Kādas ir latvisko partiju izredzes Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās?

4 komentāri

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās “Saskaņai” opozīcijā esošās latviskās partijas savāca nepilnus 43% balsu. Ar to nepietika, lai pārņemtu varu pilsētā. Tagad partiju līderi saka, – esam izdarījuši secinājumus, lai atkal nepiedzīvotu izgāšanos. Tomēr cerības uz uzvaru un rimtu darbu rīdzinieku labā turpmākos piecus gadus nemaz tik drošas nav.

Kaut nu vēlēšanas nebeigtos tik stulbi kā pagājušo reizi. Tā klusībā domā līdz šim Rīgas domē opozīcijā sēdējušo partiju līderi, aģitēdami teltīs vai uzstājoties priekšvēlēšanu debatēs.

2017. gada pašvaldību vēlēšanu pirmais cēliens solīja uzvaru astoņus gadus pilsētā valdījušās “Saskaņas” politiskajiem pretiniekiem. To vēlēšanu naktī mānīgi solīja arī pirmie rezultāti. Domes opozīcijas partiju birojos jau sākās svinības.

“Es ļoti labi atceros iepriekšējo reizi, es pats ar medijiem runāju ap pulksten divpadsmitiem, pēc divpadsmitiem, kad pirmie rezultāti liecināja, ka ir notikušas pārmaiņas Rīgā, tiešām bija tāda svinīga sajūta iekšēji. Daudzi gavilēja, ka pārmaiņas ir notikušas; nedaudz – 0,85 procenti – pārsvērās pāri pusei, un pārmaiņas nenotika. Un tā bija milzīga vilšanās,” saka Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības deputāta kandidāts Edvards Smiltēns.

“Saskaņa” bija labi pastrādājusi. Līdz pat vakaram tā nebija atslābusi un turpinājusi stumt, nest un vilkt savus vēlētājus uz iecirkņiem līdz pat to slēgšanai. Tas atmaksājās. Latviskās partijas kārtējo reizi palika opozīcijā.

Domē iekļuva bijušie KNAB darbinieki no Jaunās konservatīvās partijas. Tas lika saspringt visiem. Arī vecajām opozīcijas partijām, kas, šķiet, tobrīd bija jau sagurušas no nespējas ietekmēt pašvaldības darbu.

“Es nedomāju, ka es esmu bijis ērts opozicionārs “Saskaņai”, it sevišķi Ušakovam. Es domāju, ērta opozīcija bija tie, kas atnāca, solīja strādāt domē līdz sasaukuma beigām, bet aizgāja uz Saeimu. Bet es paliku, cīnījos. Ne velti Ušakovs sūdzējās policijā par to, ka es viņu par Korupcijas seju nosaucu. Sūdzēja tiesā, tiesu uzvarēju. Iedzinām viņu izmisumā, un viņš metās bēgt,” saka Rīgas mēra amata kandidāts (“Jaunā Vienotība”) Vilnis Ķirsis.

Popularitātes kritumu piedzīvojusī “Jaunā Vienotība” šobrīd ir uz viļņa. Viņiem pēc Saeimas vēlēšanām jauno partiju pretrunu dēļ izdevās tikt pie premjera amata, veiksmīgi norit Covid-19 ierobežošana, un nav lielu skandālu, kas ietekmētu reitingus.

Grūtāk iet Jaunajai konservatīvajai partijai. Trīs gadu laikā šīs partijas cilvēki ir sarakstījuši visvairāk iesniegumu policijai un KNAB par nebūšanām galvaspilsētās pārvaldē. Viņi skatās uz pirkstiem arī pārejas periodā Rīgā faktiski valdošajai “Attīstībai/Par”, meklējot interešu konfliktus un neskaidrus darījumus. Taču pašiem neveiksmes seko cita citai. Gaistošas reputācijas dēļ bija jānomaina iecerētais galvaspilsētas mēra kandidāts Juris Jurašs. Tagad viņiem pārmet partijas cilvēka algošanu ar valsts naudu.

Rīgas mēra amata kandidāte Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija): Cilvēki mediju vidē, kam varētu nepatikt Hildegardes Graumanes iesaistīšanās valsts pārvaldē, aktīvā darbība Jaunajā konservatīvajā partijā ir, iespējams, cilvēki, kuri redz, ka viņi var necerētu uz simtiem tūkstošu pasūtījumiem reklāmas kampaņām, ja mēs nonākam pie varas. Jo visu to apjomu, ja strādā profesionālis, ļoti daudz var izdarīt viens cilvēks.

“Nekā personīga”: Tā jau droši vien nav “Saskaņas” roka, kas šo visu inspirēja?

Rīgas mēra amata kandidāte Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija): Es teicu, ka mēs nojaušam, diemžēl precīzāku informāciju es jums nevarēšu pateikt.

“Nekā personīga”: Vai tas netraucēs veidot koalīcijas, kad vēlēšanas būs beigušās?

Rīgas mēra amata kandidāte Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija): Par koalīciju domājot, mēs ceram un tiešām novēlam Rīgai un ceram arī uz rīdzinieku atbalstu, ka tie vadošie spēki, kas ir pārstāvēti valdībā, veidos koalīciju arī Rīgas domē. Es esmu pilnīgi droša, ka es spēšu sadarboties ar mūsu kolēģiem no valdību veidojošajām partijām, bet, ja jautājums ir par to, ka – ja mēs reģistrējam pārkāpumus, ja mēs redzam, ka kaut kas nav kārtībā, ja budžeta līdzekļi tiek nesaimnieciski plānoti, piešķirti savām firmām, vai publiskais iepirkums, nedod Dievs, tiek pielāgots kādam konkrētam potenciālajam uzvarētājam, tad mēs, protams, to turpināsim teikt skaļi. Ja mēs redzēsim, ka azartspēles tiek lobētas Rīgā, arī tad mēs turpināsim to teikt skaļi.

Pirms pusgada, kad bija skaidrs, ka ārkārtas vēlēšanas ir neizbēgamas, opozīcijas partijas sprieda, ka nepieciešams apvienoties, lai nepazaudētu tās balsis, kas atdotas par domē neiekļuvušajām latviskajām partijām. No centriskajiem un konservatīvajiem politiskajiem spēkiem tas izdevās tikai Nacionālajai apvienībai, kas nākamnedēļ gaidāmajām vēlēšanām ir sabloķējusies ar “Latvijas reģionu apvienību”.

Rīgas mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība): Konsolidācija varēja būt arī lielāka. Tas, ko mēs esam izdarījuši, mēs esam konsolidējuši divas partijas un līdz ar to piesaistījuši arī ārpus partijām esošus cilvēkus. Tā ka es domāju, ka mēs esam tādu labu darbu padarījuši.

“Nekā personīga”: Un tad vēl tāds notikums bija ar Baibas Brokas kundzi. Kāda jums ir garantija, ka jūsu jaunajā sastāvā atkal nenotiek kaut kādi līdzīgi ekscesi?

Rīgas mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība): Es domāju, ka mēs esam ļoti rūpīgi izvērtējuši visus deputātu kandidātus. Arī no reputācijas riskiem, kas liedza dažiem iekļūt šajā sarakstā, par aizdomu pamatu nerunājot pat ne par ko nopietnāku, un es domāju, ka sadarbība līdz šim starp partijām ir bijusi laba, un lai šādu iespēju maksimāli minimizētu. Pavisam izslēgt kaut ko tādu nav pilnībā iespējams.

No valstī valdošās koalīcijas partijām visvājākās izredzes pārvarēt piecu procentu barjeru ir “KPV LV”. Reti kurš reitings viņiem sola vairāk nekā divus procentus vēlētāju atbalsta. 2017. gadā viņi saņēma pusotru procentu balsu.

Rīgas mēra amata kandidāts (“KPV LV”) Ralfs Nemiro: Manuprāt, šogad vēlētāju aktivitāte būs ārkārtīgi zema šī Covid-19 laika dēļ, tāpēc mēs tur redzēsim dažādus pārsteigumus.

“Nekā personīga”: Vai Jums nav bail, ka Jūs pēc tam mazgās par to, ka esat nozaguši latviskajām partijām tos pāris procentus vai trīs procentus, vai pusprocentu, kas ļautu pārsvērt varu “ne Saskaņas” partijām.

Rīgas mēra amata kandidāts (“KPV LV”) Ralfs Nemiro: Nedomāju, ka pareizi ir teikt, ka mēs kaut kā nozogam. Mēs pielasīsim paši savām idejām, un es uzskatu, ka cilvēki mums tomēr uzticēsies.

Lai gan sociologu pētījumi rāda, ka “Saskaņas” vēlētājs ir zaudējis aktivitāti un vēlēšanās varētu nepiedalīties tik naski kā citas reizes, varas pārņemšanai risks ir sadrumstalotība. Uzvarēs tās partijas, kas spēs pierunāt savus atbalstītājus aiziet līdz vēlēšanu iecirkņiem. Vecās kļūdas sapratušas teju visas pieredzējušās partijas. Tās vēlētājus meklē atbilstošās pilsētas apkaimēs un sola taustāmas un izpildāmas lietas.

Raidījums “Nekā personīga” 23. augustā top Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.