Kā skaļie būvnieku aresti saistīti ar politisko tirgu ap prezidenta Vējoņa ievēlēšanu?

9 komentāri

KNAB aresti un kratīšanas radījušas virkni jautājumu.

Par kādiem liela apjoma būvniecības projektiem notikušas aizliegtas vienošanās? Kā tajos varētu būt iesaistīti Saeimas deputāti, kas saukti uz pratināšanām? Un vai bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa liecību sniegšana KNAB nozīmē, ka izmeklētāji varētu šķetināt, kā notikusi politiskā vienošanās par viņa ievēlēšanu. Un vai tirgošanās notikusi starp partijām pietuvinātām būvkompānijām, kas slēpti sadalījušas tirgu?

Iespējams, KNAB aktivitātes ap būvniecības karteli uzrāvienu uzņēma pēc tam, kad birojs vienlaikus ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču arestēja un pratināja partijām pietuvināto uzņēmēju Māri Martinsonu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Viņu zināšanas par partiju slēptajiem darījumiem, iespējams, izmeklētājiem ļāva nostiprināt arī nepilnīgos faktus, kas kā atklājās šonedēļ, KNAB bija zināmi jau kopš 2015. gada. Gada, kad notika Valsts prezidenta vēlēšanas.

Intrigas un slepenas plānu skaņošanas aizkulisēs. Tā bija gaisotne, kas valdīja ne tikai dažas nedēļas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām 2015. gadā. Bet arī vēlēšanu dienā 5. jūnijā.

Tobrīd Latvijā strādāja Laimdotas Straujumas valdība. Koalīciju veidoja “Vienotība”, ZZS un Nacionālā apvienība. Saeimā viņiem bija 61 balss. Opozīcijā sēdēja “No sirds Latvijai”, “Latvijas reģionu apvienība” un “Saskaņa”.

Divus mēnešus pirms Valsts prezidenta vēlēšanām ar publisku paziņojumu nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu klajā nāca tā brīža valsts galva Andris Bērziņš.

Bērziņa solis atviegloja ZZS mēģinājumus atrast viņam aizvietotāju. Ne bez iekšējiem kašķiem, intrigām un iebildēm no Ventspils, Zaļā partija prezidenta amatam izvirzīja Raimondu Vējoni, kurš kļuva arī par visas Zaļo zemnieku savienības kandidātu. ZZS centās viņam atbalstu atrast “Vienotības” un Nacionālās apvienības rindās.

Ja “Vienotība” ZZS piedāvātajam darījumam piekrita, tad Nacionālā apvienība politisko balansu izjauca. Par viņu kandidātu kļuva Egils Levits. Tas nozīmēja, ka tikai ar koalīcijas balsīm Vējoni amatā iebalsot nebūs iespējams. 5. jūnija rīts Jēkaba ielā sākās saspringti.

Pēc trīs stundu garām debatēm notika pirmais balsojums. Opozīcijas kandidātiem Sergejam Dolgopolovam un Mārtiņam Bondaram attiecīgi 23 un septiņas balsis. Par Vējoni nobalso 34, par Levitu 24 deputāti. Balsojums notika aizklāti ar balsošanas zīmēm. Daži savus biļetenus pirms iemešanas urnā filmēja un fotografēja. Daži izvēli slēpa.

Otrā kārtā par Bondaru nobalso septiņi, Dolgopolovu 24, Levitu 25, Vējoni – nemainīgi 34.

Trešajā kārtā vājākais kandidāts Mārtiņš Bondars netiek. Vējonim 35 balsis, Levitam 26 balsis. Dolgopolovs (23 balsis) no tālākas sacensības izstājas.

Un tad sākās interesantākais. Partijas rīkoja vairākas ekspressanāksmes un centās pierunāt nacionāļus atbalstīt Vējoni. Viņi iepriekš bija solījuši, ka pēdējās vēlēšanu kārtās kopā ar pārējo koalīciju balsos par spēcīgāko kandidātu – šajā gadījumā Vējoni. Tomēr Raivis Dzintars un Egils Levits paziņoja, ka viņi nepiekāpsies.

Ceturtajā balsojumā Levits tāpat kā iepriekš saņēma 26 balsis. Vējonis jau 46. Tas nozīmē, ka ZZS un “Vienotības” kandidātu atbalstījuši vēl 11 citi deputāti. Bet arī ar to ir par maz.  Tiek drukātas jaunas vēlēšanu zīmes nu jau piektajai kārtai. Tajās būs tikai Raimonda Vējoņa vārds. ZZS kandidāts gan intervijās stāsta, ka šīs vēlēšanas viņam ir beigušās un nākamajā raundā Vējonis nepiedalīsies.

Bet šajās divās stundās līdz izšķirošajam balsojumam Saeimas sienās notika kāda slepena vienošanās. Ne bez iemesla ieradās Rīgas mērs – “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs. Nacionālās apvienības līderis Gaidis Bērziņš draudzīgi čalo ar Vējoni. Urbanovičs un Brigmanis nemitīgi ar kādu sazvanās. Īsi pirms rezultātu nolasīšanas “Vienotības” līdere Āboltiņa sēžu zālē demonstratīvi ienes rožu pušķi. Tas nozīmē – vēlēšanu rezultāts tomēr ir sakārtots par labu Vējonim.

34 balsis no ZZS un “Vienotības” pirmajās kārtās. Un 55 piektajā – uzvarošajā. Kas bija šie 21 deputāts, kas slēptajā balsojumā ļāva prezidenta amatā tomēr iesēsties Raimondam Vējonim? Vai aizkulišu sarunās kā samaksa par atbalstu šim kandidātam pārdalīti kādi amati? Saskaņoti politiskie lēmumi, grozot vai tieši otrādi – piebremzējot kādus strīdīgus likumus? Vai deputātu iespaidošanai izmantoti kukuļi vai cita veida pateicības? Vai iespējams šajā politiskajā aritmētikā kā vienādojuma elementi izmantoti arī kādi valsts un pašvaldību iepirkumi būvniecībā, kuros bija ieinteresētas partijām draudzīgās būvkompānijas? Un vai par šiem slēptajiem darījumiem zināja arī pats Vējonis, kurš tikai dažus mēnešus pēc savu pilnvaru nolikšanas nu bija spiests mērot ceļu pie KNAB izmeklētājiem?

Turpmākajos gados Saeimā pieņemti vai grozīti vairāki strīdīgi likumi, kas bijuši tieši izdevīgi partijas atbalstošajiem biznesmeņiem. Dažos gadījumos rokādes un lēmumu pieņemšanas torpedēšana Saeimas komisiju sēdēs notika pavisam atklāti.

Tā Saeimas Tautsaimniecības komisiju vajāja neveiksmes centienos ierobežot ātro kredītu procentus. KNAB aizturētais Māris Martinsons savulaik bija līdzīpašnieks lielākajā tirgus spēlētājā “4Finance”, bet kopš 2014. gada viņa ģimenei pieder trešā daļa kreditētājā “Mogo”. Pirms četriem gadiem, kad komisija skatīja ierobežojumus ātro kredītu procentiem, ar “Saskaņas” palīdzību tika norauts kvorums.

Pagājušā gada vasarā procentu likmes centās samazināt vēl vairāk. Bet divas komisijas sēdes pēc kārtas ZZS un “Saskaņas” deputāti neieradās, tāpēc sēdes nevarēja notikt. Deputāti Rubiks, Rasmanis un Askolds Kļaviņš iesniedza apbrīnojami līdzīgus ātrajiem kreditētājiem labvēlīgākus priekšlikumus. Bet īpaši pretimnākoša Saeima bijusi būvniecības kompānijām, kas piedalās valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos.

Līdz 2017. gadam valsts un pašvaldību iestādes iepirkumu procedūru varēja nerīkot tikai tad, ja būvdarbu līgumcena bija mazāka par 170 000 eiro. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem šī robeža bija 5,2 miljoni. Eiropas direktīvu aizsegā tapa jauni likumi. Tie noteikt “degošo robežu” zem kuras konkursus var nerīkot, deleģēja Ministru kabinetam. Iepriekš to varēja darīt tikai Saeima. Valdība, pēc Danas Reiznieces-Ozolas vadītās Finanšu ministrijas ierosinājuma, visiem publiskajiem iepirkumiem robežu pacēla 32 reizes – līdz 5,2 miljoniem eiro, bet gadu vēlāk – līdz 5,5 miljoniem (5 548 000) eiro. Tas nozīmē, ka jebkuros būvdarbos, kas šo summu nepārsniedz, pašvaldības vai valsts un to kapitālsabiedrības konkursus var vispār nerīkot.

To, ka būvniecības iepirkumi un līdz šim uzņēmējam draudzīgie to regulējumi likumos bijis viens no tirgošanās objektiem politiskajās aprindas, varētu apliecināt arī šīs nedēļas notikumi. Pēc tam, kad KNAB bija paviesojies vairākās būvfirmās, satikās premjers, KNAB priekšnieks, ekonomikas un finanšu ministrs kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja. Visi nosprieda, ka joma beidzot jāsakārto. Ralfam Nemiro līdz 1. oktobrim uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu. Tajā jāuzskaita lietas, kas iepirkumu sistēmā jāizlabo.

Kā liecina neoficiālas ziņas, ko šajā nedēļā apsprieda politiskajās aprindās – šīm KNAB aktivitātēm būs turpinājums. Un maskās tērptie KNAB darbinieki, visticamāk, roku dzelžus varētu uzlikt vēl virknei negodīgajos būvniecības iepirkumos iesaistītajiem uzņēmējiem.