Izmeklējot vīrieša nāvi iespējamas ārstu nolaidības dēļ, policija tuviniekiem melo par medicīniskajām ekspertīzēm

26 komentāri
Izmeklējot vīrieša nāvi iespējamas ārstu nolaidības dēļ, policija tuviniekiem melo par medicīniskajām ekspertīzēm
EMĪLS DESJATŅIKOVS, F64

Izmeklējot vīrieša nāvi iespējamas ārstu nolaidības dēļ policija tuviniekiem melo par medicīniskajām ekspertīzēm. Prokurori pārkāpumu nesaskata. Tas rāda, kādā kvalitātē tiek uzraudzīta krimināllietu izmeklēšana. Mūsu valstī par to atbild prokuratūra. Tomēr četros uzraudzības līmeņos netiek reaģēts uz policista meliem.

Jānis Raimonds Kancāns savulaik bija sporta pedagogs Medicīnas institūtā un Policijas akadēmijā. Jaunībā viņš bija profesionāls sportists. Turpināja skriet un dzīvot aktīvu dzīvesveidu arī pārsniedzot 70 gadu slieksni.

Kristīne Mūrniece
J.R.Kancāna meita

“Rakstīts pieckārtējs čempions… Bet vispār viņš bija seškārtējs čempions. Vidējās distances un barjerskrējienā. Pati pēdējā ir šī foto, tie ir pēdējie Ziemassvētki, kuriem viņš bija iemācījies jaunus dzejoļus.”

Pirms trim gadiem Kristīnes Mūrnieces tēvam labajā kājā atklāja nopietnus asinsrites traucējumus.Tiem progresējot, Stradiņu slimnīcā izlēma pacientam kāju amputēt. Pirmā pēcoperācijas nedēļa pagāja bez komplikācijām.

Taču drīz slimnieks palika apātisks, zaudēja ēstgribu. Brūce nedzija. Organismā izplatījās infekcija. Antibakteriālā terapija nedeva rezultātus. Meita runāja ar ārstējošo ārsti – rezidenti Sintija Lapsu. Viņa mierināja, ka ārstēšana notiekot pēc plāna.

Kristīne Mūrniece
J.R.Kancāna meita

“Tas stāvoklis pasliktinājās. Ļoti grūti bija uz to noskatīties.  Tad man tēvs teica, ka viņam gaidāma dziļā revīzija, brūces pārsiešana. Es nolēmu runāt ar to pašu rezidenti, es teicu, ka viņš piecas dienas nav ēdis, un viņam  vēl citas sūdzības. Jā, viņa to visu zinot, bet jātaisa esot dziļā revīzija, apskatīsies, kāpēc īsti brūce nedzīst. Es vēl iegāju pie tēva. Un tā bija pēdējā reize, kad es tēvu redzēju možu.”

Infekcijas perēkli sastrutojošajā amputētajā kājas brūcē ārste-rezidente nolēma likvidēt ķirurģiski.Kopš šāda lēmuma  pagāja divas garas dienas. Kancānu operācijas zālē ieveda pusnaktī ar kavētu samaņu.Neskatoties uz sirdsdarbības traucējumiem, un būtiski zemo asinsspiedienu, anesteziologs Dainis Seimuškins ievadīja vispārējo narkozi un Kancāna sirds apstājās. Pacientu atdzīvināja, bet skābekļa bads bija izraisījis neatgriezeniskus bojājumus  smadzenēs. Viņa dzīvību vēl mākslīgi uzturēja divas nedēļas. Līdz sirds apstājās. Uz visiem laikiem.

Kristīne Mūrniece
J.R.Kancāna meita

“No dakteru puses ierakstītais tiešais nāves cēlonis  ir intoksikācija. Baidījās rakstīt – sepse. Es domāju, ja būtu pienācīgi ārstēts pēc kājas amputācijas, ar pareizām zālēm, nekas tāds nebūtu vajadzīgs (brūces tīrīšana vispārējā narkozē), to pierāda arī tas, ka  nomainot zāles reanimācijā, šī brūce sadzija. Bet cilvēks jau ir beigts. Tāpēc es tiesas ceļā gribēju noskaidrot, kāpēc tāda medikamentu izvēle. Anestēzija – kāpēc tāda izvēle.”

Ārsti rezidenti strādā sertificētu ārstu uzraudzībā. Pacienta Kancāna gadījumā tas bija ķirurgs Andis Lēmanis.

Māris Pavārs
Ķirurgs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas struktūrvienības vadītājs

“(NP: Pavāra kungs, gaidām Lēmaņa kungu.) Viņš ir kaut kur… (NP: Ko jūs ieteiktu? Pagaidīt tepat pie kabineta?) Kādā sakarā jūs pie viņa esat? (NP: Saistībā ar vienu kriminālprocesu.) Es nezinu, nezinu.”

Ārstu Lēmani sastopam  iznākot no rezidentu telpas. Viņš konkrēto gadījumu labi atceras.

Andis Lēmanis
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts

“Tā lai tagad pateiktu, ka mēs esam vainīgi pie šā konkrētā pacienta nāves, tā nav taisnība. Tam es pilnīgi nepiekrītu, ka viņš ir bijis nepareizi ārstēts vai, ka viņam ir nodarīts kas slikts, kas novestu pie nāves, tā nebija. (NP: Bet pats fakts, ka brūce sadzija reanimācijā, bet smadzenēm jau bija nodarīti neatgriezeniski bojājumi?) Tas jau ir cits jautājums. Tā brūce arī sadzija, jo mēs veicām otru, neatliekamu operāciju. (NP: Tā jau netika veikta, iestājās klīniskā nāve…) Nē, mēs paspējām. Paspējām attaisīt to brūci un paspējām to sanēt. (NP: Paralēli viņa atdzīvināšanai?) Arī tā notiek.”

Ieraksti medicīnas dokumentos daktera Lēmaņa teikto neapstiprina. Anesteziologs pēc operācijas raksta— “Operācija atcelta. Pacients galēji smagā stāvoklī pārvests uz Reanimāciju. Arī Kancāna medicīniskajā kartē Lēmaņa pašrocīgi ierakstītais liecina- liktenīgajā naktī pacienta stāvoklis pēc atdzīvināšanas ieplānoto revīziju nepieļauj.

Lai noskaidrotu, vai notikušajā nav saskatāma iespējama ārstu nolaidība Kristīne Mūrniece, konsultējoties ar ģimenē esošajiem mediķiem, nolēma vērsties policijā. Lietu ierosināja pagājušā gada sākumā. Pusgadu vēlāk Kristīni Mūrnieci uzaicināja uz policijas iecirkni, taču tur atklājas, ka pavēsti sūtījusī inspektore strādā nu jau citā iecirknī.

Izmeklētāji nomainījās vēl vairākas reizes. Šajā vasarā mirušā pacienta meita rakstīja nu jau ceturtajai izmeklētājai Kristīnei Biļecka lūgumu sniegt informāciju par izmeklēšanas gaitu, lai nepieļautu procesa novilcināšanu. Izmeklētāja pieņēma lēmumu informāciju nesniegt, jo lietā neesot pabeigts ne Veselības inspekcijas izvērtējums, ne tiesu medicīniskā ekspertīze. Tā nebija taisnība, Inspekcija savu darbu bija pabeigusi jau pirms pusgada, arī ekspertīzē bija zināms rezultāts.

Andrejs Maslovs
Valsts policijas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks

“(NP: Kāpēc jūsu darbinieki melo?) Tika pieļauta pārrakstīšanās kļūda un nav tik būtiska, lai traucētu izmeklēšanai un būtu aizskartas personu tiesības. Diemžēl pārrakstīšanās kļūdas notiek. Tās bija, ir un būs. (NP: Attiecībā uz veselības inspekcijas atzinumu – ”nav pabeigta”. Kur tur ir pārrakstīšanās?) Es arī uzskatu, ka tā ir pārrakstīšanās kļūda. Varbūt noslogotības dēļ, varbūt vēl kaut kādu iemeslu dēļ. Katrā ziņā, mums ir atbildes, kas šo sūdzību skatīja, ka nekādu pārkāpumu no Biļeckas puses netika pieļauts.”

Ruslans Novaks
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurors

“(NP: Kāpēc jūs piesedzat melīgus policistus?) Es neatbildēšu uz šo jautājumu. Tas ir jūsu jautājums, man tas nav saprotams. (NP: Bet policiste ir sniegusi nepatiesu informāciju. Vai nu viņa ir neprofesionāli rīkojusies vai apzināti ļaunprātīgi rīkojusies.) Es nevaru atbildēt par policistu rīcību. (NP: Bet jūs uzaugāt policistu darbu. Jūs konkrēti izvērtējāt prokurora Reigasa darbību!) Šajā gadījumā galīgs lēmums nav pieņemts. Un man nav tiesību sniegt plašāku informāciju, to man aizliedz kriminālprocesa likums.”

Arī amatā augstāks Rīgas tiesas apgabala Virsprokurors Armīns Meisters nav konstatējis, ka policistes ziņotais būtu pretrunā krimināllietas materiāliem. Viņš uzskata, ka policiste nav jāsoda, esot  pietiekami pieļauto trūkumu pārrunāt.

Kristīne Mūrniece
J.R.Kancāna meita

“Kā es varu iet pie cilvēka, izmeklētāja, ja es redzu, ka man melo? Kā var vispār objektīvi izmeklēt, ja melo? Tāpēc jau mūsu valstī ir četru pakāpju uzraudzība, lai viss notiktu korekti. Un tas ir tas pārsteidzošākais, ka te meli tiek atbalstīti līdz pašai augšai. Mums jau tas domu gājiens apmēram skaidrs, tā lieta tiek novilcināta, lai nevienu ārstu nevarētu saukt pie atbildības.”

Noilgums Mūrnieces tēva lietā ir pieci gadi. Trīs no tiem jau pagājuši. Mirušā pacienta meita vairākkārt lūgusi sevi lietā atzīt par cietušo. Tas ļautu viņai ne vien efektīvi piedalīties izmeklēšanā , bet arī pieteikt noraidījumu kriminālprocesu veicošām amatpersonām. Tomēr viņai šādas tiesības liedz.

Ruslans Novaks
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurors

“(NP: Pie kādiem apstākļiem ir uzrādāms cietušā statuss kriminālprocesā?) Viss es vairs nesniegšu interviju.”

Rolands Rožkalns
Zvērināts advokāts, diplomēts mediķis

“Tā ir ir visai tieslietu sistēmai bīstama tendence, ka kriminālprocesa ietvaros, kuros ir vairākas uzraugošas amatpersonas, un kurā ir acīmredzams likuma pārkāpums, kriminālprocesā iesaistīto personu maldināšana par kriminālprocesa gaita, ka tiek sniegts nepārprotams atbalsts šādu rīcību arī turpmākai veikšanai, tātad arī signāls citiem policistiem, ka šādi rīkoties ir pieļaujami.”

Pārdaugavā atrodas divas lielās universitātes slimnīcas. Visas pret šo ārstniecības iestāžu ārstiem rosinātās lietas nonāk vienā Zemgales policijas iecirknī.

Andrejs Maslovs
Valsts policijas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks

“(NP: Cik no 9000 kriminālprocesu, kurus izmeklē jūsu iecirknis, ir saistāmi ar iespējamām ārstniecībā pieļautajām kļūdām?) Ir vairāki procesi. (NP: Simti, desmiti?) Simti noteikti ne, bet ir vairāki procesi, tā kā es strādāju sešus gadus. (NP: Vai kāds no tiem ir nodots tiesai šo sešu gadu laikā?) Nē, neatceros. (NP: Par ko tas liecina, jūsuprāt?) Par to, ka mums ir ļoti profesionāli ārsti.”

Virsprokurors ar 18 gadu pieredzi atsakās skaidrot, kāpēc maldinošo informāciju sniegušās policistes darbu sauc par vispusīgu un objektīvu. Arī augstākā likumību uzraugošā amatpersona mūsu valstī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers interviju atteica. Es citēšu viņa rakstisko atbildi : ”ņemot vērā, ka ģenerālprokurors kriminālprocesā nerealizē ne uzraudzības, ne kontroles funkcijas, nav likumīga pamata komentāra sniegšanai.

Šobrīd rit pārbaude par šo lietu un jebkāda viedokļa paušana var tikt novērtēta kā pārbaudes ietekmēšana”.

Policijas nevēlēšanās atzīt mirušā pacienta meitu par cietušo šajā turpat divu gadu izmeklēšanā dod Kristīnei Mūrniecei tiesības vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Un tās iznākums ir tikpat kā  skaidrs.