Krievija gribējusi ierīkot novērošanas kameras ap Alūksnes ezeru. Tas ļautu izspiegot blakus esošo armijas bāzi

15 komentāri

“Nekā personīga” kļuvis zināms par kādu interesantu piedāvājumu, ko pirms diviem gadiem saņēma Alūksnes pašvaldība. Kāda valsts iestāde, kas Krievijā rūpējas par drošību mežos, gribējusi ap Alūksnes ezeru uzstādīt novērošanas kameras.

To serveri glabātos Krievijā un iekārtas apkalpotu firma, kam ir saistība ar Krievijas armijas vienību digitalizāciju. Starp citu, tieši blakus Alūksnes ezeram atrodas Latvijas armijas bāze, ko šīs Krievijas kameras varētu izspiegot.

Ar ideju panākt pozitīvas izmaiņas uzņēmējdarbībā, vides aizsardzībā, lai kopā sportotu, nodarbotos ar kultūru un ieviestu inovācijas – ir izveidota īpaša Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma. Latvijā to uzrauga VARAM, Krievijā – kaimiņvalsts Ekonomikas ministrija. Programmai lauvas tiesu no naudas dod Eiropa – 15 miljonus, gandrīz 8 miljonus Krievija, Latvija 999 tūkstošus eiro. Projektus raksta abu valstu pašvaldības un tos realizē kopā.

Šie pārrobežu projekti interesē arī ārvalstu specdienestus. Tas lasāms Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā. Konkrētus piemērus mūsu dienests nemin, bet nosaukti trīs projekti, kas rada būtiskus drošības riskus.

“Nekā personīga” zināms par diviem no tiem. 24 Latgales pašvaldības un Pleskavas pilsētas uzņēmums ”Gorvodokanal” par 3,8 miljoniem eiro pētīs dzeramo ūdeni. Informēs sabiedrību, veidos jaunus urbumus un ūdens sūkņu stacijas. Un ”Gorvodokanal” uzņēmuma pārstāvji klātienē pētīs dzeramā ūdens ņemšanas vietas Latgales reģionā un iepazīsies ar Latgales pašvaldības ūdensapgādes apsaimniekošanas uzņēmuma telpām un tehnoloģijām. Un tas ir valsts drošības interesēm svarīgs objekts. Iesaistītajām pusēm par riskiem esot teikts, bet projekts tik un tā tiek turpināts.

Citā pašvaldībā gribēja veidot novērošanas kameru tīklu ap kādu ezeru. Tiešsaistē saslēgtās kameras būtu ražotas Krievijā un iespējams tur arī atrastos sistēmas serveris. VDD esot iebildis, un projekts apturēts.

Normunds Mežviets
Valsts drošības dienesta priekšnieks

Es atturēšos saukt vārdā konkrētu pašvaldību, bet VDD mēs neuzskatām, ka no pretizlūkošanas riska aspekta ir pieļaujams tas, ka no mums nedraudzīgas valsts ir iespējams ”onlainā” iegūt informāciju par mūsu valstī notiekošiem procesiem. Var būt dažādu veidu ezeri un ezeru krastos var būt dažāda veida infrastruktūras celtnes un tamlīdzīgi. Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Šajā gadījumā mūsu rekomendācija bija šo projektu neīstenot, jo pretizlūkošanas riskus vērtējām kā pārāk augstus.

“Nekā personīga” izdevās noskaidrot, ka aizdomīgo projektu gribēja veidot Alūksnes pašvaldība sadarbībā ar Pleskavas reģiona valsts institūciju ”Meža ugunsdrošības centrs”. Tehnikas uzstādītājs būtu kāda firma no Krievijas. Kameras ļautu sekot līdzi tam, kas notiek ezerā. Un tās varētu redzēt arī ezera otru krastu. Tur atrodas nacionālie bruņotie spēki.

Alūksnes mērs, kura pārvaldītajā pilsētā pie ezera atrodas arī Latvijas bruņoto spēku Kājnieku skola un Zemessardzes štābs, diplomātiski mēģina izvairīties kritiski izteikties par sadarbības partneriem Krievijā. Jo negribot sabojāt attiecības. Nākotnē tās noderēšot, realizējot citus projektus.

Mērs apstiprina, – 2018. gadā viesi no Krievijas domniekiem demonstrēja prezentāciju, kā Krievijā darbojas novērošanas kameras, kas tiešraidē seko, vai neizceļas ugunsgrēki. To šim centram nodrošina privātfirma no Krievijas ”Formoza servis”. Kā teikts firmas mājaslapā – tā var uzpildīt un nomainīt printera kartridžu vai ieviest visaptverošu drošības sistēmu ar kamerām un dažādiem sensoriem.

Domnieki uzklausījuši piedāvājumu uzstādīt kameras ap Alūksnes ezeru, lai varētu sekot līdzi atpūtniekiem. Domei iecere sākumā likusies interesanta. Pārrobežu projekta summa bijusi rēķināta starp 340 un 380 tūkstošiem eiro.

Krievijas firmai ”Formoza servis” ir izsniegta Krievijas Federālā drošības biroja (FSB) licence darbam ar valsts noslēpumu. Zināms, ka Krievijas puse ļoti gribējusi, lai projektam Alūksnē tiktu piesaistīts tieši šis uzņēmums. Tas nozīmē, – serveri, kas glabātu tiešsaistes kameru safilmēto, varētu atrasties Krievijas pusē. Kā mums apliecina sarunas dalībnieki, Krievijas pārstāvji bijuši diezgan uzstājīgi, ka Alūksnei projekts patiešām nepieciešams.

Arturs Dukulis
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs (ZZS)

Potenciālais kameru uzstādītājs uzņēmums ”Formoza servis” piedalījies Krievijas Aizsardzības ministrijas sistēmu digitalizācijā – vairāk nekā 50 objektos dažādos Krievijas reģionos – sadarbībā ar uzņēmumu ”Воентелеком” jeb ”Armijas telekoms” ieviestas digitālo telekomunikāciju iekārtas. Vēl izstrādāta drošības sistēma Pleskavas lidostā, ko nevarētu veikt bez Krievijas puses specdienestu iesaistes.

Viens no kompānijas ”Formoza servis” lielākajiem projektiem – ”Лесохранитель” jeb ”Mežsargs”. 30 Krievijas reģionos sadarbībā ar Krievijas telekomunikāciju gigantu ”Megafon” uzstādītas 800 īpašas izšķirtspējas kameras, kas spēj pamanīt mežu ugunsgrēkus. Vienas kameras redzamības rādiuss esot 35 kilometri. Sistēma ir pieslēgta ugunsdzēsējiem un citiem sevišķajiem dienestiem.  Sistēma darbojas Krievijas pusē visos apgabalos, kas robežojas ar Baltijas valstu robežām. Kā pilotprojekts tas ieviests arī Bulgārijā.

Alūksniešiem Krievijas puse solījusi, ka kameru sistēmu ap ezeru arī varētu saslēgt ar mūsu valsts ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem. Tas nozīmētu, ka kameru uzstādītājiem būtu iedota tieša piekļuve Latvijas iekšlietu struktūru sistēmām – glābējiem, policijai, arī ātrajai palīdzībai. Alūksnes novada pašvaldības aģentūras ALJA direktors, kas apsaimnieko ezera teritoriju, atceras, ka ar kompānijas pārstāvjiem jau spriests, kur kameras varētu izvietot. Apsvērta arī iespēja izmantot Valsts meža dienesta torni. Bet tālāk par ideju neesot tikuši.

“Nekā personīga” zināms, ka vismaz divas kameras bija plānots izvietot Alūksnes ezeram blakus esošās Latvijas bruņoto spēku kājnieku skolas un Zemessardzes štāba tuvumā. Tajās varētu redzēt autoceļu, kas pieved pie armijas objekta. Tas kameru uzraugiem un servera glabātājiem tiešsaistē 24 stundas nodrošinātu iespēju vākt informāciju par armiju un zemessardzi. Ja nepieciešams, imitēt kādu negadījumu, lai redzētu armijas reakciju un rīcības plānus.