Kremļa slepena nodaļa gatavojusi sarakstus ar “noderīgajiem žurnālistiem”, ar kuriem būtu vērts veidot sadarbību

12 komentāri
Kremļa slepena nodaļa gatavojusi sarakstus ar “noderīgajiem žurnālistiem”, ar kuriem būtu vērts veidot sadarbību
TASS / SCANPIX

Piektdien Valsts drošības dienests (VDD) veica kratīšanas pie vairākiem Krievijas oficiālās ziņu aģentūras “Rossija Sevodna” darbiniekiem Latvijā. Par šo portālu un izdevumu destruktīvo darbu regulāri savos pārskatos rakstījuši Baltijas valstu specdienesti.

Bet nesen publicēts Krievijas opozicionāra Mihaila Hodorkovska centra pētījums atklāj, kā strādājusi Kremlī izveidota slepena nodaļa. Tās uzdevums bijis gatavot informatīvās kampaņas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju. Meklēti žurnālisti, ar kuru palīdzību tās varētu īstenot.

Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska projekts DOSJE neilgā laikā atklājis būtiskas detaļas kā Krievija slēpti cenšas ietekmēt notiekošo kaimiņvalstīs. Tajā skaitā arī Latvijā.

DOSJE žurnālistu rīcībā nonākuši slepeni faili no īpašas struktūrvienības Kremļa administrācijā. Tie ir Krievijas izlūkošanas ģenerāļa Vladimira Černova sekretariāta darba dokumenti. Černovs vada Krievijas prezidentam pakļautu pārvaldi starpreģionu un kultūras sakariem ar citām valstīm. Bet tā patiesībā uzrauga un plāno iejaukšanos Krievijas tuvāko kaimiņvalstu iekšlietās. Pārvaldē ir nodaļas, kas strādā ar kaimiņvalstīm. Černova pakļautībā Baltijas valstu kurators gadiem bija Jevgeņijs Umerenkovs. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis, kurš strādājis arī medijos. DOSJE pētnieki secinājuši- Umerenkovs Baltijā veidojis ietekmes aģentu tīklu, kā arī vācis kompromitējošu informāciju par vietējiem politiķiem un organizējis nomelnošanas kampaņas.

Nesen viņu amatā nomainīja Vadims Smirnovs. Aizdomās par spiegošanu viņš iekļauts Lietuvas melnajā sarakstā.

DOSJE publicētajos dokumentos atrodams saraksts ar vairākiem Latvijas žurnālistiem. Tas uzreiz nenozīmē, ka viņi ir Krievijas aģenti. Kā raksta paši dokumenta sastādītāji – ”Latvijā esot liela problēmas atrast krieviski runājošus un rakstošus žurnālistus – ”Situācija ir sarežģīta. Krievijas redakcijās nav jauniešu – krievu žurnālisti nav apmācīti, un tas nav daudzsološs bizness.”

Saraksts atrodams šeit.

Tas, ka Latvijā trūkst jaunu krieviski rakstošu un runājošu žurnālistu, un cilvēki Latvijā vairs nelasa avīzes, Baltijas valstu kuratoriem Kremlī iespējams licis kalt plānus, kā informatīvo kampaņu rīkošanā ievilināt žurnālistus no latviskajiem medijiem. Vairāki no tiem “Nekā personīga” kategoriski jebkādu sadarbību noliedz.

Sarakstā, kas iespējams tapis pirms 10 gadiem, iekļauts portāla “Delfi” krievu sadaļas redaktors Anatolijs Golubovs. Viņš apzīmēts kā ”Latvijas režīmam absolūti lojāls”. Atceras, ka reiz runājis ar Krievijas vēstniecības cilvēkiem par iespēju portālā izvietot viņu informāciju. “Delfi” galvenajam redaktoram Ingum Bērziņam pieminēts tikai viens raksturojums – ”runā krieviski”.
Anatolijs Golubovs
Rus.Delfi.lv galvenais redaktors

10, varbūt 9 vai 8 gadus atpakaļ man bija saruna ar vēstniecības darbiniekiem. Iespējams viņi vienkārši atnāca parunāt par sadarbību. Un uztaisīja kaut kādu failu ar maniem datiem. Viss.

Iguss Bērziņš
Delfi.lv galvenais redaktors

Bez jebkādas iedziļināšanās ir skatīts, lai priekšniecībai izkalpotos, ka – redziet, mums ir tādi cilvēki, kuri ir portālu galvenie redaktori. Un varētu mācēt krieviski, tāpēc kaut kad strādāsim ar viņiem.

Nekad neviens ar mani ap tiem gadiem nav kontaktējies. Un pat tagad, šajā jaunajā gaismā skatoties un mēģinot saprast, vai kaut kas, ko es tobrīd naivumā varētu būt neuztvēris, ja noticis. Nu, noteikti – tik un tā nav noticis.

“Iespējams Krieviju interesēja mana braukšana uz pasaules karstajiem Punktiem,” – tā iekļūšanu slepenajā sarakstā skaidro tā brīža NRA.lv portāla redaktors Viesturs Radovičs. “Latvijas avīzes” agrākajam žurnālistam Ģirtam Vikmanim pieminēts, ka viņš saprot un pat runā krieviski, strādā visnacionālākajā laikrakstā un kā piemetināts – ”būtu jauki viņu ievilkt”.

Ģirts Vikmanis
Bijušais “Latvijas avīzes” žurnālists

ĢIRTS VIKMANIS

Smīns, protams, ir par to sarakstu, bet es pret cilvēkiem cenšos izturēties draudzīgi. Un tas viņus var būt arī pārsteidza. Es arī izlasīju to raksturojumu…Ziņkārīgs, būtu jauki viņu ievilkt… Nu jā… Es jau arī esmu ziņkārīgs cilvēks.

Starp it kā noderīgajiem žurnālistiem minēta arī tā brīža “Mixnews.lv” portāla un “Baltcom radio” pārstāve Natālija Mihailova. Arī Vadims Radionovs. Radionovs ir autors daudziem rakstiem, kas publicēti vietējā “Baltcom radio” interneta portālā, bet vēlāk tos regulāri var lasīt ar oficiālo Krievijas ziņu aģentūru ”Rossija Sevodna” saistītajos izdevumos.

Natālija Mihailova
Agrākā “Mixnews.lv” portāla un “Baltcom radio” pārstāve

Es jau vairs neatceros. Nezinu. Nezinu, ko komentēt. Piedodiet.

Sarakstā iekļauts agrākais Latvijas televīzijas žurnālists Miroslavs Kodis, tagad “Saskaņas” Babītes novada deputāte, agrāk izdevuma “Baltijas Kurss” žurnāliste Daša Kuzņecova. Viņa norāda: “Visticamāk kāds diletants sastādījis to sarakstu, ko viņš atradis caur medijiem, to arī atradis. Nu tā izskatās vismaz.”

Sarakstu ar it kā ”perspektīvajiem cilvēkiem no Latvijas” esot veidojusi izdevuma ”Komsomoļskaja pravda” komentētāja Gaļina Sapožnikova. Viņa savulaik vadīja mediju klubu ”Format A3”, par kura pasākumiem vairākkārt vēstījis “Nekā personīga” – uz forumu aicinātie eksperti apšaubīja Latvijas vēstures faktus, sauca Latviju par neizdevušos valsti. Kā ļauj secināt ģenerāļa Černova arhīvs – šādu pasākumu rīkošana bijusi Kremlī izplānota informatīvā kampaņa.

Hodorkovska centra atklātais ir vēsture un parāda veidu kā mēģinājumi piekļūt viedokļu līderiem notikuši iepriekš. Šajā nedēļā VDD veica kratīšanas pie vairākiem Latvijā strādājošiem žurnālistiem, kuri daži slēpti, daži atklāti strādā Krievijas ziņu aģentūras ”Russia Sevodna” labā.

Kopumā uz brīdi aizturētas nopratināšanai un izkratītas septiņas personas. Tā piektdien paziņoja Latvijā bāzētais Krievijas opozicionāru mediju portāls ”Meduza”. Aizturēto vidū esot bijušais “Baltnews” galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, Andrejs Solopenko un publicists, nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans. Kā arī “Sputnik” fotogrāfs Sergejs Meļkonovs. Tā savos “Facebook” ierakstos ziņoja cita ”Russia Sevodna” struktūras portāla “Baltnews” darbiniece Alla Berezovskaja. Arī viņa bijusi aizturēta, bet pēc nopratināšanas, tāpat kā citi, atbrīvota. Berezovskaja nesen saņēmusi Krievijas vēstniecības Latvijā rīkotā žurnālistikas konkursa ”Dzintara spalva” balvu.

Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (Latvijas krievu savienība) komentē: “Latvijā kārtējo reizi sācies politiskās vajāšanas vilnis.”

Aizturēto vidū bijuši arī divi Latvijas Krievu savienības līderes un Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgi, kuriem esot atņemti datori, telefoni un nu viņi nevarot vairs pildīt savus pienākumus. Latvijas Krievu savienība sapulcējās uz ne pārāk plaši apmeklētu piketu pie Brīvības pieminekļa. Krievijas televīzijas viņus dēvēja par drosmīgiem varoņiem.

”Russia Sevodna” darbinieks Vladimirs Lindermans norāda: “3.decembrī agri no rīta pie manis dzīvoklī ieradās Valsts drošības dienesta (….) komanda, parādīja kratīšanas atļauju un sāka veikt kratīšanu.”

Vladimirs Lindermans sestdien publicētā video apstiprina – viņš bija noslēdzis līgumu ar Krievijas ziņu aģentūru ”Russia Sevodna”. Šo līgumu atradis VDD un kratīšanas laikā izņēmis. Tā esot žurnālistu vārda brīvības ierobežošana un aizliegums te strādāt ar Krieviju saistītiem medijiem.

“Es taču noslēdzu vienošanos ar juridisku personu. Man ir līgums, bet to paņēma Valsts drošības dienests… Man ir līgums ar ”Rossija Sevodna”. Tā ir juridiska persona, kas nekādos Eiropas, ASV vai Latvijas sankciju sarakstos nav iekļauta,” saka Lindermans.

Soda operācija, kas klaji uzbrūk preses brīvībai un izteiksmes brīvībai – tā Krievijas medijos nosaukta Latvijas Valsts drošības dienesta rīcība pret krievvalodīgajiem žurnālistiem. “Mūsu diplomāti pieprasa Briselei un ANO dot adekvātu novērtējumu veselai provokāciju sērijai pret izdevumu BALTNEWS un “Sputnik” darbiniekiem,” vēsta Krievijas mediji.

Uzbrukums brīvai presei – tā notikušo nodēvēja Krievijas ārlietu ministrija. Līdzīgās domās ir sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Kiseļovs.

Krievijas oficiālās ziņu aģentūras ”Russia Sevodna” galvenais redaktors Dmitrijs Kiseļovs saka: “Latvija vēlas būt,kā saka, svētāka par pāvestu un personai piemērotās sankcija tulko kā sankcijas, kas piemērotas organizācijai. Tajā ir kaut kāda ļaunprātība. Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, neesot ”Sputnik” štata darbinieki, bet tikai tur rakstīja tekstus vai sūtīja foto. Šādi realizējot tiesības uz brīvu viedokļa izteikšanu. Kas tajā ir tik slikts? Kāpēc izsekot cilvēkus?”

Aktīva vēršanās pret “Rossija Sevodņa” Latvijā bija iespējama, jo Eiropas Komisija precizēja kā piemērojamas sankcijas pret tās vadītāju Dmitriju Kiseļovu. Kiseļova sankciju izvērstu skaidrojumu Eiropas Komisijas vārdā parakstījis Valdis Dombrovskis. Tajā teikts, ka juridiskas personas līdzekļi, kurus kontrolē personas, pret kurām noteiktas sankcijas, arī ir iesaldējami, pat ja pati juridiskā persona nav sankciju sarakstā. Un nedrīkst arī stāties darba attiecībās un sniegt pakalpojumus juridiskām personām, kuras kontrolē personas, pret kurām noteiktas sankcijas. Tāpēc var uzskatīt, ka sižetu gatavošana vai rakstu rakstīšana, par ko maksā Kiseļova vadītā Rossija Sevodņa ir sankciju pārkāpums.

EK komisāra Dombrovska atzinums. 

Valsts drošības dienesta atbilde “Nekā personīga”

”Izmeklēšanā iegūtā informācija rada pamatu uzskatīt, ka ir nodrošināta piekļuve saimnieciskajiem resursiem personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kuras noteiktas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Sankcijas kategoriski liedz jebkādā veidā darīt pieejamus vai citādi nodot sankcionēto personu rīcībā ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī jebkāda veida saimnieciskos resursus.”

Kremlī tapušo sarakstu ar Latvijas žurnālistiem var atrast “Nekā personīga” “Facebook” lapā. Raidījums sazvanīja vairākus no viņiem, kuri jebkādu sadarbību ar Krieviju noliedza.