KNAB izmeklētāja: Ja Konkurences padome pierādīs būvnieku karteli, sodi būs ”ļoti lieli un būtiski”

17 komentāri

Būvnieki viens otram stāstīja par amatpersonu kukuļošanu un tika konstatēti nopietni konkurences likumu pārkāpumi. Netika iegūti pārliecinoši pierādījumi un maija vidū KNAB pieņēma lēmumu procesu izbeigt.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierakstītās sarunas atpūtas kompleksā ”Taureņi”, kur uzņēmējs  Māris Martinsons regulāri tikās ar politiķiem, uzņēmējiem  un baņķieriem jau devis pamatu vairākām KNAB krimināllietām, no kurām dažas jau atrodas tiesā. Tā saucamā būvnieku lieta jaunu pavērsienu ieguva 2015.gadā, kad atklājās, ka ne vien pirtī Babītes novadā, bet arī Jūrmalā neoficiāli vismaz divas reizes mēnesī tiekas būvniecības smagsvari, lai  sadalītu valsts un pašvaldības iepirkumus visā Latvijā.

3 gadu garumā KNAB sarunas ieraksta arī Lielupē, bijušā  zvejnieku kolhoza ”Jūras līcis”, teritorijā. Lai gan kā teritorijas īpašnieks publiski ir zināms Andris Šķēle, šajās neoficiālajās būvnieku sarunās kā saimnieki jūtas Guntis Rāvis un Māris Martinsons.

No sarunām mājiņā ”Jūras līča” teritorijā izriet, ka būvnieki vienojušies, kurš gūst uzvaru, kurā pašvaldības vai valsts iepirkumā, vienojas par cenām un cenšas strikti pie šī nelegālā saraksta pieturēties. Objektu ir daudz, sākot no Mežaparka estrādes līdz pat skolām, peldbaseiniem, ceļiem. Lai panāktu vēlamo, būvniekiem  vajadzīgi sakari iepirkumu komisijās,  savs cilvēks, kurš raksta konkursa nolikumu, un nepieciešams, lai pārējie nelegālās vienošanās dalībnieki pieturas pie solītā un pēkšņi  nestartē konkursā objektā, kas pienākas  citam.  Būvnieki apspriež, ka sarežģītākās situācijās ir jāpiekukuļo amatpersonas, kas var ietekmēt iepirkuma rezultātu. Tas darīts slēpti, visbiežāk caur ziedojumiem politiķu hobijam. Retāk nauda maksāta tieši. Uz neoficiālajām sanāksmēm Jūrmalā sanāk būvniecības smagsvari, kuri tajā brīdī vai nu ir kompānijas valdē, vai īpašniekos, vai kuram ir ietekme  pār uzņēmumu.  Karteļa sarunās piedalās  Guntis Rāvis un Ivars Millers no  ”Skonto būves”, Māris Martinsons, kas pārstāv  ”Velvi”, Armands Garkāns no ”Binders” un ”Arčers” , Artjoms Milovs  no ” LNK Industries”  , Ainārs Pauniņš un Didzis Putniņš no Re&RE , kompāniju ”Merks” pārstāv Oskars Ozoliņš, uz sarunām nāk arī Juris Kravalis no ”Abora” , Māris Saukāns  no ”RBSSKALS” un Valdis Koks no ”Re&Re Būves”.

Vienam no karteļa dalībniekiem Armandam Garkānam ir pieredze ar celtniecību Valmierā. ”Arčers ” tur būvējis baseinu.

2016.gada vasarā Garkāns ar Martinsonu spriež, kam pienāktos būvēt daudzstāvu sociālās mājas.  ”Valmieras namsaimnieks ” tikko  izsludinājis konkursu.  Projekta summa vairāk nekā 6 miljoni.

Tikšanās laikā atpūtas kompleksā Taureņi Martinsons ar Garkānu runā, ko darīt ar Valmieru. Martinsons apgalvo, ka viņu mierā neliekot Valmieras mērs Jānis Baiks un Klāvs, visdrīzāk, domājot Klāvu Olšteinu. Garkāns atsaucas uz kādu pagātnes darījumu, kur esot devis ”kukulī” 50 tūkstošus. Arī šoreiz viņš esot tādu summu gatavs dod Martinsonam, kurš sola parunāt ar Baiku, lai sociālo māju projekts tiktu Garkāna uzņēmumam.

Martinsons citā sarunā ar  uzņēmēju Gunti Rāvi savukārt runā, ka pēc būvnieku slepenās vienošanās saraksta Rāvim pienākas būvēt jauno vieglatlētikas stadionu Valmierā. Tā cena ir 17 miljoni un tam naudu dod  gan valsts, gan pašvaldības naudu. Tomēr Martinsons saka, ka Rāvim jau pietiekot citu objektu, un ka stadionu Martinons gribot pats –  uz pusēm ar ”LEC”. Būvnieki apspriež, ka jāiedod Valmieras mēram Jānim Baikam vajadzīgais nolikuma variants, lai kvalificētos tikai zināmās kompānijas. Martinsons to apņemas garantēt. Un piebilst, ka tas kārtojams caur ziedojumiem Valmieras basketbola klubam. Tobrīd klubu vada Guntars Galvanovskis. ”Nekā personīga” zināms, ka Galvanovskis ir viens no 8 personām, pret kurām KNAB sāka šo kriminālprocesu.

Tomēr abos iepirkumos, kurus uzņēmēji it kā savstarpēji sadala, uzvar pilnīgi citi uzņēmumi. Tiesības būvēt Daliņa stadiona iegūst  somu uzņēmums ”Lemminkainen”, bet sociālās mājas uzbūvē  ”Monum”, kompānijas, kuru  cilvēki  neoficiālajās būvnieku sarunās nepiedalās. Valmieras basketbola klubam tiešām ir ziedojušu uzņēmēji, kuri saistīti ar būvniecības projektiem Valmierā, taču KNAB pārbaudījis, ka  ziedojumi  izlietoti sportistu vajadzībām un nav pārliecinošu pierādījumu, ka ziedojumi vērtējami kā kukuļi.
Anda Rumjanceva
KNAB izmeklētāja

“Šajā gadījumā mēs esam konstatējuši iespējamos ziedojumus un personas, kas to ir ziedojušas, bet atkal mums iztrūkst saite starp ziedošanu un amatpersonu. Jo mēs nevaram pateikt, kā šī nauda nonāca un, vai vispār nonāca līdz amatpersonai.”

Jānis Baiks
Valmieras mērs (Valmierai un Vidzemei)

“Bet es nevaru komentēt sarunas, kurās es neesmu piedalījies. Es varu runāt tikai par sevi. Tiesībsargājošās iestādes pētīja, viņiem ir tāda kompetence. Viņi to visu pētīja un nekas no tā neapstiprinājās.”

Taču daļēji apstiprinās neoficiālajās būvnieku sarunās runātais par citu bagātu pašvaldību – Jūrmalu. Guntis Rāvis sūdzas, ka viņam ir grūtības tikt pie Lielupes vidusskolas ēkas rekonstrukcijas projekta. Iepirkumu uzraudzības biroja  mājas lapā redzams, ka 2016.gada septembrī ”Skonto būve” iegūst šo  13 miljonu  eiro vērto Jūrmalas pilsētas domes pasūtījumu.

2016.gada 3.jūlijā, Māris Martinsons stāsta Armandam Garkānam, ka iepriekšējā dienā ”par vienu štelli” esot  personīgi devis 25 tūkstošus eiro Jūrmalas mēram Gatim Truksnim. To esot darījis arī Rāvis.

Gatis Truksnis, kurš sarunu noklausīšanās laikā  ir Jūrmalas domes priekšsēdētājs un  Zaļās partijas biedrs,  tiesībsargiem  noliedza, ka būtu saņēmis kādus pretlikumīgus maksājumus sev vai  partijai. Viņš nepazīstot  ne Martinsonu, ne Rāvi, un viņam neesot nekādu mantisku attiecību ar viņiem.

”Nekā personīga” zināms, ka laikā, kad notiek šīs Trukšņa tikšanās ar Rāvi, Jūrmalas mērs aprīko savu dzīvokli uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimenes apartamentos un iepērk dārgas mēbeles un paklāju, maksājot par tiem skaidrā naudā, kas ievērojami pārsniedz mēra algu. Persiešu paklāja cena ir  20 tūkstoš eiro.  Dārgos pirkumus Truksnis savā amatpersonu deklarācijā neuzrādīja.

Gatis Truksnis
Jūrmalas mērs

Gatis Truksnis: “To, ka es neko pretlikumīgu neesmu darījis, to es ļoti labi zinu,tā kā esmu pilnīgi mierīgs.”

“Nekā personīga”: “Viesiet skaidrību, kas bija ar to Jūsu dzīvošanu Krūmiņa meitas apartamentos.”

Gatis Truksnis: “Kas man tur jāvieš?”

“Nekā personīga”: “Kādā sakarā jūs tur dzīvojāt bez atlīdzības?”

Gatis Truksnis: “Kā bez atlīdzības? Es maksāju. Visi rēķini ir nomaksāti. Bet arī šeit atkal , es liecības nesniedzu.”

KNAB būvnieku lietas ietvaros izdevies fiksēt,  ka uzņēmējs Guntis Rāvis vedis Truksni uz bijušā zvejnieku kolhoza ”Jūras līcis” teritoriju un Jūrmalas mēram stāstījis par savām iecerēm šajā īpašumā. Rāvis izvadājis Truksni arī uz daudzdzīvokļu māju kompleksu ”Kado Karim” Dzintaros. Šajā ekskluzīvajā māju kompleksā ”Skonto Būve” bija galvenais būvuzņēmējs.

Uz KNAB jautājumu, kāpēc Truksnis braucis uz  teritoriju, kam nav nekāda sakara ar pašvaldības zemi, Jūrmalas mērs neesot varējis atbildēt, jo neatcerējies.

Anda Rumjanceva
KNAB izmeklētāja

“Anda Rumjanceva”: “Jā, šīs sarunas noteikti sabiedrību šokē un nav patīkami to visu lasīt, bet varbūt šis process bija sākts novēloti. Jo ziņas mēs ieguvām krietni vēlāk, nekā risinājās notikumi. Kas apgrūtina šo te pierādījumu kvalitatīvu iegūšanu.”

“Nekā personīga”: “Trukšņa kungs veic ekskursiju ”Jūras līča” teritorijā kopā ar Rāvi. Vai jūs piedodat ticamību Trukšņa liecībām?”

Anda Rumjanceva: “Ja amatpersona pati būtu bijusi klāt sarunā, tas noteikti piedotu lielāku ticamību. Šeit ir tikai atstāts kam, priekš kam un ko ir iedevis. Un pareizi jūs sakāt, ka ir iedots par ”vienu štelli”. Un ir grūti identificēt, kas ir šī ”štelle”.”

Zaļo partiju Rāvis sarunās piemin vairākkārt. Viņš stāsta, ka caur Zaļās partijas biedru Raimondu Vējoni esot kārtots  200 tm tūkstošu liels maksājums no viņa puses partijai. Nauda esot, Rāvja vārdiem runājot, sazīmēta vairākām avīzēm, sporta klubiem. Taču Vējonis, atstājot aizsardzības ministriju un kļūstot par Valsts prezidentu, neesot, pēc Rāvja domām, pildījis solīto, lai ”Skonto būve” vinnētu aizsardzības ministrijas iepirkumos.

Viesturam Sileniekam , tobrīd vēl zaļās partijas biedram, 2016.gada augustā Rāvis stāsta, ka ir zaļās partijas atbalstītājs. Un , ka neprasot, kā tiekot tērēta viņa partijai dotā nauda. Vējonis esot  solījis, ka neaizmirsīs būvnieku, kad armijai nākšot lielās naudas. Taču nekas no solītā netiekot pildīts,  jo aizsardzības ministrijas iepirkumos uzvarot Vienotības atbalstītāji Pīlēns un Garkāns.

Gatis Rāvis un Viesturs Silenieks

Gatis Rāvis: “Nu, lūk. Tas ir viens. Klausies, respektīvi, es sevi uzskatu par ”zaļo” atbalstītāju. Kur tas viss aizgāja, to es nezinu. (smejas) Tas man, tas jau jums ir jāzina. Tā nav mana darīšana.

Viesturs Silenieks: (smejas).

Gatis Rāvis: “Tagad, ko. Raimonds man saka, bija vēl ministrs, viņš saka: ”Tūlīt nāks armijā lielās naudas. Gunti, mēs tevi neaizmirsīsim”. Es saku: Raimond, protams, būtu patīkami kaut kur piedalīties un tā”. Tā arī mūs aizmirsa. Visu to budžetu, kas tur tagad nāk iekšā ar lielām straumēm, sadala Vienotības atbalstītāji, Garkāns un Pīlēns. Pārējos nevienu vispār nelaiž cauri. Mūs tajā skaitā. Solīts bija. Makā nekrita.”

Arī pusgadu vēlāk  Rāvis vēlreiz uzsver 200 tūkstošu lielo maksājumu Zaļajai partijai. Un atkārtoti  uzsver, ka to lūdzis esot Raimonds Vējonis. Rāvis sūrojas  Martinsonam, ka nekam nederot  ne finanšu ministre Reizniece, ne premjers Kučinskis, kuri tobrīd pārstāv ZZS . Un ka partija vēl nākšot pie viņa uz vēlēšanām un   lūgšoties, lai viņiem dod naudu.

Anda Rumjanceva
KNAB izmeklētāja

Šķērslis bija tas, ka runa bija par pagātnes notikumiem . Nekā konkrētāka tur nav, izņemot šie te minētie 200 tūkstoši. Un šī te frāze, ka ”kaut ko sazīmējām”. Mums jāsaprot, ka arī politisko partiju finansēšana (iespējams nelikumīga) ir latents noziegums un mums ne vienmēr būs iespējams konstatēt naudas kustības ķēdi no konkrēta uzņēmēja uz politiskās partijas kasi. Un te jāņem vērā, ka juridiskas personas nevar ziedot, var ziedot tikai fizikas personas.

Nopratināts kā liecinieks Raimonds Vējonis KNAB izmeklētājiem sacījis, ka Gunti Rāvi pazīst, ir tikušies, bet kategoriski noliedza iespējamu pretlikumīgas naudas saņemšanu, lai nodrošinātu Rāvja intereses. ”Nekā personīga” Vējoni aicināja uz interviju, bet ar sekretāres starpniecību saņēma ziņu, ka papildus tiesībsargiem stāstītajam,  bijušajam aizsardzības ministram un Valsts prezidentam papildus nekas nav piebilstams.

Martinsons sarunās stāsta par kukuļiem, kas it kā doti vēl citiem  politiķiem – Anrijam Matīsam, Dzintaram Zaķim un Solvitai Āboltiņai, kuri visi tobrīd pārstāv ”Vienotību”. Martinsons lielās, ka devis 60 tūkstošus ”Vienotības”  līderei Solvitai Āboltiņai caur viņas vīru, taču nekonkretizē par kādu darījumu. Āboltiņa raidījumam nosūtīja ziņu, ka  neatceras, ka būtu saukta uz KNAB kā lieciniece, kaut KNAB lēmums liecina par pretējo. Āboltiņa  neesot iesaistīta nekādos apšaubāmos darījumos un viņas sirdsapziņa ”Vienotības” vēlētāju priekšā esot tīra.

Sarunās Martinsons stāsta par dažādām tēmām. Arī par to, ka spējot  nodrošināt balsojumus Saeimā, piemēram, par lai ”Saskaņa”  nebalsotu par pamatkapitāla  palielināšanu uzņēmumā ”Airbaltic”. Saskaņas līderis Urbanovičs sarunas sauc par murgu, jo Saskaņa kā opozīcija balsot pret koalīcijas lēmumiem un tam  nav nekāda sakara ar Martinsonu.

JĀNIS URBANOVIČS

”Saskaņas” Saeimas  frakcijas priekšsēdētājs

Jānis Urbanovičs
”Saskaņas” Saeimas  frakcijas priekšsēdētājs

“Tā ir tāda parasta prakse opozīcijai neuzticēties valdībai un mēs neuzticējāmies arī īpaši tai valdībai tai laikā. Kas attiecas uz tiem diviem kungiem, kuri tur parunājas. Es vakar (ar sarunām) iepazinos, es nezinu, ko viņi tai laikā tur lietoja, bet tā ir skarba pļāpāšana. Dižojoties viens otram un, manuprāt, viens otram melojot.”

Sarunās izskanējušos faktus KNAB centās pārbaudīt, taču kratīšanās izņemtie dati nesēji nedeva papildus pierādījumu būvnieku apspriedēs stāstītajam un maijā KNAB būvnieku lietu izbeidza. Lai gan tiesībsargi apzinās, ka sabiedrība būs vīlusies, ka rezonansi izraisošā lieta beidzas ne ar ko, valsts nevar atļauties gadiem ilgi tērēt resursus procesam, kuram nav lielas izredzes.

ANDA RUMJANCEVA

KNAB izmeklētāja

Anda Rumjanceva
KNAB izmeklētāja

“Procesa mērķis jau nav sodīšana. Procesa mērķis ir taisnības noskaidrošana. Un šajā gadījumā, ja, varbūt birojam neizdevās iegūt šos te papildus pierādījumus, kas liecina par kukuļošanu , bet birojs konstatēja šos te būtiskos konkurences tiesību pārkāpumus un runa ir par karteli, kas ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem. Gadījumā, ja tie tiks pierādīti, tad rezultāts būs sabiedrības liels labums. Jo būs šie te ļoti lielie un būtiskie sodi!”

17 komentāri