkompānijām no Austrumeiropas, kam galvenais sēdeklis atrodas Rīgā. Starp holdinga partneriem minēta arī “ABLV Bank”.

Interesanti, ka starp šīs it kā no rietumiem nākušās firmas realizētajiem projektiem uzrādītas tās pašas viesnīcas, biznesa centri un izklaides parki Maskavā, Sanktpēterburgā un Tjumeņā, kurus savulaik brāļu Rotenbergu uzticamības persona Deniss Pospelovs bija reģistrējis uz vairākām Kiprā dibinātām firmām. Šobrīd šie īpašumi tiek uzrādīti kā Latvijā reģistrētu firmu investīciju objekti. Viens no tiem arī jauns vairāku daudzstāvu māju guļamrajons netālu no Maskavas.

“ABLV Bank” rakstiskā atbildē apgalvoja, ka tā stingri ievērojot sankciju režīma normas un neapkalpo personas, uz kurām ir attiecināmas sankcijas. Savukārt, par vairāku “ABLV Bank” meitas uzņēmumu valdes priekšsēdētāja Leonīda Kiļa dalību dažādos ar banku nesaistītos biznesa projektos banka no komentāriem atturējās.

Savukārt kā atrakstīja viens no Denisa Pospelova partneriem Latvijā, Vadims Burcevs, viņa rīcībā neesot informācijas, kas apstiprinātu “SMP” bankas agrākā darbinieka naudas saistību ar brāļiem Rotenbergiem. Tās esot Denisa Pospelova privātās investīcijas. Un viņš firmas Latvijā dibinājis tikai tāpēc, ka novērtējis te labo biznesa vidi.

TOP komentāri

  • Hmmm...
    0 0 0

    Hmmm...

    Zhurnalisti no Neka personigas - debili. Visur redz tikai okupaciju. Visas firmas atradija, bet Rotenberga milaku mazmeitu - 4-gadigu engeliti ar zilam acim un blondiem matiem, kura dzivo Priedkalnee nepamanija. Kada okupacija, lauku iditoti??? Prieksh kam jums vajag NATO? Rotenbergs ir istas latvietes vectetis un pasargas Latviju daudz droshak neka jebkuri amerikani, kuriem uz Latviju galigi pofig.
  • Konstantinss
    0 0 0

    Konstantinss

    Vajag vietejos zaglenus biezak atmaskot nevis malet acis ar citiem
  • LV
    0 0 0

    LV

    Kauns un negods Latvijas valsts pārvaldei, kuras acis aizmiglojusi naudas kāre. Paši nespējam attīstīt ražošanu, ka nabagi gaidām ārvalstu investorus kas arī viņi nebūtu, kaut vai netīrās naudas atmazgātāji, krāpnieki vai zagļi. Mūsu SAB, ģenerālprokuratūras un DP amatpersonas guļ dziļā miega, bet valsts pārvalde mierīgi pārkāpj ES vienošanās. Vai tiešām vēl ilgi mūs vajās KP nomenklatūras vecie niķi sludināt vienu, darīt citu un izzagt valsti

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl