Kas nogremdēja prāmi “Estonia”?

Pievienot komentāru

Lēmums nogrimušo prāmi “Estonia” neizcelt, bet atstāt jūras dzelmē, radījis augsni visdažādākajām sazvērestības teorijām. Kas tieši ar kuģi liktenīgajā 1994.gada 27.septembrī notika, nav skaidrs joprojām. Pirms gada zviedru žurnālists atklāja ko iepriekš neredzētu. Prāmja sānos ir 4 metrus liela plaisa. Un to varētu būt izplēsusi zemūdene.

Baltijas jūra. Vētra. Viļņi milzīgi. Vairāki prāmji netālu no Somijas krastiem savos radiosakaros uztver palīgā saucienus. Tā ir ”Estonia” apkalpe. Satrauktā balsī nosauc atrašanās koordinātas. Un lūdz steigties palīgā. Radio sakaros fonā dzirdamas prāmja avārijas sirēnas un katastrofas radīti trokšņi. Elektrība pazudusi. Kuģis sveras uz sāniem.

Prāmis nepilnā pusstundā pazūd jūras dzelmē. Bojā aiziet 852 cilvēki. Izdzīvo 137. No Latvijas uz klāja bija 29. Izglābās tikai seši. Cilvēki noslīka, nosala glābšanas plostos, bet lielākā daļa palika iesprostoti nogrimušajā kuģī. Tā ir pēc Otrā pasaules kara lielākā kuģa katastrofa Baltijas jūrā.

Pētījumā, ko veica Zviedrija, Somija un Igaunija 97.gadā nosaukta oficiālā notikušā versija – nolūza iespējams slikti piestiprinātais vai bojātais kuģa purns, kas bija paceļams, lai prāmī varētu iebraukt automašīnas. Turklāt kuģis braucis ar pārāk lielu ātrumu un kapteinis izvēlējies nepareizu manevru, kad tas jau bija avarējis.

Uzreiz pēc traģēdijas rodas vairākas sazvērestības teorijas, kas ar prāmi varētu būt noticis. Un ko amatpersonas it kā noklusējot.

Iespējams uz prāmja atradās kādas slepenas militārās iekārtas, narkotikas, nelegāli kodolmateriāli. Kuģis esot nogremdēts apzināti. Tas izskaidro, kāpēc izdzīvojušie avārijas brīdī dzirdējuši sprādzieniem līdzīgas skaņas.

Top dokumentālā filma, ka uz “Estonia” bija kāda īpaša militārā tehnika –  Krievijas ”kara noslēpums”, kas vests uz Rietumiem. 10 gadus pēc traģēdijas par šo versiju vēsta arī medijs Latvijā – uz kuģa bijušas divas aizdomīgas smagās automašīnas, kas īpaši apsargātas.

Vēl viena no versijām – traģēdijas brīdī Baltijas jūrā notiek NATO jūras spēku mācības. Un iespējams kāds karakuģis varēja sašaut nogrimušo prāmi.

Oficiālās amatpersonas ārēju ietekmi, kas būtu radījis caurumus kuģī, ar ko skaidrojama ļoti straujā tā nogrimšana, noraidīja. 90-tajos filmētajos zemūdens video ārēji bojājumi nav redzami.

Dīvainības it kā notikušas arī ar prāmja kapteini Āvo Pihtu. Viņš liktenīgajā naktī uz kuģa gan atradās kā pasažieris. Traģēdijas rītā un dienas vidū mediji vēstīja, ka kapteinis izglābts. Tallinas ostas terminālī pie biļešu kasēm tiek piesprausts pa faksu atsūtītais izglābto cilvēku saraksts. Viens no vārdiem arī Āvo Pihts. Viņa ģimene pamana kapteini, kad kāda Vācijas televīzija demonstrē kadrus ar izglābtajiem. Vēlāk fragments esot pazudis. Ģimene saņēmusi ziņas, ka kapteinis tomēr nav izglābts. Transporta ministrs Andi Meisters, kurš bija katastrofas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, vēlāk savā grāmatā pieļauj, ka kapteiņa ģimene viņu sajaukusi ar kādu zviedru pasažieri. Bet par kapteini-rēgu joprojām turpina rakstīt igauņu un skandināvu mediji.

Kuģa ne pārāk labais tehniskais stāvoklis bija iemesls, lai katastrofas upuru tuvinieki un izdzīvojušie pasažieri – kopā 1116 cilvēki vairākus gadus mēģinātu iesūdzēt tiesā Vācijas kuģu būvētāju “Meyer Werft”. Kompānija lietas ierosināšanu centās novilcināt. Pirms gada prasība par 40 miljoniem eiro morālā kaitējuma kompensēšanu beidzot nonāk tiesā Francijā. Tomēr tā prasību noraida.

Vieta, kur atrodas kuģa vraks un noslīkušie pēc Igaunijas, Zviedrijas un Somijas savstarpējas vienošanās pasludināta par piemiņas vietu. Tā ir neaizskarama. Tur aizliegts veikt jebkādas darbības. Arī nirt, lai apskatītu vraku. Pārkāpējiem draud kriminālatbildība.

Režisors Henriks Evertsons uzņēmis 5 sēriju filmu ””Estonia” – atradums, kas mainīs visu”. Viņš intervējis notikušās traģēdijas aculieciniekus, daudzi no kuriem pat nav aicināti sniegt liecības iepriekš notikušajā izmeklēšanā.

Pirms gada Somijas krasta apsardze pamanīja kādu Vācijā reģistrētu kuģi, kas uzturējās traģēdijas vietā. Tā bija filmēšanas grupa ar Henriku Evertsonu priekšgalā. Viņi slepus jūras dzelmē bija nolaiduši robotu ar kameru. Liels bija filmēšanas grupas pārdzīvojums, kad atklājās kas līdz šim neredzēts.

Jūras dzelmē nolaistā kamera prāmja labajā sānā ieraudzīja četrus metrus garu un vairāk kā metru platu plaisu. Korpuss izskatījās ka to bija uz iekšu iespiedis un pārlauzis kāds apjomīgs priekšmets.

Filmas autori ar atklājumu devās pie speciālistiem, kuri spēja izveidot prāmja 3D modeli. Cietušie ir šokēti, kāpēc kas tāds nav pamanīts veicot starptautisko izmeklēšanu pirms 20 gadiem.

Eksperts, kurš pēta kuģu katastrofas un bojājumus, ar īpašu metodi aprēķina spēku, kas nepieciešams, lai šādu caurumu kuģa korpusā izrautu. Secinājums – tās ir 1000 vai vairāk tonnas. Aptuveni tik sver zemūdenes. Kādreizējais katastrofas izmeklēšanas komisijas vadītājs Marguss Kurms pieļauj – “Estonia” varēja nogrimt pēc sadursmes ar zviedru zemūdeni.

Filmas uzņemšanas laikā Zviedrijas valdība ar jaunajiem pierādījumiem iepazīties atteikusies. Šobrīd izskan pieļāvumi, ka tiks rīkota jauna izmeklēšana un tās vadību varētu uzticēt Igaunijai.