Juraša lieta tiesā vēl tik drīz nenonāks, jo prokurors vēl turpinās pratināt lieciniekus

11 komentāri

Juris Jurašs (JKP) nav pirmais parlamentārietis, kurš krimināllietas dēļ bijis spiest atstāt Saeimas plenārsēžu zāli uz nezināmu laiku. 2006. gadā īsti darbu nemaz nesāka tēvzemietis Juris Boldāns. Viņu vainoja smagā noziegumā – vēlēšanu rezultātu viltošanā.

Boldānam piesprieda pusgadu ilgu cietumsodu. Lietu ar 6 apsūdzētajiem un 50 lieciniekiem izskatīja divos gados, un Boldāns Saeimā neatgriezās.

Atšķirīgi tiesībsargu aizdomas par pastrādātu noziegumu ietekmēja divu “Saskaņas” deputātu karjeru. Garkalnes mērs Juris Silovs reibumā sasita domes auto un cerēja izkrāpt apdrošināšanas naudu, noformējot, ka pie stūres avārijas brīdī bijusi dzīvesbiedre.

Pret viņu sāka izmeklēšanu par krāpšanu. Neilgi pēc apsūdzības uzrādīšanas, Silovu ievēlēja Saeimā. Deputāts tolaik apgalvoja, ka partijas biedri par viņa likstām bija informēti un vienalga ļāva kandidēt vēlēšanās.

Negaidot pazemojošo Saeimas balsojumu par izdošanu kriminālvajāšanai, Silovs deputāta mandātu nolika. Tiesvedība bija gara – 6 gadus. Silovu cietumā neielika, bet atzina par vainīgu noziegumā un lika samaksāt 19 000 eiro lielu naudas sodu.

Silova partijas biedri Regīnu Ločmeli-Luņovu Finanšu policija turēja aizdomās par viņas tolaik vadītās apsardzes centra ”Jaguārs” izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā dēļ deputātei arī liedza pielaidi valsts noslēpumam.

Lieta pret Ločmeli-Luņovu izčākstēja un apsūdzību neuzrādīja. Bet viņa ievēroja partijas disciplīnu un pēc saceltās ažiotāžas deputātes mandātu nolika. Ir no jauna ievēlēta 13. Saeimā.

Bet cits krimināllietā iesaistīts 12. Saeimas deputāts Dainis Liepiņš ilgstoši nepiekrita labprātīgi pamest deputāta amatu un plenārsēžu zāli atstāja vien drošībnieku pavadībā. Likumsargi viņu vainoja deklarācijas sagrozīšanā, un galīgā tiesu instance atzina Liepiņa vainu. No dienas, kad Saeimas deputāti nodeva Liepiņu iztiesāšanai līdz gala spriedumam, pagāja gads un 4 mēneši.

Lai nenotiktu vilcināšanās un ilgstoša augstas amatpersonas atrašanās apsūdzētā statusā nenodarītu kaitējumu valsts prestižam, Saeimas deputāts Andrejs Judins panāca, ka pret amatpersonām sāktajām lietām jābūt priekšrokai. Saeima šādu likuma normu pieņēma, neskatoties uz Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas iebildēm.

“Un pamatojums bija, ka atjaunojam uzticību tiesu varai un augstākajām amatpersonām. Tieslietu ministrijas viedoklis bija, ka personas amats nevar būt par pamatu prioritārai lietu izskatīšanai. Tomēr tā ir Saeimas izšķiršanās, kurām lietu kategorijām uz likuma pamata piešķirt prioritāti,” sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Juta Strīķe
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (JKP)

Šī norma pati par sevi ir pareiza. Bet tā ir deklaratīva. Mēs redzam, ka bijušo Jūrmalas mēru Munkevicu nevar notiesāt jau 10. gadu. Lai gan lieta ir ļoti vienkārša.

Tāpēc šīs normas piemērošana ir atkarīga no atbildīgo amatpersonu prioritātēm.

Ja ģenerālprokurors šo normu uztver nopietni un arī nosaka to prokuroriem kā prioritāru, un arī tiesu priekšsēdētāji atgādina tiesnešiem par primāri izskatāmām lietām, tad viņa darbosies. Ja amatpersonas tā neuzskatīs, no Saeimas viedokļa tur neko padarīt nevar.

“Nekā personīga” zināms, ka Juraša lietu skatīs Vidzemes priekšpilsētas tiesa Rīgā. Tai vajadzētu nonākt pie nejauši izvēlēta tiesneša, kurš skata krimināllietas un kuram ir mazāka noslodze kā citiem. Aizķeršanās ar atļauju skatīt valsts noslēpumu saturošus dokumentus nebūs, jo tiesneši parakstās par informācijas neizpaušanu, un speciāla pielaide viņiem nav nepieciešama.

Iveta Krēvica
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja

“Nekā personīga”: Ko jūs saprotat ar saprātīgu termiņu? Brīdī, kad lietu saņemsiet, cik drīz tai jābūt skatītai?

Manuprāt, šis saprātīgais termiņš būtu, lietu, kurā apsūdzētas amatpersonas, nozīmēt divu mēnešu laikā noteikti.

Tiesas priekšsēdētāja uzskata, ka pusgadā, vēlākais, šajā lietā varētu pasludināt spriedumu. Par izmeklēšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā runā arī ģenerālprokurors.

“Ir jādara viss, lai nenotiktu nekāda kavēšanās. Tas ir arī prokuratūras interesēs, ka lieta tiek novesta līdz loģiskam iznākumam. Lieta, vai nu tiek izbeigta, vai, ja to sūta uz tiesu, to ātri izskata tiesā, jo šī saceltā ažiotāža, kad tiek veltīti visādi apvainojumi par korumpētību gan prokuroram, kas ir procesa virzītājs, gan prokuratūrai kopumā, mēs esam ieinteresēti panākt taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu,” atzīst ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Tomēr prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu nepabeigs ne nākamajā nedēļā, pat ne nākamajā mēnesī.

Tai esot jānopratina liecinieki, varot negaidīti uzrasties jauni apstākļi. Arī atslogot no citām lietām prokuroru Urbānu nevarot. Viņa uzraudzībā ir arī pret deputātiem Kaimiņu un Zakatistovu sāktās lietas.

Ēriks Kalnmeiers
ģenerālprokurors

Neviens, atvainojiet, nav tik dumjš, lai neapzinātos, kādu ažiotāžu tas radīs. Ja tiek risināts jautājums par augstas amatpersonas kriminālatbildību.

Šis lēmums attieksies ne tikai uz konkrēto lietu, bet tā kā tas attiecas uz operatīvajām darbībām un likuma par valsts noslēpuma piemērošanu, tad tam būs zināma precedenta nozīme.

Saeimas deputāti ir nepatīkami pārsteigti, uzzinot, ka prokuroram vēl vajadzīgs papildu laiks. Lietu izmeklē jau divarpus gadu. Un ar mazu pārrāvumu, lieta visu šo laiku bijusi Ģenerālprokuratūras uzraudzībā.

“Tā saucamajā Juraša lietā ir viena intervija, daži fakti. Pirms vērsties Saeimā, prokuroram bija jānopratina visi liecinieki, jāsavāc visi pierādījumi, cik es saprotu, viņš nav to izdarījis [tas lūgums, ko Jurašs pieteica, gadu netika apmierināts]. Pēc likuma gara – viņa [Juraša lieta] būtu izmeklējama un iztiesājama dažu mēnešu laikā, pat dažu nedēļu laikā. Bet, redzot, ka prokurors nedara savu darbu pienācīgi, tad, es pieļauju, ka vēl kādu gadu šī lieta atradīsies prokuratūrā,” uzskata Strīķe.

Andrejs Judins
Saeimas deputāts, Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs (“Jaunā Vienotība”)

Ja prokurors atnāca uz Saeimu ar lūgumu atļaut kriminālvajāšanu, tad tas nozīmē, ka viņam ir savākti visi pierādījumi, viņam ir pārliecība. Ja viņam ir pārliecība, tas nozīmē, ka viņam nevajadzētu vēl pusgadu strādāt. Viņam tagad dažu dienu laikā būtu jānoformē dokumenti un jāiet uz tiesu. To es gaidu. Ja tas nenotiks, tad man jājautā, kā prokuratūra ievēro likumu.

Tā kā gan tiesas, gan prokuratūra ir neatkarīgas, Saeimas deputāti var tikai aicināt tās ievērot likumu. Un neatkarīgi no skatīšanas ilguma, krimināllietās viena puse vienmēr zaudē.