KNAB pārbauda Latvijas dzelzceļa “nanosienas” būvniecību – pusmiljons samaksāts, bet siena nav uzcelta un būvnieks bankrotējis

11 komentāri
KNAB pārbauda Latvijas dzelzceļa “nanosienas” būvniecību – pusmiljons samaksāts, bet siena nav uzcelta un būvnieks bankrotējis
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Izsakot neuzticību ”Latvijas dzelzceļa” valdei, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) minēja aizdomas par korupciju uzņēmumā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā šogad sākta resoriskā pārbaude saistībā ar aizsargsienas būvniecības projektu pie Šķirotavas stacijas Rīgā, kas tā arī nav īstenojies. “Dzelzceļš” par projektu samaksājis, bet nauda tālāk pārskaitīta it kā nanotehnoloģiju uzņēmumiem Honkongā.

Pirms sešiem gadiem “Latvijas dzelzceļš” vienojās ar privātu firmu “Composite Constructions” par pirmās prettrokšņu aizsargsienas būvniecību Latvijā, Šķirotavas stacijā. Dzelzceļš pārskaitīja pusmiljona eiro avansu, bet sienas aizvien vēl nav, un firmas īpašnieks pazudis.

Šķirotavas stacija atrodas blīvi apdzīvotā Rīgas daļā, un trokšņu līmenis te ir viens no augstākajiem visā dzelzceļa tīklā. Projekts sākts “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa laikā. Tolaik Edvīns Bērziņš bija valdes loceklis uzņēmumā. Projekta partneris tika izraudzīts bez konkursa.

Edvīns Bērziņš

Edvīns Bērziņš
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs

Es atceros to sēdi, kur attīstības direktors Māris Riekstiņš, kurš pašreizējā brīdī ir Dzelzceļa inženieru biedrības vadītājs, nāca ar šo projektu, vairākas reizes nāca, pārliecināja mūs, ka tas projekts ir labs. Mums nekāda veida aizdomas tajā brīdī… nebija nekāda pamata. Bija visa veida ekspertu saskaņojumi, kā tas ir vajadzīgs projekts, arī no juridiskā, finansiālā…

Māris Riekstiņš

Māris Riekstiņš
Bijušais “Latvijas dzelzceļa” attīstības direktors

Komunicējām – es jau vairs šobrīd  neatceros, tas pasen bija – ar dažādiem speciālistiem. Un kāds mums parekomendēja Žagara kungu, un viņa kompāniju, ka viņa jau iepriekš ir strādājusi pie inovatīviem materiāliem, kas saistīti ar kaut kādām, pat neatceros, vai ar trokšņiem vai ar kaut ko.

Bija plānots, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro. Pusi no summas segtu Eiropas Savienība. Divus gadus “Latvijas dzelzceļš” uzņēmumam skaitīja naudu, līdz auditā secināja, ka būvniecība plānotajā laikā nav sākusies. “Dzelzceļš” pagaidīja vēl pusotru gadu. Sienas aizvien nebija un “Composit Constructions” nesniedza nekādas ziņas, kur tērējuši 540 000 eiro. “Dzelzceļš” vērsās Valsts policijā, bet policija noziegumu nesaskatīja.

Edvīns Bērziņš

Edvīns Bērziņš
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs

Tad, kad mēs griezāmies policijā, policija teica, ka šai kompānijai ir pietiekami daudz līdzekļu, un viņa darbojas. Un pēc visiem faktiem viņi tiešām darbojās, tāpēc mēs griezāmies pie viņiem, vai viņi būtībā vai nu strādā vai nu atgriež šos līdzekļus kā tāds.

Lielākā daļa naudas no “Composit Constructions” tālāk tika pārskaitīta divām Honkongā reģistrētām firmām ar nosaukumiem, kas liecina par to profilu nanotehnoloģijās un tirdzniecībā. Viena no tām – “Nanotech Industrial Engineering” šī gada martā likvidēta.

328 825,68 eiro – “Nanotech Industrial Engineering Co. Limited”

198 100 eiro – “Inco Trading International Limited”

“Latvijas dzelzceļam” pagājušajā gadā nācās atmaksāt Eiropas Savienības fonda trokšņu sienai piešķirtos līdzekļus. Rudenī tas prasīja sākt “Composit Constructions” maksātnespējas procesu. Kopš “dzelzceļš” auditā bija secinājis, ka projektā ir problēmas, bija pagājuši gandrīz četri gadi. Kad uzņēmumu pārņēma maksātnespējas administrators, kontos jau sen vairs naudas nebija. Izejvielas, kas atrastas noliktavā, izrādījušās iepirktas desmitreiz dārgāk par to reālo vērtību. Administratoram šķita aizdomīgi, ka firma vispār bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no “Latvijas dzelzceļa”, tādēļ viņš vērsās KNAB.

Andrejs Voroncovs

Andrejs Voroncovs
“Composit Constructions” maksātnespējas administrators

No tā 2015. gada augusta bija tikai dažas vēstules no “Latvijas dzelzceļa” puses, zināmā mērā formāls, un bija viens iesniegums Valsts policijā, kur bija atteikums uzsākt kriminālprocesu un pat šīs atteikums netika pārsūdzēts prokuratūrā, un, ņemot vērā to, kā to saraksti veda valdes locekļi, tad attiecīgi “Latvijas dzelzceļa” valde, manuprāt, nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga. Saistībā ar bijušā valdes locekļa un vienīgā dalībnieka rīcību esmu vērsies Valsts policijā, bet saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” amatpersonu rīcību esmu vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, pildot savu Maksātnespējas likuma 26. panta 3. daļas 8. punktā paredzēto pienākumu, jo man kā administratoram, konstatējot faktus, kas var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, kā amatpersonai ir pienākums vērsties tiesību aizsardzības iestādēs, un šo savu pienākumu es godprātīgi izpildīju.

“Composite Constructions” vienīgais īpašnieks bija Andrejs Žagars, kas nav pazīstamais aktieris un režisors ar tādu pašu vārdu. Viņš 1990. gados bija iesaistīts fiktīvu bankas garantiju pārdošanā. Viņa biznesa partneri Voldemāru Selgu nošāva. Administrators uzskatīja, ka dzelzceļš nav jāatzīst par ”Composite Constructions” kreditoru. “Dzelzceļš” tam nepiekrita un vērsās tiesā. Tiesnese Doloresa Bambere lēma par labu dzelzceļam. Administrators par nolēmumu noprotestējis Ģenerālprokuratūrā.

Andrejs Voroncovs

Andrejs Voroncovs
“Composit Constructions” maksātnespējas administrators

Es redzu vienīgo iemeslu, kāpēc “Latvijas dzelzceļš” cīnās pašreiz par to kreditora statusu, lai neiestātos attiecīgo amatpersonu atbildība.

Edvīns Bērziņš

Edvīns Bērziņš
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs

“Latvijas dzelzceļa” darbinieki, kas bija atbildīgi par šo līgumu, ir darbojušies atbildīgi saistībā ar šo lietu. (NP: Vai ir vēl kādi gadījumi vai lietas, par kurām jūs vai jūsu darbinieki ir gājuši uz KNAB atbildēt?) Tajos gadījumos, kad gan KNAB, gan drošības dienesti prasa kādus jautājumus, mēs atbildam saskaņā normatīviem aktiem, sniedzam visus dokumentus. Bet, pēc manām ziņām, neviens darbinieks “Latvijas dzelzceļa” koncernā nav kāda veida apsūdzošā statusā jeb aizdomās turamā statusā, šāda veida informācijas man nav.

Šonedēļ satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka “Latvijas dzelzceļa” valde zaudējusi viņa uzticību. “Nekā personīga” jau vēstīja, ka “Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumi reklāmām un sponsorēšanas līgumos pagājušajā gadā iztērēja 2,5 miljonus eiro. Liela daļa šīs naudas tika Ventspils sporta klubiem un motoklubam Dobelē, kur savulaik trenējās bijušā ministra Ulda Auguļa dēls.

Par aizdomīgi lieliem “Latvijas dzelzceļa” mediju līgumiem Satiksmes ministrijai ir bijis zināms arī iepriekš, jo par to jau ziņoja Dzelzceļa administrācija.

“Latvijas dzelzceļa” koncerns vienlaikus ir valsts infrastruktūras uzturētājs un spēlētājs komerciālo pārvadājumu tirgū. Par infrastruktūras uzturēšanu tas saņem dotācijas no valsts, bet gūto peļņu patur sev. 2016. gadā infrastruktūras uzturēšanas izmaksas sāka uzraudzīt Dzelzceļa administrācija. Starp dzelzceļu un Dzelzceļa administrāciju izveidojās smags konflikts.

Juris Iesalnieks

Juris Iesalnieks
Dzelzceļa administrācijas direktors

Pie mums nonāca infrastruktūras maksas uzraudzība, ar ko līdz tam piecus gadus bija nodarbojusies SPRK. Loģiski, ka, sākot pildīt šīs funkcijas, mēs sākām analizēt infrastruktūras izdevumus, ko 25% apmērā apmaksā no valsts budžeta. Caur “Pasažieru vilcienu” nonāk liela valsts nauda. Mēs saskārāmies jau pirmajā pārbaudē ar “Latvijas dzelzceļa” nevēlēšanos rādīt šos datus par to, kāda nauda kurai infrastruktūras pozīcijai tiek tērēta. Brīdinājumi netika ņemti vērā un 2016. gada novembrī mēs sākām administratīvo lietu par datu nesniegšanu.Sāka sūtīt tiesu izpildītājus, kas fiksēja katru soli, ko mēs darām, kurā brīdī kādus dokumentus vai mēs dodam vai nedodam.

Edvīns Bērziņš

Edvīns Bērziņš
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs

Juris Iesalnieks norāda – pieredze saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu ir nulle, līdz šim visi strīdi tika atrisināti sarunu veidā pie konjaka glāzes. Tas ir zvērināta advokāta akts, kurš konstatēja, kādā veidā Iesalnieks risināja strīdus. Galu galā “dzelzceļš” administrācijai prasīto informāciju tomēr iesniedza. Atklājās nelietderīgi izdevumi – ekskluzīvi auto, nesamērīgi dārgi komandējumi, konsultantu algošana jautājumos, kuros pašam “dzelzceļam” štatā ir savi speciālisti.

Juris Iesalnieks

Juris Iesalnieks
Dzelzceļa administrācijas direktors

“Latvijas dzelzceļš” visam ir uzlicis komercnoslēpuma statusu. Mēs nevaram publiski tos ciparus minēt. Bet saraksts vien ar tiem segmentiem, kuros mēs redzam, kur notiek šī nelietderīgā līdzekļu tērēšana, bija uz divām lappusēm. Segmentu saraksts vien, kur tas notiek. Katrā ziņā tas ir mērāms miljonos, tas nav pārsimt tūkstošu.

Uldis Augulsi

Uldis Augulsi
Bijušais satiksmes ministrs (ZZS)

Dzelzceļa administrācija – ne administrācija, bet pats vadītājs – vienmēr ir bijusi diezgan interesanta personība, kas ir, iespējams, savā darbībā ir lobējusi privātas kompānijas.

Kravas pa dzelzceļu Latvijā ved tikai daži uzņēmumi – “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums “LDz Cargo” un divas privātas firmas. “Baltijas ekspreša” padomi vada Aivara Lemberga sūrākais pretinieks Rūdolfs Meroni. Šis uzņēmums ved lielāko daļu kravu, kas tiek sūtītas uz Ventspils ostu.

Edvīns Bērziņš

Edvīns Bērziņš
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs

Paskatījāmies “Baltijas ekspreša” mājaslapu tikko kā. “Baltijas ekspresis” lielās, ka viņš ir palīdzējis ierosināt konkurences lietu šinī sakarā. Es tagad sāku saprast. Aplenkšanas taktika.

Lietu par iespējamiem “Latvijas dzelzceļa” pārkāpumiem sākusi gan Konkurences padome, gan Eiropas Komisija. Ja apstiprināsies, ka “Latvijas dzelzceļš” savu dominējošo stāvokli izmantojis ļaunprātīgi, tad valsts uzņēmumam draud līdz pat desmit miljonu eiro sods.

Jānis Račko

Jānis Račko
Konkurences padomes loceklis

“Latvijas dzelzceļam” un tā meitas uzņēmumam ir ekskluzīvas tiesības noteiktos posmos pārvadāt kravas. Vai šajā gadījumā šie uzņēmumi neizmanto to ļaunprātīgi, piemērojot, iespējams, pārmērīgus tarifus, gan, iespējams, izstumjot konkurentus no tirgus vai atņemot klientus.

“LDz Cargo” ir vienīgais, kurš drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz Dzelzceļa mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šos posmus, kravas Latvijā nevar pārvadāt. Tāpēc ”LDz Cargo” spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu.

Māris Bremze

Māris Bremze
AS “Baltijas ekspresis” valdes priekšsēdētājs

Caur to cenu “LDz Cargo” ir paturējusi savās rokās visas sviras ietekmēt šos pārvadājumus. Un viņi diezgan veiksmīgi ar to manipulē un izmanto. Visi līgumi tiek slēgti tikai uz kalendāro gadu, un vienmēr decembrī ir stress, jo vienmēr ir risks, ka mēs vispār apstāsimies, jo mūsu klientiem “Cargo” iedos šī mazā gabala cenu tik lielu, ka  ekonomiska jēga pastāvēt “Baltijas ekspresim” vai citiem privātiem pārvadātājiem vispār nebūs. Situācijā, ka atnāk faktiski mans klients pie “LDz Cargo”, viņi var pateikt: OK, jūs esat šeit, ja vedīsiet ar mums no robežas līdz pat Ventspilij, mēs jums iedosim zemāku tarifu. Ja jūs brauksiet ar “Baltijas ekspresi”, tad tādā gadījumā mēs jums līdz Daugavpilij iedosim ļoti lielu tarifu, kas padarīs savukārt “Baltijas ekspreša” transportēšanu no Daugavpils bezjēdzīgu. Tāda tā reālā situācija. Tie nav vienādi noteikumi, kādiem tā kā jābūt atbilstoši normatīvajiem aktiem dzelzceļa pārvadājumu tirgū. Tas tirgus nav atvērts. Tas faktiski joprojām pilnīgi tiek kontrolēts no šī te monopola puses, kas ir “LDz” koncerns.

Jānis Račko

Jānis Račko
Konkurences padomes loceklis

Integrēti uzņēmumi, kur viens atrodas dominējošā stāvoklī, it sevišķi, ja tas saistīts ar infrastruktūru. Un, ja viņam ir arī saistīti uzņēmumi, kas darbojas citos tirgos, kur ir konkurenti, droši vien motivācija ierobežot konkurenci ir daudz lielāka.

Juris Iesalnieks

Juris Iesalnieks
Dzelzceļa administrācijas direktors

Mēs cenšamies šobrīd no Eiropas Komisijas pārliecināt, ka nevajag iejaukties, mēs paši tiksim galā, bet to varēs izdarīt tikai tad, ja no Latvijas puses būs sapratne par to, ka tas ir jāmaina.

Līdz pat šīs nedēļas piektdienai darbojās Šķirotasvas stacijas trokšņu sienas projektam veltīta interneta mājaslapa. Iespējams, sakritība, bet tā tika slēgta uzreiz pēc tam, kad ”Nekā personīga” par šo projektu uzdeva jautājumu ”Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam.

TOP komentāri

  • pietiek !
    +4 +4 0

    pietiek !

    Atlaist "Latvijas dzelzceļa" valdi un galvenajiem blēžiem mantu konfiscēt.
  • Kaspars Kāpostiņš
  • Z Līvmane
    +3 +3 0

    Z Līvmane

    LDz tak viss esot kārtībā! Linkaitis taisot politisko izrēķināsanos! :D

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl