Jūrmalas domes deputāte no Saskaņas rosina “Parex” eksbaņķiera Krasovicka īpašumam piešķirt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu

14 komentāri
Jūrmalas domes deputāte no Saskaņas rosina “Parex” eksbaņķiera Krasovicka īpašumam piešķirt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Miljonāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka izveidotā “Parex banka” Latvijā ilgstoši bija viens no varas un naudas ietekmes simboliem.  Ilgu laiku Latvijas bagātākie cilvēki ietekmēja politiskos procesus, sniedzot finansiālu atbalstu vairākām partijām.

Arī kāds Jūrmalas domes deputātes Saskaņietes Elizabetes Krivcovas priekšlikums par Krasovicku ģimenei piederošu īpašumu liek domāt par darbošanos eksbaņķiera interesēs. Krivcova ierosina “Villai Marta” piešķirt  kultūrvēsturiskā mantojuma status.

”Villa Marta” Krasovicki dzīvo no 1995.gada. Ēka, pirms to iegādājas Krasovicku ģimene, bija sanitāri epidemioloģiskais centrs. Tās stāvoklis bija slikts, to nojauca un faktiski uzcēla no jauna. Taču ar villu Krasovickiem nepietika. Tapa papildēkas peldbaseinam, tenisa kortiem, viesiem. Lai šīs visas ēkas apvienotu, Krasovicki aizslēdza ciet publisku ielu. Aiz šiem tumšajiem vārtiem atrodas 3.līnija, kas savulaik veda uz jūru.

Ēku kompleksa projektēšanai Krasovicki pieaicināja Latvijā dzimušo, vācu arhitektu Meinhardu fon Gerkānu. Darbus veica ”Vincents grupa”, kas savā mājas lapā sniedz detalizētu jaunbūves aprakstu.

Ēkas sienas divu stāvu augstumā ietver sevī četrus slēgtus apartamentus, bibliotēku, kinozāli, mākslas galerijas, ziemas dārzu, ēdamzāli, profesionālo virtuvi un japāņu akmensdārzu ar triju kaskāžu ūdenskritumu iekšējā pagalmā. Ēku fasādes apšūtas ar zeltaini dzelteniem Sibīrijas lapegles dēļiem. Viesu nama iekštelpu apdarē izmantots nelakots, matēts ķiršu koks, Šveices bumbieris, roku darinātas terakotas flīzes firziķu krāsā no Spānijas, Brazīlijas zilais granīts vannas istabā (..). Kā neiztrūkstošs elements un arhitekta Gerkāna vizītkarte visos viņa projektos, arī šajā namā uzmanību saista trīs elipsveida kāpnes.

90. gados būvētais ēku komplekss tika celts ar lielu sabiedrības pretestību. Tika ne tikai aizslēgta iela, bet nojauktas vēsturiskās koka ēkas trijos kvartālos. Jūrmalas domes deputātu domes dalījās, taču pēc 120 000 latu lielā baņķiera it kā ziedojuma pilsētas labiekārtošanai, pašvaldība apbūvei deva zaļo gaismu.

Rihards Pētersons
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts, Jūrmalas aizsardzības valdes loceklis

Uz šī kompleksa fona varētu runāt kā jau 90. gados politika faktiski saauga ar biznesa interesēm. Un šis villa Marta komplekss ir viens no tādiem ļoti uzskatāmiem piemēriem.

Ne vien Jūrmalā, bet arī Latvijā kopumā. Jo visa šī kompleksa attīstība, nojaucot turpat pie  20 vēsturiskām ēkām, bez kāda īpaša saskaņojuma, apvienojot kvartālus, aiztaisot ielu vai pārvietojot, kā tas tas sākumā bija deklarēts, patiesībā tas bija “Parex” bankas īpašnieku un Jūrmalas pilsētas tāds kopīgs projekts.

Visus šos gadus trešās līnijas ielas posms starp Bulduru un Vidus prospektu slēpās aiz augsta žoga. Krasovicki šo šķērsielu nomāja no Jūrmalas pašvaldības. Jūrmalas aizsardzības biedrība uzskata, ka Gata Trukšņa (ZZS) vadītā dome ielas posmu centās slepus nodot privatizācijai. Par to liecinot tas, ka pirms četriem gadiem teritorijas plāna grozījumu izstrādes gaitā pēkšņi ”izdzisa” sarkanās līnijas.

Biedrība vērsās tiesā un pērn spēkā stājās spriedums, kas  noteica, ka ielai jābūt caurredzamai. Lai arī ir skaidrs, ka tā nebūs gājējiem lietojama, biedrība iznākumu tik un tā uzskata par principiālu uzvaru.

Rihards Pētersons
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts, Jūrmalas aizsardzības valdes loceklis

Ir lietas, kuras nevar nodot. Sabiedrība tomēr arī ir tāda interešu kopa, ar kuru jārēķinās. Šis objekts nekad nav rēķinājies ar sabiedrības interesēm .

Nomas līgumu pašvaldība ar Krasovickiem slēdz katrus piecus gadus. Pēc tiesas sprieduma, vienošanās bija jāslēdz no jauna, iekļaujot arī spriedumā  prasīto ielas skata atsegšanu. Taču  vides un attīstības komitejā ar negaidītu priekšlikumu klajā nāca deputāte Elizabete Krivcova no Saskaņas. Jūrmalas pašvaldībai esot jāvēršas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, ar lūgumu Villai Marta izvērtēt kultūrvēsturiskā mantojuma statusu.

Andris Čuda
Jūrmalas domes deputāts (NA)

Nekā Personīga: Vai tā ir tā mūsu jaunā kultūra, ko mēs gribam aizsargāt?

Andris Čuda: Īpašumu, kas ir nelikumīgi  izveidoti pirms 20 gadiem un tas tiešām rada tādu absurda situāciju. Tad jau jebko mēs varam uzskatīt par kultūras mantojumu, ja vien kāds no deputātiem tā iedomājas.

Opozīcijas deputāts uzskata, ka šāda statusa noteikšanai ir tikai viens mērķis. Ja ēku kompleksu iekļautu kultūras pieminekļu sarakstā tādā veidā tiku izveidota tā neaizskaramība, ja nākotnē, piemēram, mainoties īpašniekiem atgrieztos pie jautājuma par Krasovicku privatīpašumā esošās ielas atvēršanu publiskai lietošanai. Taču opozīcijas deputāts komitejas sēdē palika mazākumā. Krivcovas priekšlikumu atbalstīja arī divi koalīcijas deputāti Jānis Lediņš un Anita Adijāne no ZZS.

Andris Čuda
Jūrmalas domes deputāts (NA)

Nekā Personīga: Vai Lediņš un Adijāne, konkrētie ZZS pārstāvji, uzdeva kādus jautājumus Krivcovai?

Andris Čuda: Nebija ne jautājumu, ne iebildumu. Uz manu pārsteigumu, vai jūs vispār varat balsot par šādu te jautājumu, atbilde bija klusums. To mēs, protams, varam redzēt arī no protokola, kas ir ļoti īss.

Elizabete Krivcova
Jūrmalas domes deputāte (Saskaņa)

Nekā Personīga: Jūs ar Krasovicka kungu esat runājusi?

Elizabete Krivcova: Pajautājiet jūs. Es te vairāk sabiedrības intereses pārstāvu.

Nekā Personīga: Un kā Krasovicka intereses korelē ar jūrmalnieku interesēm?

Elizabete Krivcova: Es izeju no tā, kas rakstīts tiesas spriedumos. Tās atzinušas, ka to, ko toreiz kaut kādu apstākļu sakritības rezultātā varēja uzbūvēt, ka tas ir jauns kultūrvēsturisks uzslāņojums. Varbūt pēc 100 gadiem visi rādīs, lūk, cik skaista mums ir tā villa. Es izeju tieši no sabiedrības interesēm par kultūru.

Pašvaldības drīkst aicināt iekļaut vietējās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā jebkurus objektus, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība. Jura Dambja vadītajai Kultūras mantojuma pārvaldei tad būtu jāvērtē gan “Villa Marta” arhitektūra, gan kultūrvides raksturs. Un savs paraksts uz tā jāliek kultūras ministram.

Rihards Pētersons
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts, Jūrmalas aizsardzības valdes loceklis

Dome pati līdz šim nav nevienu objektu izvirzījusi, iekļaut kultūras mantojumu sarakstā, papildinot šo sarakstu. Pēdējā laikā, ja nemaldos, ir bijuši trīs gadījumi ilgākā laika periodā, bet tā nav Jūrmalas dome, tā ir Jūrmalas aizsardzības biedrība. Salacas ielu 4 mēs esam panākuši šos statusu, vairāk ar Kultūras mantojuma pārvaldes atbalstu, nevis Jūrmalas domes atbalstu. Lai gan pašvaldībai bija šādas tiesības, tā patiesībā aktīvi pretojās tam.

Jūrmalas dome kategoriski atteicās atsaukties Jūrmalas aizsardzības biedrības aicinājumam sarakstā iekļaut ”Pēperkoku namiņu”, ārēji necilo ēku pie jūras, kur aizsākās Aspazijas un Raiņa mīlestība un radošā kopdzīve. Gluži otrādi – pašvaldība  namiņu pārdeva izsolē.

Gatis Truksnis
Jūrmalas domes priekšsēdētājs (ZZS)

Gatis Truksnis: Jums ir daudz jautājumu. Iedodiet  jautājumus rakstiski, es jums rīt atbildēšu.

Nekā Personīga: Bet, kas notika? Kāpēc jūs nevirzījāt šo jautājumu uz domes sēdi?

Gatis Truksnis: Uzdodiet šos jautājumus rakstiski un es atbildēšu rakstiski.

Pēc “Nekā personīga” intereses par Jūrmalas pašvaldības mēģinājumu panākt Krasovicka īpašumam kultūrvēsturiskā mantojuma statusu, ZZS pārstāve Anita Adijāne  šonedēļ atsauca savu balsojumu komitejā  un tālāk šo nevirzīs.

Anita Adijāne
Jūrmalas domes deputāte, Vides un Attīstības komitejas priekšsēdētāja (ZZS)

Patiesībā es nepiekrītu kultūras mantojuma statusa piešķiršanai (Villai Marta) ne vērtēšanai, ne noteikšanai. Un statuss netiks piešķirts, jo tā ir 20 gadus, kā saka, jauna ēka un mums nav pilsētā tāda politika, lai mēs piešķirtu šādām jaunām ēkām šādu kultūrvēsturiskā mantojuma statusu.

Elizabete Krivcova
Jūrmalas domes deputāte (Saskaņa)

Nekā Personīga: Kā tas tā sanāca, ka tieši jūs nācāt klajā ar šādu priekšlikumu?

Elizabete Krivcova: Lasīju komitejas materiālus un sapratu, ka šis īpašums prasa papildu uzmanību. Laikam jau es atbildēju. Iešu tālāk.

Elizabete Krivcova vada  Tūrisma komiteju. Tai jārūpējas par tūristu pieplūdumu kūrortpilsētā. Lai gan kāpu zonā pēdējos gados uzbūvēti vairāk nekā 20  viesu vai atpūtas nami, tie pašlaik nav publiski pieejami. Pēc uzcelšanas, tie sadalīti domājamās daļās un izpārdoti kā dzīvokļi.

Opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms vienlaikus arī Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Krivcovas komitejai pieprasījis stingri kontrolēt ēku izmantošanu atbilstoši izsniegtajām  atļaujām,  taču nekādas regulāras pārbaudes tā sauktajos viesu namos netiek veiktas. Deputāts ir drošs, ka  arī topošais viesu nams  līdzās  “Parex” eksbaņķiera Kargina ģimenes villai “Adlera”, ko  Krivcova un pārējie koalīcijas  deputāti ļāva celt kāpās uz Karginu ģimenes zemes, būs tāda pati viltus viesnīca.

Uldis Kronblūms
Jūrmalas domes deputāts, Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis

Nekā Personīga: Kāpēc esat tik neticīgs, ka šeit ieplānotais viesu nams, patiesībā nebūs viesu nams?

Uldis Kronblūms: Tāpēc, ka 50 reizes esmu piemānīts, un es nedomāju, ka 51 reize būs atšķirīga. Tā visdrīzāk būs ekskluzīva ēka un šis īpašums būs ar dažām nullēm vērtīgāks. Tikpat  labi šo zemes gabalu (ar apbūves tiesībām) var kādam pārdot. Mūsu ieskatā tas nerotā mūsu pludmali, un diez vai mēs rīkosim pastaigas gar pludmali norādot, kas šeit dzīvo un kāda loma bijusi šiem cilvēkiem mūsu valsts un iedzīvotāju vēsturē.

Dārgās villas Jūrmalā  nepieder Karginam un Krasovickim, bet viņu bērniem. Tāpēc valsts tiesvedība ar “Parex “baņķieriem, prasot no viņiem piedzīt 230 miljonus, pat pie pozitīva sprieduma nebūs atgūstami, jo oficiāli abiem eksbaņķieriem nekas daudz vairs nepieder.