Izmeklētāji bijuši nepatīkami pārsteigti par Sprūda drošības naudas iemaksas uzraudzību

6 komentāri

Šonedēļ Limbažu tiesā atsākās “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa kukuļņemšanas tiesa. Par naudas došanu apsūdzēts igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Pateicoties šim Igaunijā ietekmīgajam biznesmenim, Latvijā no cietuma varējis iznākt bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds.

Osinovskis nodrošinājis pusmiljonu eiro, kas pastarpināti caur vairākiem cilvēkiem iemaksāti Sprūda atbrīvošanai. Policijas izmeklētāji par notikušo naudas pārvedumu bijuši nepatīkami pārsteigti, jo iepriekš brīdinājuši banku uzraugus rūpīgi uzraudzīt, kā šis darījums notiek.

14. februāris. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolemj, ka bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kuru apsūdz par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izlaidīs no Centrālcietuma, ja kāds viņa atbrīvošanu garantēs, mēneša laikā Valsts kasē iemaksāšot 500 000 eiro lielu drošības naudu.

Paiet tikai divas dienas, un jau 16. februāra pēcpusdienā Valsts kasē “ieripo” Latvijas vēsturē apjomīgākā drošības nauda – pusmiljons eiro. Kurš ir naudas maksātājs, neatklāj ne tiesa, ne arī apsūdzētais Sprūds.

Šonedēļ Limbažos, kur notiek tiesa par bijušā “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa iespējamo kukuļa pieņemšanu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska, advokāts Jānis Rozenbergs sarunā ar “Nekā Personīga” atklāja, ka runājis ar Māri Sprūdu un viņš esot atļāvis atklāt, ka drošības naudas maksātājs bijis apsūdzētā brālis Kristaps.

Jānis Rozenbergs
zvērināts advokāts, ZAB ”Rode un partneri”

Tas, ko es esmu saskaņojis ar klientu, atbildot uz šo jautājumu, ka iemaksātājs ir Kristaps Sprūds. Ka viņš naudas izcelsmi ir darījis zināmu, kā prokuroram, tā izmeklēšanas tiesnesei, un es ticu, ka pa šo laiku šīs naudas izcelsme jau piecreiz ir pārbaudīta un nekādas problēmas ar to nav saskatītas.

Tomēr ”Nekā Personīga” rīcībā esošās ziņas liecina, ka drošības naudas ceļš bijis sarežģītāks. Visticamāk, tajā bija iesaistīti vēl divi cilvēki – par Uģa Magoņa kukuļošanu apsūdzētais Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis. Kā arī Osinovska topošā dzīvesbiedre – Anastasija Udalova, kura pēdējos četrus gadus strādā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā ”Latvijas autoceļu uzturētājs”, kur viņa ir valdes locekle un iepirkumu komisijas priekšsēdētāja.

Oļegs Osinovskis
uzņēmējs, apsūdzēts par kukuļa došanu Uģim Magonim

NP: Labrīt!

Labrīt!

NP: Viens jautājums. Kā jūs pazīstat Anastasiju Udalovu?

Es nekomentēšu.

NP: Kāpēc?

Visi jautājumi pie advokāta.

NP: Vai varētu būt tā, ka jūs viņai samaksājāt 500 000 eiro. Un viņa samaksāja tālāk, lai no cietuma izlaistu Māri Sprūdu?

Es nekomentēšu.

NP: Tas ir vai nav tā?

Nekādi komentāri!

“Nekā Personīga” zināms, ka Anastasijai Udalovai bankā “Luminor” ir bijis konts, kurā ieskaitīts pusmiljons eiro. Naudas maksātājs, visticamāk, bijis Oļegs Osinovskis. Notikuši mēģinājumi pierunāt banku “Luminor” atļaut veikt drošības naudas maksājumu Valsts kasei pa tiešo no Anastasijas Udalovas konta. Iespējams, banka šim darījumam nav piekritusi. “Luminor” valdes loceklis Kristaps Zakulis “Nekā Personīga” šajā lietā atteicās no jebkādiem komentāriem.

Zināms, ka Sprūda un vienlaikus arī Uģa Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs vērsies ar vēstuli pie tobrīd vēl strādājošās “ABLV Bank”. Tas notiek 16. februāra rītā – dažas stundas pirms Sprūda atbrīvošanas no cietuma. Rozenbergs lūdz bankā atvērt kontu uz Anastasijas Udalovas vārda, lai būtu iespējams veikt pārskaitījumu Valsts kasei un iemaksāt pusmiljonu eiro lielo drošības naudu. “ABLV Bank” atteikusies no šādas sadarbības.

Kā zināms, šobrīd no Udalovas publiskajiem izteikumiem presē viņa šo naudu esot nodevusi kādiem draugiem, kas to ieskaitījuši Valsts kases kontā. Kā noprotams – ar to tiek minēts Māra Sprūda brālis Kristaps.

Sarunā ar “Nekā Personīga” advokāts Jānis Rozenbergs vispirms pilnībā noliedz, ka būtu Udalovas vārdā devies uz kādu no bankām un centies atvērt kontu, lai veiktu pārskaitījumu. Tomēr pēc kāda laika vairs nav tik kategorisks savos izteikumos par notikušo.

Jānis Rozenbergs
zvērināts advokāts, ZAB ”Rode un partneri”

Attiecībā uz jūsu jautājumu par “ABLV Bank” iesaisti varu teikt, ka nedz caur “ABLV Bank” atvērtu kontu, nedz “ABLV Bank” tieši, netieši piederoši naudas līdzekļi nav tikuši izmantoti, nedz banka, nedz konts, nedz naudas līdzekļi drošības naudas iemaksai. Un “ABLV Bank” vai jebkuram tās klientam nav nekāda sakara ar samaksāto drošības naudu.

NP: Tāpēc, ka banka neatvēra kontu. Bet jūs griezāties bankā ar lūgumu atvērt kontu šai te kundzei un piedāvājāt tālāk šo te darījumu.

Nu, redziet. Jums ir savi profesionālie noslēpumi, man – savējie. Ja jūs man gribētu atklāt, kādēļ jūs man šādus jautājumus uzdodiet, es jums varbūt varētu atbildēt tālāk par saviem profesionālajiem noslēpumiem. Bet man šķiet, ka mēs abi paliksim katrs pie savējiem.

Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs apgalvo, ka nauda, kas tikusi pārskaitīta, iepriekš nav bijusi arestēta, un tāpēc neesot šaubu par tās likumīgu izcelsmi.

“Nekā Personīga” rīcībā esošās ziņas liecina, ka pirms šī iespējamā darījuma ir tikušas informētas banku darbu uzraugošās iestādes un to zinājusi arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Tās priekšnieks Pēteris Bauska no komentāriem atteicās. Neko plašāk nevēlējās teikt arī policijas preses sekretāre Sigita Pildava.

No neoficiāliem, bet drošiem avotiem, ir zināms, ka policijas izmeklētāji bijuši nepatīkami pārsteigti, ka darījums noticis strauji un bez īpaša izvērtējuma.

Viesturs Burkāns
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks

NP: Ja sanāk tā, ka tā nauda pastarpināti nāk no Osinovska, kurš šobrīd ir viens no apsūdzētajiem tā saucamajā Magoņa lietā, vai tā ir laba nauda, vai tā ir slikta nauda?

Es negribu izteikties par konkrētu gadījumu. Bet, teorētiski runājot, jebkurā gadījumā tās iestādes, kuras par to atbild, kuras kompetencē tas ir, ja viņu rīcībā ir attiecīgs uzdevums to darīt, ir iespējams nonākt līdz kaut kādam loģiskam pamatotam secinājumam par naudas izcelsmes likumību.

NP: Ko jūs ar to domājat?

Šeit ir jautājums par to, ka, kā jūs man uzdevāt jautājumu, ir jākāpjas atpakaļ darījumiem pagātnē, kāds tad ir šīs naudas izcelsmes avots. Līdz saprātīgām robežām. Tad, kad zūd saprātīgas šaubas par to, ka tā nauda varētu būt saistīta ar kādiem likumpārkāpumiem. Cik tālu iet, neviens likums nereglamentē. Tas ir paša pārbaudītāja kompetencē līdz viņam šīs saprātīgās šaubas zūd, kad tā var būt likumpārkāpuma rezultātā iegūta nauda. Jebkurai finanšu un nefinanšu institūcijai, kas ir iesaistīta kādos darījumos, noziedzīgi iegūtu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums uzliek par pienākumu pārliecināties, ka viņas klients un viņa veiktie darījumi, naudas izcelsme, ir legāla. Ja tas tā nav, tad ir jāziņo manis vadītajam dienestam par, vai nu neparastu gadījumu, vai arī, ja ir aizdomas, tad par aizdomīgu darījumu.

NP: Šādā veidā jūs neesat nekādu ziņu pēdējo nedēļu laikā saņēmuši laika periodā kopš Sprūda kungs ir laukā no cietuma?

Finanšu izlūkošanas dienestiem starptautiskās prasības nosaka, ka ir kategoriski aizliegts komentēt konkrētus gadījumus, konkrētus darījumus, konkrētus klientus. Pretējā gadījumā mums būtu problēmas ar Krimināllikuma 200. pantu, kas nosaka kriminālatbildību par informācijas izpaušanu.

Ja Sprūda drošības naudas iemaksas uzraudzība bija nepilnīga, nav izslēgts, ka šie līdzekļi nākuši no cilvēka, kurš šobrīd tiek tiesāts par augstas Latvijas amatpersonas kukuļošanu. Un šis ir jautājums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam – vai tas nav bijis, Burkāna vārdiem runājot, ”neparastais gadījums”, uz ko uzraugiem bija jāreaģē.

6 komentāri