Kopš Ušakova nonākšanas pie varas Rīgā pašvaldības departamentos un uzņēmumos KNAB ierosinājis 30 krimināllietas

10 komentāri

2009. līdz 2019. gads – šie 10 gadi Rīgā pavadīti Nila Ušakova un “Saskaņas” zīmē.

Zīmīgi, ka “Rīgas satiksme” un tieši brīvie braucieni daudziem rīdziniekiem bija viens no iemesliem, kas partijai ļāva popularitāti vēl vairāk nostiprināt. Un vēl bez visiem citiem skandāliem, “Rīgas satiksmes” 270 miljonu iepirkums, kura ietvaros izkratīts tika arī partijas līderis Ušakovs, “Saskaņas” veiksmes stāstu Rīgā nogremdēja.

“Saskaņa” jaunajā sasaukumā par līderi izvirzījusi reti kuram līdz šim zināmo Konstantīnu Čekušinu. Bet vairāk nekā 10 no kandidātiem ir sēdējuši vecajā domē. Saņēmuši slepenās piemaksas kā pašvaldību uzņēmumu konsultanti. Pret vairākiem sāktas lietas. Arī par krāpniecību Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

2009. gada vēlēšanās “Saskaņa” uzstāda rekordu – līdz tam vienai partijai nav izdevies iegūt tik lielu rīdzinieku atbalstu.

KNAB un Rīgas dome

Kopš 2009. gada vidus, kad “Saskaņa” nonāca Rīgas vadībā, pašvaldības dažādos departamentos un uzņēmumos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis 30 krimināllietas. Domes struktūrās paviesojās arī policija, lai šķetinātu NANO lietu. Un daudzos skandālos izgaismojas vieni un tie paši atslēgas cilvēki, kuri aizkulisēs palīdzējuši notikt vairākiem šaubīgiem darījumiem.

NANO un melnais PR

Pirms pieciem gadiem “Nekā personīga” atklāja blēdības ar mazgāšanas līdzekļiem “Rīgas satiksmē”. Aptuveni 800 000 eiro uzņēmums samaksāja par ūdeni, nevis nano ķīmiju. Daļa naudas nodota personām, ko darījumos iesaistītie dēvēja par ”apdrošinātājiem”. Tie palīdzējuši, lai “Rīgas satiksmes” iepirkumi būtu shēmas organizatoriem labvēlīgi.

Kā “Nekā personīga” atklāja shēmā iesaistītā Vita Baurovska, kontaktpersona bijusi Ušakova padomnieka Ērika Teilāna ciešs biznesa partneris, uzņēmējs Boriss Carjovs. Nauda vesta uz kādu biroju Antonijas ielā 23. Šajā adresē atrodas gan Teilānam pastarpināti piederošais Baltijas apdrošināšanas nams, gan Carjova firmas.

Ušakovs “Nekā personīga” atklāto shēmu nodēvēja par melnā PR klasisku piemēru. Tieši Rīgas mērs sociālajos tīklos izvietoja krāpniecībā iesaistītās Vitas Baurovskas video atzīšanos. Viņa no lapiņas nolasīja paziņojumu, ka iepriekš žurnālistiem stāstītais par krāpšanās shēmām neatbilst patiesībai.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” ilgi nepieteicās par cietušo nanoūdens skandālā. Tomēr Ušakova apgalvojumi par melnā PR kampaņu izrādījās meli. Par aizliegtu vienošanos, veicot iepirkumu, pašvaldības uzņēmumam Konkurences padome piemēroja 2,4 miljonus eiro lielu sodu. “Rīgas satiksme” sodu pārsūdzēja, bet Administratīvā apgabaltiesa nosprieda, – tas ir pamatots.

Drošais padomnieks

Pašvaldības uzņēmumos darbinieki un arī kustamā un nekustamā manta daudzos gadījumos apdrošināta firmā “BAN” jeb “Baltijas apdrošināšanas nams”, kas saistīta ar Ušakova padomnieku Teilānu. Pēdējos gados Ušakovs oficiāli Teilānu par savu padomnieku vairs nesauca. Viņš arī izvairās no preses. Lai gan sākumā bija gatavs pat stāstīt par savu autoparku un ka plāno iegādāties “Rolls – Royce”, kas bez viņa būs vēl tikai Brunejas sultānam.

MEGA iepirkums

2018. gadā KNAB ierosina kriminālprocesu par Tramvaju, trolejbusu un autobusu iepirkumu “Rīgas satiksmē”. Darījuma kopsumma milzīga – 270 miljoni eiro. Kukuļos iespējams maksāti 13-19 miljoni.

Lietā aizturēta pašvaldības kompānijas vadība un arī politiķiem tuvs uzņēmējs Māris Martinsons. Ušakovs nenoliedz, ka viņu pazīst. Turklāt Martinsons darījumos bijis saistīts ar mēram tuvo Ēriku Teilānu. Domes priekšsēdētāja paraksti ir uz šaubīgajiem līgumiem. 2019. gada janvāra beigās KNAB izkrata gan Ušakova darbavietu domē, gan īrēto privātmāju Mežaparkā.

Draudzīgie noguldījumi

2011.gada oktobrī Rīgas domes Finanšu departaments nogulda 10 miljonus latu ”Latvijas Krājbankā”. Jau pēc mēneša FKTK aptur Krājbankas darbu. Dīvainais noguldījums sakrita ar laiku, kad Latvijā bija iecerēts uzstādīt fotoradarus. To ieviešanu nodrošināja Ērika Teilāna firma ”Vitronic Baltica”. Un projektu kreditēja tā pati Krājbanka. Izskatījās, ka Rīga, noguldot grimstošajā bankā pilsētnieku naudu, piepalīdz kredīta saņemšanā mēra padomnieka firmai.

Šaubīgu noguldījumu grimstošā bankā nesen veica “Rīgas namu pārvaldnieks”. Kad banku uzraugi aizvēra “Norvik” jeb “PNB banku”, atklājās, ka tajā iestrēguši “Rīgas namu pārvaldnieka” 6 miljoni eiro. Īsi pirms amata zaudēšanas valdes priekšsēdētājs “Nekā personīga” solīja – darījums nav bijis nekas īpašs, nauda nav zaudēta un namu pārvaldnieks to noteikti atgūs. Šobrīd nav ne tā brīža vadītāja, ne arī sešu miljonu.

Barona bruģa uzraugs

KNAB atklāja, ka varētu būt viltoti dokumenti kas saistīti ar ielas seguma maiņas būvuzraudzību rīdziniekiem mokošajā Barona ielas remontā. Būvdarbus organizēja Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersona Uģis Broža. Viņš darbu uzraudzībai izvēlējās firmu, kas iepriekš piederējusi viņam pašam. KNAB darbinieki turklāt Brožu aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu Satiksmes departamenta organizētajos būvdarbos un noteica viņam aizliegumu strādāt departamentā. Taču viņš Rīgas pašvaldībai izrādījās ļoti noderīgs. “Rīgas satiksme” ar viņu nekavējoties noslēdza uzņēmuma līgumu par konsultācijām, kas saistītas ar būvniecības projektiem “Rīgas satiksmē”.

21.11.

2013. gads. Notiek Zolitūdes traģēdija. Rīgas mērs Ušakovs neuzņēmās atbildību, ka viņa vadītā pilsēta slikti kontrolējusi lielveikala būvniecību. Tieši pretēji – vispirms sarīkoja “Saskaņas” atbalstītāju mītiņu Rātslaukumā un traģēdiju veiksmīgi pagrieza sev vēlamā virzienā – partijas biedre Regīna Ločmele-Luņova nodibināja biedrību ”Zolitūde 21.11”, kas viņai no Rīgas domes ļāva iekļūt Saeimā.

Jaunie-vecie 

No nosacīti ”jaunā” saraksta, kas, pēc tās līdera Konstantīna Čekušina teiktā, esot vislabākā komanda, 11 kandidāti bija iepriekšējā Rīgas domē. Arī pārbēdzēji no “Gods kalpot Rīgai” (Eižēnija Aldermane) un Jaunās konservatīvās partijas (Druvis Kleins).

“Saskaņas” sarakstā arī agrākais tēvzemietis Emīls Jakrins. Viņš vadījis Rīgas Satiksmes departamentu, kad sākās skaļais Deglava ielas pārvada remonts. Kā atklāja “Nekā personīga” – Deglava tiltu remontēja Jakrina drauga vadīta firma. Lai gan konkursā uzvarēja Lietuvas kompānija “Kauno tiltai”. Turklāt viens no šī Jakrinam draudzīgā apakšuzņēmēja speciālistiem bija jau iepriekš pieminētais Satiksmes departamenta kādreizējais darbinieks Uģis Broža. Šobrīd būvdarbi Deglava pārvadā apturēti.

Starp jaunajiem-vecajiem “Saskaņas” sarakstā arī vairāki, kuri prāvas piemaksas algai domē saņēma kā konsultanti dažādos pašvaldības uzņēmumos. Par “Rīgas satiksmes” konsultantiem bija noformēti Sandris Bergmanis, Viktors Paškovs, Igors Kuzmuks, Nikolajs Zaharovs un arī kādreizējais Saeimas deputāts Aleksandrs Sakovskis. Šobrīd Sakovskis iekārtojies citā galvaspilsētas struktūrā – ir ”Rīgas namu apsaimniekotāja” attīstības direktors.

22. sarakstā vēl viens jaunais-vecais – Maksims Tolstojs. Viņa un vēl vairāku domnieku vārds saistīts ar šaubīgajiem darījumiem Rīgas tūrisma attīstības birojā. Tas iespējams izmantots, lai slēpti skaitītu naudu “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņas konsultantam no Vācijas. Tolstojs, kurš lietā tika aizturēts un nopratināts, priekšvēlēšanu uzrunās klāsta, ka lietas speciāli esot safabricētas un Valsts kontrole un KNAB vainīgi pie tūristu skaita sarukuma Rīgā.

Raidījums “Nekā personīga” 23. augustā top Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.