5 komentāri

Var teikt, ka vairāk kā miljardu vērtais dzelzceļa elektrifikācijas projekts iegājis fināla stadijā. Tomēr tieši šobrīd viena no koalīcija partijām – “Vienotība” – sākusi to bremzēt. “Vienotībai”, arī premjeram un finanšu ministrei radušās šaubas, vai Latvija dārgo projektu vispār var atļauties.

Pie premjera Māra Kučinska vērsušies arī vairāku uzņēmumu pārstāvji, norādot, ka “Latvijas dzelzceļš” ir ļoti bēdīgā finanšu situācijā, kravu apjoms krīt, tarifi kāpj, un viss liecina, ka projekts izgāzīsies.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Dzelzceļa elektrifikācija ir jau vairākus gadus plānots dārgs projekts. Iesākumā tāme bija 519 miljoni eiro. Tad pēc premjera Māra Kučinska iebildēm, ka budžets to nevar pacelt, plāni saruka līdz 441 miljonam. No šīs summas 350 miljoni nāks no Eiropas. Pārējo “Latvijas dzelzceļš” plāno aizņemties. Visi darbi jāpagūst līdz 2023. gadam. Ja plāni izgāzīsies, Eiropa naudu nedos un visi izdevumi būs jāsedz no valsts budžeta. Plus, – jāiepērk arī jaunas elektrolokomatīves, kas var izmaksāt otru pusmiljardu, kam Eiropa nauda nav paredzēta.

Koalīcijas partiju sēdēs jau vairākkārt bijis plānots elektrifikācijas plānus likt izskaidrot Satiksmes ministram Uldim Augulim un “Latvijas dzelzceļa” vadītājam, bet sanāksmes nedēļu no nedēļas tiek atliktas. Tikmēr Uldis Augulis uzskata, ka atkāpšanās nav iespējama un elektrificēšana ar steigu jāveic.

Politiķi vēl 2016. gadā strīdējās, uz kuru ostas pilsētu elektrības vadus no Krievijas pierobežas vilkt – Rīgu vai Ventspili. Tobrīd izskatījās, ka Aivars Lembergs cenšas izmantot savu ietekmi valdībā un miljarda projektu aizvilkt Ventspils virzienā. Bet tad “Latvijas dzelzceļa” nolīgtā auditorfirma “Ernst & Young” izpētīja, ka kravu krituma tempi un tarifi atļauj tikai Rīgas virzienu, jo Ventspils ir par tālu, un naudas tam nepietiks. Lembergs it kā negribīgi piekrita.

Saeimas kuluāros runā, ka tas bijis labi iestudēts gājiens, lai radītu priekšstatu, ka Lembergs nav spējis elektrifikācijas projektu ietekmēt sev vēlamā virzienā. Ventspilī šobrīd saimnieko Lemberga oponenti ar Rūdolfu Meroni priekšgalā. Savukārt Ventspils galvas intereses saistītas ar biznesa projektiem Rīgā. Tāpēc par iznākumu visi palikuši apmierināti.

Tomēr šobrīd koalīcijas partiju starpā radušās šaubas. Partiju kopīgajās plānošanas sēdēs jau vairākkārt “Vienotība” prasījusi izskaidrot Satiksmes ministram un “Latvijas dzelzceļa” vadītājam, vai Latvija projektu pagūs īstenot, kā arī, – vai varam to atļauties. Bet sanāksmes jau kopš maija beigām nedēļu no nedēļas tiek atliktas.

Premjeram Mārim Kučinskim vēstuli uzrakstījuši 11 ostu uzņēmumi, kuri pārmet kļūdainus aprēķinus, aizvien krītošo kravu apjomu un slikto AS “Latvijas dzelzceļš” finanšu stāvokli, kam jau šobrīd esot 208 miljonu lielas parādsaistības.

Uzņēmumu vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim

Pašreizējā situācijā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta riski izskatās nesamērīgi augsti pret potenciālajiem ieguvumiem, un tranzīta nozarē strādājošiem uzņēmumiem arī nav nekādu finansiālo iespēju segt papildus izmaksas, kas rodas vai var rasties kļūdainu LDz investīciju rezultātā. Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam apturēt “Latvijas dzelzceļa” tīkla elektrifikācijas projekta realizāciju, izvērtējot citas alternatīvas Eiropas fondu apguvei.

AS “BALTIC COAL TERMINAL”

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA “Ekers Stividors LP”

AS “KĀLIJA PARKS”

SIA “KS Terminal”

SIA “NOORD NATIE VENTSPILS TERMINALS”

SIA “OVI”

SIA “RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS”

SIA “Riga fertilizer terminal”

SIA “Rīgas universālais termināls”

AS “Ventbunkers”

AS “VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA”

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norāda: “Jāsabalansē, ko tad mēs iegūstam ar elektrifikāciju, un ko zaudējam. Cik liels ir risks. Es ļoti labi izpratu arī uzņēmēju vēstuli. Risks būtu tarifu paaugstināšana pretēji, ja uz “Latvijas dzelzceļa” uzgultos jauns izdevumu slogs un rezultātā dzelzceļam būtu vēl augstāka pašizmaksa. NP: Jums pašam ir saprotams, kas būtu labāk? Tā protams ir izšķiršanās, jo elektrifikācija un elektrisko vilcienu kustībai ir nākotne. Un diez vai ilgi varēs braukt ar dīzeļlokomatīvēm. Bet vai tie ieguvumi ir sabalansējami ar zaudējumiem. Tas jau ir izvērtējums, kur vajag ciparus.”

Savukārt finanšu ministr Dana Reizniece-Ozola (ZZS) min: “Jautājums, kas jāņem vērā, jo mazāk laika mēs atstājam Kohēzijas līdzekļu apguvei, jo lielāks risks, ka to finansējumu var neapgūt. Normāli būtu, ja mēs šaubāmies vispār par projekta dzīvotspēju, ka būtu kādi vairāki projekti jau piedāvāti vietā no Satiksmes ministrijas puses. NP: Šobrīd ir skaidrs par to, ka projekts ir dzīvotspējīgs un būs izdevīgs valstij un tautsaimniecībai? Nav. Man vēl nav skaidrs.”

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzskata, ka atteikties no projekta pavisam noteikti nevar un elektrificēšana jāveic. Viņš arī nepiekrīt, ka naudu varētu atdot citiem projektiem – tam vienkārši vairs neesot laika. Tieši tā pat domā dzelzceļa šefs, kurš arī strādā valdē Aivara Lemberga vadītajā Latvijas tranzītbiznesa asociācijā.

Augulis: Šobrīd projekts ir iesniegts Eiropas Komisijā un gaidām atbildi.

“Nekā personīga”: Termiņi kādi?

Augulis: Ja pareizi atceros – oktobris.

“Nekā personīga”: Bet tas, ka šis jautājums tiek celts koalīcijas sanāksmē, tas nozīmē ko? Ka mēs varētu to projektu apturēt?

Augulis: Dzelzceļš ies, un mēs iesim skaidrosim.

AS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš min: “Pašreizējā brīdī nav nevienas būtībā būtiskas nobīdes no tiem soļiem paredzētajiem, kas bija paredzēti elektrifikācijai ejot uz priekšu, un uz kuru pamata Ministru kabinets 10.decembrī apstiprināja šo te virzību uz priekšu.”

Anrijs Matīss
Bijušais satiksmes ministrs

Tā muļļāšanās ar elektrifikācijas projektu un skaņošana nonākusi tādā stadijā, ka mēs jau esam 2018. gada vidū. Ja, piemēram, rīt tiek izsludināts konkurss, kamēr nonāk pie uzvarētāja, paies gads, tehniskais projekts nav, tas ir 2019. gads, līdz 2022.gadam ir jāuzbūvē. Es nezinu, vai tādu projektu, kur ir 300 kilometri pa visu Latviju iespējams saskaņot ar visiem īpašniekiem, nodrošināt vides prasības, būvniecību, visu izdarīt pa trim gadiem. Es domāju, ka tas projekts ir nomuļļāts. Un viss.

“Nekā personīga”: Lemberga kungam ir kaut kāda interese par šo projektu?

Augulis: Nu, uz Ventspili mēs diemžēl nevilksim. Jo Ventspils, izvērtējot arī “Ernst & Young” vērtējumā pie apmēram 30 miljonu tonnu krituma, ja tāds kādreiz tiks sasniegts, tad Ventspils virziens šobrīd nav izdevīgs attīstīt.

“Nekā personīga”: Bet nav tā, ka Lemberga kungs ar savām biznesa interesēm ir pārcēlies tuvāk tā kā uz Rīgas pusi. Līdz ar to Ventspils virziens vairs nav svarīgs?

Augulis: Mēs jau varam daudz ko domāt, bet “Ernst & Young” vērtējums attiecīgi uz to, kuru posmu sākt pirmo un tad nākošos skatīsies. Ja būs finansējums, tad to varēs darīt arī tālāk.

 

Vienlaicīgi ar elektrifikāciju Baltijas valstīs plānots vēl apjomīgākais 5,8 miljardus eiro dārgais “Rail Baltic” ātrgaitas vilcienu projekts. Latvijas daļa izmaksās 1,9 miljardus eiro. No valsts iecerēts tērēt ap 393 miljoniem eiro.

Par naudas izteiksmē krietni mazāku projektu – dīzeļlokomatīvju iepirkumu iepriekšējais “Latvijas dzelzceļa” prezidents Uģis Magonis savu karjeru beidza ar KNAB uzliktiem rokudzelžiem. KNAB jaunais biroja vadītājs Jēkabs Straume sarunā ar “Nekā personīga” nav diez ko atklāts skaidrojumos vai un kā birojs seko līdzi plānotajiem miljardu projektiem.

Intervija ar KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi

“Nekā personīga”: Šobrīd Latvijā ir divi ļoti, ļoti lieli projekti, – dzelzceļa elektrifikācija un “Rail Baltica projekts”. Raugoties uz tiem milzīgajiem līdzekļiem, kas tajā projektā ir piesaistīts un kādi projekti tur ir gaidāmi, neticas, ka Latvijā tur viss notiks godīgi, godīgi sakot. Jautājums, vai KNAB šobrīd skatās uz to, kā tas notiek. Vai Jums jau nerodas aizdomās, ka tur, varbūt,  kaut kas nenotiek līdz galam godīgi. Ne velti jums ir izveidots Analītiskais dienests, ja nemaldos.

Straume: Skaidrs ir tas, ka mūsu uzskats ir tāds, ka vislielākais risks korupcijas esamībai ir valsts iepirkumos. Lielajos valsts iepirkumos, tai skaitā, tajos, kur tiek izmantoti Eiropas Savienības fonda līdzekļi. Tam mēs pievēršam uzmanību. Pavisam noteikti vērojam, skatāmies, cik nu tas ir iespējams. Izmantojot visas KNAB kompetencē esošās sviras vai iespējas.

“Nekā personīga”: Vai Jūs neredzat šeit vēlmi, kaut vai dzelzceļa elektrifācijas gadījumā, kaut kādā mērā šo te naudu novirzīt vienā konkrētā Latvijas virzienā, par ko mēs bieži esam dzirdējuši.

Straume: Es domāju, tas ir politiķu izlemšanas jautājums, viņi lemj un.

“Nekā personīga”: Nu, jūsu analītiķi skatās vai tas notiek, vai nenotiek.

Straume: Mēs to redzam, bet, ja nav saskatāms noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad tas ir politisks lēmums.

“Nekā personīga”: Nu par situāciju kopumā. Jūs varat pateikt vai tas notiek, vai nenotiek?

Straume: Kas tieši?

“Nekā personīga”: Respektīvi, ka Ventspils pilsētas vadītajam, iespējams, ir kaut kāda ļoti noteikta vēlme lielu daļu naudu dabūt sev.

Straume: Jūs domājat, ka citu pilsētu vadītājiem nav?

“Nekā personīga”: Nu tā nav atbilde

Straume: Tā ir atbilde! Tātad, varbūt, Ventspils pilsētas vadītājam ir lielāka iespēja nodrošināt politisku lēmumu par labu Ventspils pilsētai.

“Nekā personīga”: Tā tas ir?

Straume: Es pieļauju. Es atvainojos, es neesmu politiķis, es neesmu tajā vidē.

TOP komentāri

  • Liene Derkaca
    0 0 0

    Liene Derkaca

    Aizlaidis visu pa pieskati ka jau tas mūsu valsti ierasts , uzreiz grib visu pa milzu baudām un beigas nekā nav
  • Ainars Veļa
    0 0 0

    Ainars Veļa

    Tāda bravurīga šim tā komunikācija, kas ir izdarīts, izņemot jaunas telpas un paceltas algas (pagaidām neredzu par ko) neko nevar komentēt, nu i nevajag, kā arī neviens korumpants nesēž. Nav nozieguma sastāva, vai noilgums. Viss ir kārtībā un visi laimīgi.
  • Andris Skotelis

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl