Juristu un uzņēmēju grupa radījusi shēmu, kas ļauj pašiem gatavot pašvaldību iepirkumu konkursus un tajos uzvarēt

Pievienot komentāru

Vairākas pašvaldības ir ierautas konfliktos ar uzņēmumiem, ko bija nolīgušas Eiropas fondu naudas piesaistē.

Juristu un uzņēmēju grupa radījusi shēmu, kas ļauj pašiem gatavot pašvaldību iepirkumu konkursus un tajos uzvarēt. Talsu pašvaldība ir izlēmusi pārbūvēt padomju laiku ēku bibliotēkas vajadzībām. Lai to izdarītu, pilsēta izvēlējās firmu, kas sagatavo projektētāja konkursu. Tajā uzvarēja uzņēmums, kas cieši saistīts ar nolikuma sagatavotāju. Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka abas kompānijas pāris gadus laikā ir uzvarējušas ap septiņdesmit konkursos par juridiskajiem pakalpojumiem un projektu sagatavošanu visā Latvijā.

Talsos šogad bija jāsākas modernas bibliotēkas būvniecībai. Tās vajadzībām atvēlēta padomju gadu veikala ēka, kuras pārbūve izmaksās 3 miljonus eiro. Projekts uzvarējis Vides investīciju fonda konkursā un saņems 1,4 miljonus no Emisijas kvotu naudas. 1,6 miljonus maksās pašvaldība.

Sākotnējo skiču projektu izstrādāja SIA “Campaign”. Uz šā skiču projekta pamata pašvaldība izsludināja būvniecības un projektēšanas iepirkumu. Tajā uzvarēja firmu apvienība, kuras sastāvā ir arī SIA “Campaign”.

Darbi aizkavējās. Pavasarī notikušajās vēlēšanās mainījās pašvaldības vadība. Jaunie pilsētas saimnieki, izvērtējot dārgo bibliotēkas projektu, atklāja, ka ir saskatāmas interešu konflikta pazīmes izpildītāju pusē.

Edgars Zelderis
Talsu novada domes priekšsēdētājs (”Mēs – Talsiem un novadam”)

To būvuzraudzības līgumu, kad nāca jaunā vara, visi šie procesi tika sākti izvērtēti un pārvērtēti, atklājās, ka ir interešu konflikts būvuzraudzībā. Bija persona, kas vienlaicīgi pārstāv SIA “Campaign”, pārkāpums tika konstatēts.

NP: Kas bija šī persona, kas pārstāvēja?

Viņa bija arī šajā uzņēmumā, kas bija saņēmusi būvuzraudzības līgumu. Mēs šo interešu konfliktu konstatējām, par to tika paziņots šim uzņēmumam un līgums tika izbeigts.

Pašvaldība konstatēja, ka viena persona strādā gan firmā “Campaign”, kas uzvarēja būvniecības un projektēšanas konkursā, gan ir īpašnieks firmai “LBFT”, kam celtniecība jāuzrauga. Likums šādu situāciju nepieļauj.

“Nekā personīga” izpētīja, ka ar projektēšanas uzņēmumu “Campaign” saistīta arī firma “CVIR”, kas pašvaldības uzdevumā sagatavoja konkursa noteikumus projektētāja izvēlei.

Talsu bibliotēkas projektā darbojās trīs saistītās firmas. Viena gatavoja konkursu, otra tajā uzvarēja  un projektē  būvdarbus, trešā to visu uzrauga.

SIA “Cvir” īpašniece ir Rūta Ligere. Publiskās datubāzes liecina, ka viņas vīram, uzņēmuma juristam Robertam Ligeram ir ciešas saites ar konkursos uzvarējušās projektētāju firmas “Campaign” valdes locekli Māri Sedlenieku. Abi vienlaikus bijuši kāda uzņēmuma valdē, Roberts Ligers 2014. gadā izsniedzis aizdevumu kompānijai, kurā kapitāla daļas tagad pieder Mārim Sedleniekam. Maija beigās Sedlenieks no “Campaign” valdes ir aizgājis. Tagad šo amatu ieņem Roberta brāļa sieva Edīte Ligere.

Roberts Ligers
SIA “Cvir” jurists

Likums konkrēti pasaka, kas ir interešu konflikts, mēs ievērojam interešu konfliktu likuma izpratnē. Es jums tiešām šīs konspirācijas teorijas nevarētu komentēt šobrīd, bet es varu pateikt tikai to, – ja man likums uzliek rāmi, tad man stingri tajā rāmī jāieturas un ne vairāk, kas ir tajā rāmī, es nedaru.

Lūgts izskaidrot komercķīlu, ko viņam izsniedzis bijušajam “Campaign” darbiniekam Mārim Sedleniekam  piederošs uzņēmums, Ligers kļuva nevaļīgs un no atbildes izvairījās.

Roberts Ligers
SIA “Cvir” jurists

Nu ir tā, ka es šo jautājumu nevarēšu komentēt. Tad jums ir jāuzdod man kaut kādi jautājumi, bet jūs uzdodat tādus dziļi privātus jautājumus, uz kuriem es negribētu sniegt atbildi. Nē, es domāju, ka tas neko nepierāda, ja arī tā būtu, bet es domāju, ka nu, – es domāju, ka uz šo jautājumu es jums atbildi sniegt nevarēšu, tas skar kaut kādus manus privātus jautājumus, tad man ir jāpaskatās, par ko mēs tieši runājam šobrīd.

Lai gan uzņēmums “Campaign” ir mainījis īpašniekus, tā juridiskā adrese joprojām ir Sedlenieku vecāku mājās, Rīgā, Sakas ielā.

Publisko iepirkumu likums neaizliedz konkursā piedalīties personām, kas strādājušas pie iepirkuma nolikuma sagatavošanas. Taču tad par to ir jāzina pasūtītājam. Jāraugās, lai šim pretendentam nebūtu priekšrocību, un par šo faktu jāinformē citi pretendenti. Talsos tā nav noticis. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs noliedza, ka būtu zinājis, ka konkursa nolikuma sagatavotājs un firma, kas konkursā uzvarēja, ir saistītas.

Oskars Kļava
Talsu pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētājs

Saistība ar “Cvir” un “Campaign” nū…es tā kā, man informācija nav, ka tie ir vieni un tie paši cilvēki un tā tālāk. Mums jau vērtējot ir jāskatās pēc dokumentiem un publiskām bāzēm, subjektīvi mēs neko nevaram vērtēt.

Līgumus ar konkursa uzvarētājiem ir slēdzis bijušais pašvaldības izpilddirektors Aldis Vilsons. Arī viņš noliedz, ka būtu zinājis, ka kompānijas “Cvir”, “Campaign” un “LBFT” ir saistītas.

Konkursa nolikuma rakstītājs “Cvir” prasības projektētājiem ir noteicis ļoti stingras un specifiskas, kas sašaurina pretendentu loku. Projekts ir jāsagatavo Būves informācijas modelēšanas sistēmā. Tas nozīmē, ka projektētājam datorā jāuzzīmē būves trīs dimensiju modelis, kurā ir apkopota visa tehniskā informācija par celtni. Sākot ar sienu ķieģeļu aprakstu, beidzot ar elektrības vadu un apkures cauruļu novietojumu. Vienkāršoti skaidrojot, ēka vispirms jāuzbūvē virtuālajā vidē.

Lai gan iepirkums sludināts tikai par skiču projektu, jeb būvprojektu minimālā sastāvā, nolikumā prasīts piesaistīt virkni speciālistu, kam ir nopietna projektēšanas pieredze strādājot šajā sistēmā.

Latvijas arhitektu savienībā skaidro, ka Latvijā šī sistēma vēl netiek plaši izmantota. Ar to strādā lielie arhitektu biroji, taču tiem nav interese par mazajiem pašvaldību konkursiem.

Elīna Rožulapa
LAS Sertificēšanas centra vadītāja

Līdz ar to ieliekot iepirkuma nolikumā obligātu prasību, ka visiem iesaistītajiem speciālistiem jābūt jau ar tādu ļoti nozīmīgu pieredzi būves informācijas modelēšanā, tā latiņa tiek nolikta, manuprāt, uz šo konkrēto objektu nesamērīgi augstu.

Bet tā ir tikai viena no sadaļām, kas samazina konkurenci. Nolikumā prasīts, lai firmai kontā būtu brīvi 20 000 eiro. Turklāt pašvaldība sola maksāt tikai pēc darbu pabeigšanas. Ja projektētājs vēlas avansu, tas samazina viņa piedāvājuma konkurētspēju.

“Campaign” uzvarēja bibliotēkas projektēšanas iepirkumā un konkurentu viņiem nebija. Firma pati neveica projektēšanu. Darbiņš uzticēts apakšuzņēmējam. Bibliotēka nav vienīgais objekts, kur Talsu pašvaldība projektēšanu uzticējusi kompānijai “Campaign”. Tādu projektu ir 11.

Edgars Zelderis
Talsu novada domes priekšsēdētājs (”Mēs – Talsiem un novadam”)

SIA “Campaign” 11 projekti divu gadu laikā. Kopējā līguma summa ir 570 000 eiro, samaksāta visa summa, neskatoties uz to, ka atsevišķos projektos darbi vēl nav pabeigti. Visos projektos faktisko darbu veic citi, apakšuzņēmēji. Mums ir zināma neskaidrība ar to, pēc kādiem principiem iepriekšējā vadība izvēlējās pasūtīt tieši šādus projektus. Šobrīd realizēts nav neviens.

Pašvaldībai nemaz neesot naudas, lai visu saprojektēto uzbūvētu. Arī aizņemties tik daudz nevarot.

Edgars Zelderis
Talsu novada domes priekšsēdētājs (”Mēs – Talsiem un novadam”)

Spilgts piemērs ir Talsu tirgus, kurš priekšvēlēšanu laikā iepriekšējā vadība solīja, ka tas izmaksās 1,8 miljonus, tad tagad izrādījās turpat četri miljoni. Un kāpēc? Tāpēc ka nav skaidri norādīts, uzdevums, ko pašvaldība galu galā vēlas.

Labas dienas līdz vasarā notikušajām vietvaru vēlēšanām “Campaign” un “Cvir” bijušas arī Mērsraga pašvaldībā. Iepriekšējā domes vadība bijusi firmām ļoti pretimnākoša. “Cvir” sniedzis juridiskos pakalpojumus un gatavojis konkursu nolikumus. Vismaz divos no tiem uzvarējis “Campaign”. Tostarp par sporta zāles būvniecību pie Mērsraga vidusskolas. Projekts bija paredzēts iesniegšanai Vides investīciju fondā, lai pretendētu uz naudu, kas iegūta no Emisijas kvotu izsolīšanas.  Darbs pie projekta sākās, vēl pirms valdība bija pateikusi, kas uz atbalstu varēs pretendēt. Naudu pašvaldība nedabūja, jo firmu sagatavotā iecere neatbilda valdības noteikumiem. Tagad pašvaldība sporta zāli būvē par saviem līdzekļiem, ņemot kredītu.

Īsi pirms vēlēšanām ar “Cvir” noslēgts jauns juridisko pakalpojumu līgums. Jaunajai novada vadībai to izdevies izbeigt bez tiesāšanās.

Roberts Siliņš
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs (“Mēs Mērsraga novadam”)

Bija tas, kad šī kompānija, kas sniedz juridiskos pakalpojumus, tad, kad es ieraudzīju, ka mums ir līgums vairāk nekā 100 000 eiro uz trīsarpus gadiem un rēķins ir pāri pa 2000 eiro mēnesī par juridiskajiem pakalpojumiem, protams, bija skaidrs, ka mēs to nevaram atļauties maksāt nekādā viedā, un arī lielai pilsētai tas ir ļoti dāsns atalgojums.

“Cvir” savus pakalpojumus piedāvājis arī Rojas pašvaldībai. Te pirms četriem gadiem bija iecere atjaunot ielu laternas galvenajā ielā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tobrīd izstrādāja noteikumus par atbalstu pašvaldībām, kas vecās kvēlspuldzes ielu apgaismojumā nomainīs uz daudz izdevīgākajām LED lampām.

Eva Kārkliņa
Rojas novada domes priekšsēdētāja

Šis arī bija tas projekts, kurā bija atvērušās šīs struktūrfondu naudas. Jutām, ka ministrijā tiek strādāti šie noteikumi, un tad mūs uzmeklēja šī firma un nāca ar savu piedāvājumu. Jā, informācija bija lielāka nekā citiem, viņi arī teica, ka viņiem tur ministrijā strādā cilvēks, kas strādā uz viņiem. To, ka viņi mudinātu iesaistīties pretlikumīgās darbībās, tā nebija.

Firma “Cvir” gatavoja projektu ielu apgaismojuma maiņai. Kad projekts bija gatavs, izrādījās, ka  pašvaldībai nekāda dižā ekonomija nesanāk. Pašvaldība projektu konkursā nemaz nepieteica.

Eva Kārkliņa
Rojas novada domes priekšsēdētāja

Nu tas beidzās ar tiesvedību. Ar to, kad mūsu iebildumi bija, ka šis darbs nebija paveikts kvalitatīvi, pieteikums netika iesniegts termiņā, viss tika atstāts uz pēdējo brīdi. Deputātiem, kad vajadzēja domes sēdē lemt par šo projektu, vēl arvien domes deputātiem šis projektu pieteikums nebija pieejams, nebija zināms.

Vides investīciju fondā noliedz, ka firmas “Cvir” cilvēkiem varētu būt informācija, kādi noteikumi būs nākamajās programmās, vēl pirms valdība par tām lēmusi.

Egils Zariņš
Vides investīciju fonda direktors

Nedaudz atgādina tādu Ostapa Bendera stāstu, tas, ko jūs man tagad sakāt. Atnāk, sastāsta kaut kādas blēņas, noblefo. Varbūt kaut kādi cilvēki kaut kur uzķeras, un tad viņi tur…. izklausās pēc tīrās blēdības, jo zināt, kādi būs MK noteikumi, – gandrīz nav zināms līdz pēdējam brīdim. Tāpēc, ka tur visu laiku notiek kaut kāds darbs pie viņiem, visu laiku kaut kādas nianses var pamainīties un tikai tad, kad to apstiprina MK, tikai tad varam būt pilnīgi droši, ka tie noteikumi ir tādi, un viņi vairāk nemainīsies. Līdz tam visu laiku notiek darbs pie tā, atliek pamainīt vienu punktu un konkrētā pašvaldība pie kuras tie blēži ir gājuši vairāk tur nemaz nevarēs piedalīties.

Roberts Ligers
SIA “Cvir” jurists

Nē, šādus vārdus nebūtu smuki teikt, es tādus vārdus neesmu teicis. Tas mūsu pakalpojums ietver arī projektu vadības pakalpojumus. Tas izklausās pēc tāda 2000. gadu sākuma, projektu konsultantu tukšiem solījumiem atbalsta saņemšanai, lai tikai noslēgtu līgumu. Projektu vadība nav mūsu tiešais darbs. Mēs šādus apgalvojumus nesakām.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka uzņēmums “Campaign” divu gadu laikā ir uzvarējis 60 iepirkumos par projektēšanu, būvuzraudzību un energosertifikāciju. SIA “Cvir” šajā periodā ir uzvarējuši astoņos konkursos par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Uzvaras iepirkumos, iespējams, ir pat vairāk, jo no 1. marta ir spēkā jauns likums, kas ļauj nepublicēt iepirkumus, kuru summa ir zem 10 000 eiro.

Firmas “Cvir” gatavotajos konkursos “Campaign” uzvarējis arī Stopiņu novadā, Latvijas nacionālajā operā un baletā, Rīgas stila modes un profesionālajā vidusskolā un vēl vismaz 10 citās iestādēs vai pašvaldībās. Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro, ka var reaģēt tikai uz sūdzībām par iespējamiem negodīgiem konkursiem. Šādas aizdomīgas vienošanās varētu vērtēt arī konkurences padome, taču tā var reaģēt, tikai rakstot brīdinājuma vēstules iestādēm, ka tā nav labā prakse.