Ja kavēšanos “Rail Baltica” projektā neizdosies novērst, apdraudēts EK līdzfinansējums

5 komentāri
Ja kavēšanos “Rail Baltica” projektā neizdosies novērst, apdraudēts EK līdzfinansējums
PUBLICITĀTES FOTO

5,8 miljardus vērtajam “Rail Baltica” projektam jau pēc sešiem gadiem jāsavieno Baltijas valstu galvaspilsētas ar Centrāleiropu, uzbūvējot Eiropas platuma sliežu ceļus un modernas dzelzceļa stacijas. Eiropas Savienība segs 85% izdevumu. Šobrīd notiek projektēšana, šogad jāsākas arī būvniecībai. Latvijas Valsts kontrole kopā ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā konstatējusi problēmas, kas draud projektu ievilkt pat par četriem gadiem.

Pagaidām neoficiālā līmenī Eiropas Komisija (EK) brīdina, ka ir robeža tam, cik lielas nobīdes laikā pieļaujamas. Pērnā gada nogalē apstiprināts viens pagarinājums, bet turpmākas kavēšanās var apdraudēt Eiropas līdzfinansējumu.

Katrai Baltijas valstij projektā “Rail Baltica” ir savas intereses. Tādēļ no plānotajiem 3,6 miljardiem izmaksas pieaugušas līdz 5,8 miljardiem eiro. Par papildu naudu Lietuvā būs savienojums starp Kauņu un Viļņu, Latvijā – jauna līnija līdz Rīgas lidostai, bet Igaunijā – tramvaja līnija no Tallinas līdz lidostai.

Lasi vēl: Atklāts, kā nākotnē izskatīsies ”Rail Baltica” dzelzceļa stacija Tallinā

Aizvien nav atrisinātas domstarpības par jau uzceltu sliežu ceļu Lietuvā, no Kauņas līdz Polijas robežai. Tas neatbilst “Rail Baltica” standartiem, ātrvilciens pa to braukt nevar.

Trīs valstu kopuzņēmums ”RB Rail” no ”Lietuvas dzelzceļa” prasa 120 kilometru garo posmu pārbūvēt, bet lietuvieši grib ieguldīt pēc iespējas mazāk. ”Lietuvas dzelzceļa” vadības pārstāvis ir ”RB Rail” padomes priekšsēdētājs, tāpēc uzņēmumā izveidojās konflikts starp valdi un padomi.

Krišjānis Kariņš

Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents (JV)

“Redz, valstis dibina, un tad zem valstīm vai valdībām ir šis kopuzņēmums, un tad katra valsts ieceļ savus pārstāvjus, un, kā sagadās, lietuvieši ir iecēluši vienu sava dzelzceļa pārstāvi, bet dzelzceļš ir ieviesējs. Tātad tas, kurš ievieš, it kā uzrauga pati sevi, kas… Parasti mēs saprotam interešu konfliktu, ka kāds kaut ko bāzīs sev kabatā. Šis varbūt nav tas gadījums, bet tas dod tādu neskaidrību. Es ļoti ceru, ka lietuviešu kolēģi izpratīs, kāpēc tas būtu viņu pašu interesēs novērst šo šķietamo konfliktu, jo, ja tas Briselē tiek uztverts kā konflikts, tad tas varētu visu projektu ļoti, ļoti apgrūtināt. Un gan jau Lietuvai ļoti daudzi ļoti spējīgi cilvēki, kas varētu strādāt uzraudzības padomēs, par to ne mirkli nešaubos. (NP: Briselē šobrīd tas tiek uztverts kā konflikts?) Kā lai saka, cik es esmu runājis ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, viņiem ir svarīgi, ka ir skaidrība. Šobrīd nav pilnas skaidrības par šīm lietām.”

Pirms diviem mēnešiem ”RB Rail” valdes priekšsēdētāja amatu pameta Tīmo Rīhimaki. Viņš nostrādāja 10 mēnešus, bet aizejot paziņoja, ka tas notiek padomes dēļ. Pusotra gada laikā no “RB Rail” aizgājuši pieci augsta līmeņa vadītāji. 62 darbinieki atklātā vēstulē brīdina par sliktu pārvaldību “RB Rail”.

Olita Bērziņa
Satiksmes ministrijas “Rail Baltica” projekta nodaļas vadītāja

“Īsā atbilde ir: nē, dotajā brīdī mēs neplānojam mainīt projekta ieviešanas struktūru, jo tas ir starpvalstu lēmums. Iepriekšējam valdes priekšsēdētājam nebija pieredze, strādājot valsts struktūrās. Viņa fons, iepriekšējā darba pieredze saistījās ar privātajiem uzņēmumiem.”

Agnis Driksna

Agnis Driksna
“RB Rail” pagaidu valdes priekšsēdētājs

“Es jūtu to, ka šis ir milzīgs projekts un ir trīs valstis iesaistītas. Tas ir jūtams uzreiz, tāpēc ka katrā valstī ir savējā nianse gan no tiesībām, gan no pieejas jautājumiem. Visu laiku ir jāmeklē kompromiss, kādā veidā pieņemt visām pusēm izdevīgu lēmumu. Un tas arī ir tas, uz ko darbinieki vērsa uzmanību, ka projektā ļoti būtiska ir ātra un efektīva lēmumu pieņemšana.”

Pirms mēneša Baltijas valstu premjeri Rīgā vienojās personīgi uzraudzīt “Rail Baltica” ieviešanu. Februāra sākumā plānota nākamā tikšanās, un līdz tai atbildīgajām ministrijām jāsagatavo risinājumus, kā novērst problēmas projektā un Eiropas Komisijas satraukumu.

Līdz šim no Eiropas budžeta “Rail Baltica” saņēmis 800 miljonus eiro. Nauda piešķirta darbiem, kas jāpabeidz tuvāko trīs gadu laikā. Valsts kontrole kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem pagājušajā nedēļā brīdināja par kavēšanos līdz pat četriem gadiem. Avots Eiropas Komisijā “Nekā personīga” atzina, ka iespēja pagarināt termiņus nav bezgalīga, tādēļ aizkavēšanās var apdraudēt Eiropas Komisijas līdzfinansējumu. Tas veido 85% no visa projekta.

Krišjānis Kariņš

Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents (JV)

“Lai šī nauda atbrīvotos no Eiropas Savienības, ir ļoti svarīgi, ka tas pārvaldes modelis ir ne tikai neatkarīgs, bet arī dzīvotspējīgs. Šobrīd viņš pēc struktūras ir neatkarīgs, bet ar iekšējām grūtībām viņš neizrāda tādas īstas dzīvotspējas pazīmes šobrīd. Vai, varētu teikt, tā dzīvotspēja ir drusku apgrūtināta.”

Agnis Driksna

Agnis Driksna
“RB Rail” pagaidu valdes priekšsēdētājs

“Nekas nav nokavēts. Šis ir tas moments, kad valstīm ir jāapzinās, ka projekts ir apjomīgs. Es pieļauju, ka kādu brīdi viņš bija pazudis no dienaskārtības augstākajā līmenī.”

Tagad sākas reāli projektēšanas un būvdarbi, un arī strīdi. Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas arhitekti jūtas apkrāpti vismaz par pusmiljonu eiro. Šobrīd viņi pārtraukuši pasūtīto darbu izpildi. Centrālās stacijas arhitektus meklēja starptautiskā metu konkursā. Īstenot dzīvē nolēma Dānijas firmu “PLH Arkitekter” un “COWI” piedāvājumu. Arhitekti saņēma 45 000 eiro balvu.

Lielākoties šādos metu konkursos naudas balvai nav lielas nozīmes, jo izvēlētajiem arhitektiem pēc tam bez konkursa tiek projektēšanas līgums, kas tik lielā projektā maksātu vairākus miljonus eiro. Šoreiz bija citādāk. Konkursa nolikums paredzēja pieticīgāku konsultāciju līgumu, bet īpaši uzsvēra, ka nekas neliedz uzvarētājam kļūt arī par stacijas projektētāju.

Kaspars Vingris

Kaspars Vingris
SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs

“Kā nākamā balvas daļa bija šī iespēja sniegt konsultāciju pakalpojumu, kuru mēs noslēdzām sarunu procedūras rezultātā. Šī līguma galvenais uzdevums bija, ja gadījumā projektēšanas un būvdarbu iepirkuma gaitā vai arī pašā projektēšanas gaitā rodas nepieciešamība pēc kaut kāda detalizēta izvērtējuma kādam no viņu sagatavotā meta elementiem, tad viņi šo pakalpojumu sniedz.”

Ar dāņiem noslēgtā līguma maksimālā summa ir 640 000 eiro. Divu gadu laikā Latvijas puse arhitektiem pasūtījusi darbus tikai 64 000 eiro vērtībā. Arhitekti nesatraucās un gaidīja, kad sāksies projektēšana. Pērn izraudzījās stacijas būvniekus, tā būs beļģu ”Besix” un ”Re Re Būve” apvienība. Būvnieki arhitektus uzrunāja sadarboties.

Vienoties neizdevās un ”PLH Arkitekter” apgalvo, ka tas noticis ”Eiropas dzelzceļa līniju” iebildumu dēļ. ”Besix” vienojās ar divām Itālijas un Latvijas arhitektu firmām, kas par šo darbu nopelnīs ap 20 miljoniem eiro. Uz dāņu sūdzībām Latvijas Satiksmes ministrija atbildēja, ka arhitekti paši nav sapratuši līgumu nosacījumus.

Stēns Enriko Andersens
“PLH Arkitekter” vecākais partneris

“Mēs esam ļoti neapmierināti, ka itāļu firma projektē mūsu projektu. Mēs radījām visu tā konceptuālo dizainu. Vēl ir daudz projektēšanas darbu, kas ir jāizdara, pirms staciju var būvēt. Bet to dara divas firmas, kas nemaz nepiedalījās konkursā.

Tagad dāņi domā, kā rīkoties tālāk. Tikmēr centrālās stacijas projektā pasūtītos tehnisko konsultāciju uzdevumus viņi nepilda.

Kaspars Vingris

Kaspars Vingris
SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs

“Šobrīd viens pasūtījums nesen ir bijis, un šis pakalpojums tā kā ir nedaudz iepauzēts no viņu puses, jo viņi nav snieguši savu gatavību šo darbu izdarīt. Izmaiņas viņiem ir jāsaskaņo bez maksas atbilstoši metu konkursa nosacījumiem. Savukārt tas, par ko mēs viņiem maksājam naudu, ir padziļināts izvērtējams vai tehnisku detaļu izvērtējums, vai kaut kādas rekomendācijas mums kā pasūtītājiem vai projektētājiem.”

Olita Bērziņa
Satiksmes ministrijas “Rail Baltica” projekta nodaļas vadītāja

“Es nedomāju, ka šis varētu iekavēt, jo tā, pirmkārt, nav kritiskā aktivitāte, otrkārt, mums ir jau šis vizuālais tēls un tālāk jau ir būvprojektētāju uzdevums īstenot šo vizuālo tēlu.”

Jauno ”RB Rail” vadītāju, kā arī divus valdes locekļus starptautiskā konkursā paredzēts atrast šī gada laikā. Taču šī gada laikā trim Baltijas valstīm arī jāvienojas, kas būs ”Rail Baltica” trases pārvaldītājs, kad tā būs uzbūvēta. Vārdos visas puses piekrīt, ka visā sliežu ceļa garumā tarifiem un standartiem jābūt vienādiem. Domstarpības ir par to, kas iekasēs naudu.