Kalnmeiers par Bordāna izteikumiem: Pastāv risks, ka tā ir politiska iejaukšanās tiesu varas darbībā

9 komentāri
Kalnmeiers par Bordāna izteikumiem: Pastāv risks, ka tā ir politiska iejaukšanās tiesu varas darbībā
ĪRISS SVIKLIS, LETA

Pagājušajā nedēļā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) neuzticības izteikums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram var palikt tikai skaļa paziņojuma līmenī.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) lielāko daļu partneru nepārliecina Bordāna sagatavotais pamatojums, un šobrīd viņa ierosinājumam sākt Kalnmeiera atstādināšanas procedūru nav nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus. Tieslietu ministra informatīvais ziņojums pārstāsta jau iepriekš zināmus gadījumus, kad prokuratūras darbs izpelnījies gan Valsts kontroles, gan Eiropas tiesu kritiku.

Bordāna ziņojumā kā viena no nepamatotām lietām minēta arī prokuratūras sāktā kriminālvajāšana pret JKP politiķi, tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu. Tās dēļ Kalnmeiers, pēc Bordāna domām, nonācis interešu konfliktā. Pārējās Valdošās partijas gan norāda, kamēr šajā lietā nav tiesas sprieduma, JKP vēlme atbrīvoties no Kalnmeiera izskatās politizēta.

KNAB bijušo darbinieku Jutas Srīķes, Jura Juraša – redzamāko JKP līderu – neapmierinātība ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru bija novērojama vēl pirms viņi kļuva par politiķiem. Vēlēšanās JKP līderi iekļuva Saeimā, Jānis Bordāns kļuva par tieslietu ministru, ministrijā par parlamentāro sekretāru sāka strādāt Jurašs. Dažus kādreizējos KNAB darbiniekus pieņēma darbā ministra birojā. Bordāns solīja vairākām amatpersonām neļaut vairs turpināt strādāt, un Kalnmeiers bija viena no tām.

Likums paredz piecus gadījumus, kad var atlaist ģenerālprokuroru. Ja viņš ir tīši pārkāpis likumu, pieļāvis apkaunojošu rīcību, zaudējis nevainojamu reputāciju, ir kādas politiskas partijas biedrs vai nonācis interešu konfliktā.

Likumā ir radīts mehānisms, lai politiķi nevar dažu stundu laikā atbrīvoties no ģenerālprokurora. Vispirms rosināma pārbaude, to var iniciēt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš jau pasteidzās pateikt, ka tam neredz pamatojumu, bet ir arī otrs ceļš – pārbaudi var sākt pēc 34 Saeimas deputātu iesnieguma. Pēc tam ģenerālprokurora darbību izvērtē tiesnesis, un beigās visu izšķir Saeimas balsojums.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns rīkojās tā kā likums neparedz. Viņš sūtīja informatīvo ziņojumu par neuzticības izteikšanu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram uz valdību, taču premjerministrs atteicās jautājumu skatīt valdībā.

“Valdība šo jautājumu neskatīs, tas valdībai nepiekrīt. Mūsu valstī izpildvara un tiesu vara ir šķirtas, un manā vadībā tās paliks šķirtas,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Par nepieciešamo Saeimas deputātu parakstu savākšanu, Kalnmeiera pārbaudes uzsākšanai ir pārliecināta JKP.

“Diezgan dīvaini, ka Augstākā tiesas priekšsēdētājs pauda viedokli pirms viņš iepazinās ar ziņojumu, jo tas notika gandrīz vienlaikus ar Bordāna paziņojumu. Bet mēs noteikti vāksim 34 deputātu parakstus atbilstošā formā un procedūrā, un es diezgan droša, ka savāksim,” norāda Strīķe.

Tomēr pastāv šaubas, vai Bordāna neuzticības izteikšanai ģenerālprokuroram būs turpinājums, jo nepieciešamo balsu Saeimā var arī nebūt. Izņemot dažus” KPV LV” deputātus, partneri kritizē Bordāna ziņojumu, sakot, ka dokuments ir juridiski vājš.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Šajā gadījumā tas aiz ausīm ir formulēts, un tā ir pamatproblēma.”

“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norāda: “…Tā bāze, kas šajā ierobežotas pieejamības ziņojumā atrodama, un kam būtu jābūt pamatojumam atlaišanai procedūrai, mani nepārliecina.”

Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Aldis Bumbergs (“KPV LV”) norāda: “Ja runājam par konkrēto vēstuli, es to lasījis neesmu, Bet es biju koalīcijas sadarbības padomes sēdē un dzirdēju mutiski to informāciju no Bordāna kunga. Protams, tur nebija nianses. Bet fakti, ko viņš minēja, man kā juristam likās satraucoši. Un, iespējams, ja es vēl saņemtu kādu pilnīgāku informāciju, tur pamats pārbaudei būtu.”

18 lappušu garajā informatīvajā ziņojumā, kam ir ierobežota pieejamība, uzskaitīti trūkumi prokuratūras darbā. Minēts Valsts kontroles ziņojums par 90 000 eiro izlietojumu neparedzētiem remontdarbiem, arī par piemaksām prokuroriem. Citētas senas un nesenākas Kalnmeiera intervijas, prokuratūra vainota zaudētajā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Eiropas tiesā, kā arī soda bardzības trūkumā eksdeputāta Askolda Kļaviņa lietā.

Liela sadaļa ziņojumā veltīta Jurim Jurašam. Kalnmeieram un Jurašam esot izveidojies īpašs attiecību raksturs. Tiek apgalvots, ka  Kalnmeiers nonācis interešu konfliktā, jo nepatika pret Jurašu pāraugusi krimināllietā.

“Kalnmeiers vada izmeklēšanas institūciju, viņš ir atbildīgs par to, un tikai aklais var neredzēt, kā notika krimināllietas pret Jurašu uzsākšana, izbeigšana, atkal uzsākšana. Un faktiski pie neizmeklētas lietas Jurašs ir atstādināts no viņa darba Saeimā. Tā ir tiesas varas iejaukšanās likumdevēja varā,” uzskata Bordāns.

Raidījums “Nekā personīga” vaicāja Kalnmeieram, vai viņš nonācis nonācis interešu konfliktā Juraša lietas sakarā, uz ko ģenerālprokurors atbildēja: “Pilnīgi nepiekrītu, ka es būtu nonācis interešu konlfiktā. Jā, pirms pāris gadiem bija asa retorika starp tobrīd KNAB darbiniekiem un mani, to es negrasos noliegt. Taču man ar Jurašu lietu nav tieša sakara, jo es to neizmeklēju un neesmu tajā arī kā amatpersona. Man nav arī tiesību dod kaut kādus norādījumus procesa virzītājam, es to nekad neesmu darījis. Pastāv risks, ka tā ir politiska iejaukšanās tiesu varas darbībā! It sevišķi tas attiecas uz kriminālprocesiem.”

Juraša lietu uzraugošais prokurors Māris Urbāns šobrīd pretendē uz Eiropas prokurora amatu. Kā noskaidroja “Nekā personīga”, Urbāns ir viens no pieciem Latvijas prokuroriem, kuriem pozitīvas rekomendācijas devis Kalnmeiers, taču gala lēmumu pat to, kurš no Latvijas brauks strādā Eiropas prokuratūrā lemj Eiropas institūcijas.

Bordāna sagatavotajā ziņojumā atgādināts arī par Kalnmeiera kopīgajām medībām ar politiskās un uzņēmēju elites pārstāvjiem. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka šajās medībās bijis arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un vēl daži tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Neviens no Saeimas deputātiem, kuriem būtu jāuzrauga prokuratūras darbs, nenoliedz, ka prokuratūrai būtu jāstrādā labāk. Tomēr uzskatīt, ka Darba organizācijas nepilnību dēļ Kalnmeiers zaudējis nevainojamu, reputāciju nevar.

“Es, piemēram, neuzskatu, ka nevar būt laba reputācija vadītājam, ja nesaproti, kas ir tavas iestādes prioritātes. Tas jau nav nekāds tur ambulatorais punkts Aizputē, bet tā ir centrālā tiesībsargājošo iestāžu uzraugošā institūcija, turklāt Kalnmeiera kungs īpaši uzsver neatkarību, un tai jāienāk ar sabiedrības tiesībām kontrolēt šo neatkarīgo institūciju. Un, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs piecus gadus nereaģē uz Valsts kontroles ziņojumu, kādam tas ir jādara,” norāda Bordāns.

Savukārt Pavļuts pauž: “Tas, kas man visvairāk uzkrīt, – laika faktors. Dokumentā nav gandrīz neviena lieta, kas būtu notikusi tikko, kur būtu kādi jaunatklāti apstākļi.”

Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars Pauž: “Tas, kā tā lieta izskatās, ir interpretējama arī kā politiska lieta, jo prokuratūra nodarbojas arī ar Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iespējamiem kriminālpārkāpumiem un arīdzan vēlēšanu tuvumu. Mēs neredzam jaunatklātus faktus, bet, kā es teicu, mums vēl būs detalizēta izvērtēšana. Un arī šajā pamatojumā liela daļa ir saistīta ar Juraša lietu, kas liek uzskatīt, ka tā ir liela daļa patiesās motivācijas.”

Pirmdien, 27.maijā, šo jautājumu skatīs koalīcijas sadarbības padome. Iespējamās versijas – Bordāna dokumentu pārsūta skatīšanai tieslietu padomei. Otrs variants – to atstās bez jebkādas virzības.

Kalnmeieram līdz otrā termiņa pilnvaru beigām palicis gads. Trešo reizi pēc kārtas viņš uz šo augsto amatu pretendēt nevarēs.