6 komentāri

VID ģenerāldirektoram ir milzums pienākumu. Jāapvieno Finanšu un Muitas policija. Līdz gada beigām jāsagatavo VID stratēģija nākamajiem trīs gadiem. Turklāt katru dienu  jāizlemj vairāk nekā  desmit sūdzības par pakļautībā esošo darbinieku lēmumiem.

Ilzei Cīrulei nav pieredzes ieņēmumu dienestā. Tāpēc īpaši svarīgs būs darbinieku atbalsts. Taču viens no pirmajiem darbiem viņai būs aptuveni 500 darbinieku atlaišana, lai ietaupīto naudu izmantotu algu paaugstināšanai.

Ieņēmumu dienests ir valsts asinsritei svarīgākā iestāde. Līdz šim neviens vadītājs to nav varējis sakārtot un nevienam no tiem karjera valsts pārvaldē nav gājusi augšup. Tagad valdība cer uz jauno kandidāti Ilzi Cīruli. Starp trīs finālistiem Ilze Cīrule nebija tā spožākā.

Publiskajās debatēs viņa neslēpa, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbu neko daudz nezina, bet konkursā esot pieteikusies, jo septembrī beidzās līgums ar iepriekšējo darba devēju. Viņas izvēlēšanās ir pārsteigums visiem.

Ilze Cīrule uzsver, ka nāk no uzņēmējdarbības vides un ieklausīsies biznesa vēlmēs. Tomēr nodokļu maksātāju attieksme nav galvenais, par ko vadītājam visvairāk jāsatraucas.

Steidzamākie darbi  ir VID stratēģijas izstrādāšana nākamajiem trim gadiem.  Tas jāizdara līdz gada beigām. Ģenerāldirektoram būs jātiek galā ar  Finanšu un Muitas policijas apvienošanu. Viena no pozitīvajām reformām ir darbinieku algu palielināšana. To akceptējusi valdība un Saeima. Taču nauda dienestam ir jāatrod savā saimniecībā. Izlemts, ka par 13% samazinās darbinieku skaitu.

Dace Pelēkā, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja

Ir iesākts, un te ir ļoti svarīgi zināt jaunā vadītāja skatījumu uz reformām klientu apkalpošanas centros reģionos, jo mēs arī esam pietiekami daudz stāstījuši, lai VID rastu līdzekļus darbinieku atalgojuma palielināšanai, mums ir jāietaupa savi iekšējie resursi, nevis jāgaida, ka valsts iedos kaut ko papildus.

Ilze Cīrule, VID ģenerāldirektores amata kandidāte

Jā, arī ministre par šo informēja mani, ka šāds uzdevums ir noteikts. Taču viņa pateica, ka viņu neapmierina sagatavotais plāns, kā to vajadzētu realizēt. Es saprotu, ka tas būs viens no maniem uzdevumiem šo plānu pārskatīt un secināt, kur mums ir vairāk lieku resursu un kur mēs varam veikt šīs te optimizācijas.  Štatu samazināšana nekad nerada pozitīvas emocijas. Tāpēc ir ļoti skaidri ir jābūt kritērijiem, kurās funkcijas mēs šos štatus samazinām. Noteikto tas nevar būt vienāds procentuāls samazinājums visur, jo to darbinieki nekad nesapratīs.

Paredzamās atlaišanas nav vienīgais, kas rada spriedzi ieņēmumu dienesta darbiniekos.

Dace Pelēkā, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja

Jaunajam vadītājam ir jārunā ar kolektīvu un jānostiprina drošības sajūta. Ka, ja tiks veiktas pārmaiņas, tad netiks aizmirsts kolektīvs, ka tiks novērtēts pašreizējais komandas darbs, tas ka cilvēki turpina godprātīgi strādāt, tas, ka VID nestrādā tikai slikti cilvēki, kuri mēģina tikai kādam kaut ko nelabu izdarīt un būtu jāatlaiž no darba.

Šo noskaņojumu radīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Gada sākumā tikko amatā stājusies ministre vēlējās demonstrēt apņēmību, pieprasot VID vadībai negodprātīgo darbinieku sarakstu un risinājumus, kā ar tiem bez garām ceremonijām tikt galā.

Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre (ZZS)

Vienojāmies, ka mēs sākam ar Finanšu policiju, un Pētersones kundze divu nedēļu laikā nāks ar Finanšu policijas un visu VID atbildīgo personu darba novērtējumu un priekšlikumiem, kā atbrīvoties no negodprātīgiem darbiniekiem.

Valsts ieņēmumu dienestu pamatā veido divi bloki. Viens ir nosacīti civilais. Nodarbojas ar nodokļu uzskaiti, aprēķināšanu un kontroli. Otrs ir spēka struktūras – Finanšu un Muitas policija. Vispirms blēžu meklēšanu sāka tieši šajās struktūrās. Sekoja pretsitiens.  10.martā aizturot nodokļu inspektori Cēsīs, policisti nodemonstrēja, ka negodprātīgie darbinieki atrodami arī civilajā, nodokļu iekasētāju blokā.

Sekoja  VID amatpersonu rotācijas.  Visvairāk tā skāra spēka bloku. Finanšu policijas priekšnieku Kasparu Podiņu apmainīja ar Muitas policijas priekšnieku Ediju Ceipi. Ģenerāldirektora vietnieku noziedzības apkarošanas jomā Kasparu Čerņecki pazemināja Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā. Krēsliem samainījās 35 VID darbinieki. Vēl četri izrotēja no dienesta. Ministre un VID ģenerāldirektore taisnojās, ka šie nav negodīgi. Tikai aizsēdējušies. Negodīgie esot citā sarakstā.

Jaunajai ģenerāldirektorei būs jātiek galā ar savstarpējo neuzticēšanos un nespēju sastrādāties starp ieņēmuma dienesta pārvaldēm. Ja tās nestrādās vienotā sistēmā, cīņa ar ēnu ekonomiku neizdosies. Līdz šim bija zināms, ka domstarpības ir starp Muitas un Finanšu policiju. Taču sadarbības nav arī starp spēka struktūrām un nodokļu deklarāciju pārbaudītājiem. Jo sliktāk krāpniekus filtrē deklarāciju pārbaudītāji, jo vairāk darba un pārmetumu policistiem.

Kaspars Čerņeckis, bijušais VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanā

No lielajām nopietnajām lietām par PVN krāpšanu ir jāizdara secinājumi, kā tas varēja notikt, ka tiek iesniegtas, tiek pieņemtas fiktīvās PVN deklarācijas. No katras lielās lietas jauni kritēriji riska analīzes sistēmā.

Lai gan rotācijas ir notikušas un sastādīti arī slepeni īsto negodprāšu saraksti, nav ziņu, ka problēma būtu uzvarēta.

Kaspars Čerņeckis, bijušais VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanā

Ja ne katrā, tad katrā otrajā noziedzīgā grupējumā, ko aiztur par krāpšanu, ir saistība ar bijušajiem VID darbiniekiem. Vai pat esošiem VID darbiniekiem. Viņš sniedz to atbalstu, to ko viņš zin un tas arī tiek izmantots, tās vājās vietas, nepilnības, pat ne nepilnības, Vienkārši zinot, ka tādā veidā, piereģistrējot konkrētā adresē uzņēmumu, iesniedzot PVN deklarāciju par konkrētiem darījumiem, par kaut kādām preču grupām, vai pakalpojumiem nenostrādās… VID riska sistēmā nosacīti sarkanais karodziņš neieslēgsies.

Ministres Danas Reiznieces-Ozolas sasteigtā kadru politika dienestā un nevēlēšanas iedziļināties bija galvenais iemesls, kāpēc ģenerāldirektores amatu vasarā atstāja Ināra Pētersone.  Lai glābtu situāciju, viņa mēģinājusi vērsties pie premjera Māra Kučinska un prezidenta Raimonda Vējoņa, taču pēdējais neesot bijis gatavs ģenerāldirektori pat uzklausīt.

Ināra Pētersone, bijusī VID ģenerāldirektore

Es arī pašai ministrei esmu teikusi, ka tas ir nepareizi. Vispirms ir jāiepazīstas un jāsaprot, nevar no avīžu vai portālu virsrakstiem izdarīt secinājumus. Nu nedrīkst ministrs tā rīkoties.

Cīrule būs pirmā ģenerāldirektore, kas nav nākusi no VID struktūrām. Pēc Čerņecka aizrotēšanas likvidēts arī vietnieka postenis noziedzības apkarošanā. Cīrulei bez juridiskām zināšanām būs jātiek galā ar Finanšu un Muitas policistiem.

Foto

TOP komentāri

  • Ilze
    +4 +4 0

    Ilze

    Pēc visa spriežot ielika amatā stumjamu, grūžamu un bīdāmu sievišķi, kas neko no vēlamā neizdarīs, jo vienkārši neko nedrīkst mainīt, kā to sūūdu sāks kustināt tā tas sāks nelabi smakot, kā parāda Čerņecka kustināšana! Ja kādu arī atlaidīs, tad tās būs sīkas kantora žurkas, kas nekur nav pielaistas un neko nezina!
  • Janis Daubergs
    +3 +3 0

    Janis Daubergs

    Lai sāk ar to audita vadītāju, kas nezin likumus un izturas pret klientiem kā pret pabirām!!
  • nu jā
    +1 +1 0

    nu jā

    Beidzot vismaz mazajiem melnā darba darītājiem pieliks samaksu. Visiem liekas, ka tur maksā baigos simtus, bet liela daļa darbinieku ar augstāko izglītību saņem tikai ap 500 eur. Normāli?! Kaut kā neliekas.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl