Izmantojot “Latvijas pasta” norēķinu sistēmu ātrajos kredītos izkrāpj tūkstošus

6 komentāri

Kopš Latvijai draudēja nokļūšanai “Moneyval” pelēkajā sarakstā, grūtības atvērt banku kontus ir arī cilvēkiem ar nesamaitātu reputāciju. Ja nav bankas konta, dzīve ir apgrūtināta. Bez bankas konta nav iespējams paņemt arī ātro kredītu. Tomēr blēžu grupai ar smalku shēmu ir izdevies apiet šo problēmu. Noziedznieki ir atraduši caurumu Latvijas finanšu sistēmā.

Vājais posms ir izrādījies “Latvijas pasts”. Pasta norēķinu sistēmā krāpnieki ar viltotiem dokumentiem ir atvēruši kontus, no ātro kredītu un līzinga  kompānijām  paņēmuši kredītus. Aizņēmumi uzkarināti cilvēkiem, kas par darījumiem neko nezina, bet tagad ir spiesti cīnīties pret ātro kredītu firmām.

Aivars ir vidēji turīgs uzņēmējs, kura rezerves daļu piegādes firma  darbojas jau 15 gadus. Viņa un uzņēmuma finanšu reputācija ir laba, nav bijusi nepieciešamība aizņemties, arī nodokļi maksāti laikus.

Taču janvārī negaidīti Aivars ir nokļuvis ātro kredītu parādnieku melnajos sarakstos, lai gan kredītus nav ņēmis.

Aivars
uzņēmējs

Es to uzzināju šī gada janvārī, svētdien aizejot uz savu pastkastīti savā dzīves vietā. Man bija “Monezas” atgādinājums, par kavētiem maksājumiem. Varētu teikt, ka tas bija šoks, jo nekad savā apzinātajā dzīvē, ja tā to var izteikties, neesmu griezies pie šāda veida kreditētājiem, lai iegūtu naudu, jeb līdzekļus. Jā, es sadarbojos ar prestižām bankām.

Kredītinfomācijas biroja reģistrā uzņēmējs konstatējis, ka kavējis maksājumus vairāk nekā mēnesi un ir parādā 5000 eiro.  Pēc Aivara iesnieguma policijā uzsākts kriminālprocess. Izmeklētāji ieteikuši doties uz pasta nodaļu un palūgt Pasta norēķinu sistēmas izdruku.

Aivars
uzņēmējs

Kā es minēju, man uz rokas ir šī izdruka. Šajā izdrukā ir nepilni 12 tūkstoši, kas ir ienākuši un izgājuši. Manī rada izbrīnu – 12 tūkstoši, divu dienu laikā  izņemti skaidrā naudā. Vai tas nav par daudz?

Nauda izņemta vairākos maksājumos divu dienu laikā dažādās pasta nodaļās. Izņemtās summas bijušas 500 eiro, 2000 eiro un vairākas reizes arī 3000 eiro.  Pastā uzņēmējs uzzinājis, ka kāda persona Pasta norēķinu sistēmā atvērusi kontu uz viņa vārda, izmantojot personas identifikācijas karti.

Aivars
uzņēmējs

Tajā identifikācijas kartē ID numurs ir cits, seja ir cita, norādītā adrese ir cita. Sakrīt vārds uzvārds, personas kods. Viss.

Mārcis Vilcāns
Valsts a/s ”Latvijas pasts” valdes priekšsēdētājs

Šim dokumentam, kas ir ID karte, nebija nekādu ne vizuālu ne redzamu atšķirības pazīmju no jebkuras ID kartes, kādas mums ir kabatā. Un faktiski arī visi dati uz šīs kartes bija pareizi, izņemot vienu momentu. Ja tā bija mana ID karte, tad tur nebija mana fotogrāfija, bet bija tā cilvēka, kurš viņu uzrādīja. Un to arī mums pilsonības un migrācijas lietu pārvalde mums atzina, ka mēs tādas izmaiņas nebūtu varējuši identificēt.

“Latvijas pasta” nodaļās personu dokumentus pārbauda nederīgo dokumentu reģistrā, lai kontu neatvērtu ar zagtām vai pazaudētām personu apliecībām.  Taču šis instruments ir nederīgs, ja klients uzrāda viltotu dokumentu. Tad no reģistra pienāk tāda pati atbilde kā par derīgu – šāds dokuments nav reģistrēts nederīgo dokumentu datu bāzē.

“Latvijas pasts” izmanto nederīgo dokumentu reģistru, taču tam pieejams ir arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošais derīgo dokumentu reģistrs. Tajā var saņemt pilnu informāciju par dokumentu. Arī bildi.

Uldis Apsītis
Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks

Uldis Apsītis: Izmantojot iedzīvotāju reģistru, ir vairāki rīki, kas tiek piedāvāti gan aplikācija, gan personu datu pārlūks, kurā ir iespēja, pārliecināties par dokumenta derīgumu, tajā skaitā atsevišķām institūcijām ir piekļuve pie personas sejas attēliem. Šos datus lielākā daļa institūciju arī pašvaldības un valsts iestādes un komersanti, kas ir iesaistīti Nelegālu iegūtu līdzekļu un terorisma novēršanas likuma izpildē faktiski visām šīm institūcijām šīs ziņas ir pieejamas dažādos veidos. Ir varbūt atsevišķas nianses par to, kuros gadījumos šīs ziņas institūcijām ir pieejamas par velti, un kuros gadījumos par maksu.

Nekā Personīga: Cik šāds pakalpojums maksā un vai Latvijas pasts varētu noslēgt ar jums šādu līgumu.

Uldis Apsītis: Mums ar Latvijas pastu un lielāko daļu kredītfirmām šādi līgumi ir, viņi gan faktiski darbojas mazliet savādāk. Viņi visbiežāk neizmanto šajā sākotnējā datu pārbaudē, viņi visdrīzāk šos datus izmanto, lai grieztos tiesā par kredītu piedziņām vai šīm lietām. Bet faktiski viņām šie dati ir, piekļuves tiesības izmaksas ir, viens pieprasījums valsts nodeva ir 2 eiro šobrīd.

Droša un ticama klientu identifikācija ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jānodrošina finanšu pakalpojumu sniedzējiem.  Pirms gada pasts nonāca Finanšu un kapitāla komisijas uzraudzībā, kad finanšu sistēmā notika lielās pārmaiņas, lai Latviju neiekļautu Moneyval pelēkajā sarakstā. Pasts skaidro, ka FKTK klientu identifikācijas kārtību atzinusi par pietiekamu. Komisijā to noliedz.

Kristaps Markovskis
FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktora vietnieks

Kristaps Markovskis: Ja mēs runājam pēc būtības par tādu pakalpojumu veidu, kā kontu apkalpošana, kur ir iespējamas pietiekami lielas transakcijas, pārskaitījumi un tamlīdzīgi veidi, tad šādos gadījumos būtu jāpārbauda arī derīgo dokumentu reģistrā.

Nekā Personīga: Un šajā gadījumā Latvijas pasta rīcība, vai tas ir pārkāpums, vai tas nav pārkāpums?

Kristaps Markovskis: Es atturētos sniegt plašāku komentāru, pirms mēs vēl no savas puses šo situāciju vērtējam un esam saziņā ar Latvijas pastu un noteikti no savas puses arī to jautājumu risināsim.

Blēžus izdevās aizturēt pateicoties “Latvijas pasta darbiniekiem”. Kad uzņēmums sapratis, ka tiek krāpts, izlemts izlikt krāpniekiem lamatas. Uzdevums nav bijis viegls, jo uzņēmumam ir ap 300 pasta nodaļu, krāpnieki darījumus veica visās Latvijas malās.

Mārcis Vilcāns
Valsts a/s ”Latvijas pasts” valdes priekšsēdētājs

Mārcis Vilcāns: Mēs paši sākām meklēt šīs lietas, mēs paši identificējām šo personu no videokamerām, kā viņa izskatās, mēs paši šo bildi pārsūtījām visām pārējām pasta nodaļām un pateicoties pasta nodaļu tādai proaktīvai un pašaizliedzīgai darbībai, viņi tiešām šo cilvēku identificēja un operatīvi nodeva informāciju policijai, lai spētu aizturēt. Tā ka pasts ir pielicis visas pūles, lai šo te gadījumu atšķetinātu. Un papildus mēs vēl paspējām aizturēt vēl zināmu naudas summu, sākot likt šo bildi kopā, kuru nepaspēja izņemt.

Nekā Personīga: Un cik šādu gadījumu ir bijis? Cik personām ir tās nepatikšanas šobrīd?

Mārcis Vilcāns: Ko mēs esam identificējuši, tie ir padsmit gadījumi.

Šobrīd policija aizturējusi vairākas personas. Vairāki no aizturētajiem jau iepriekš sodīti. Viens no viņiem ir apcietinājumā.  Izmeklēšanā ir sākuma stadijā, tāpēc policija vēl plašu informāciju nesniedz.

Deniss Jackivs
VP Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks

Shēma noteikti nav no parastākajām, var redzēt, ka cilvēki ir piegājuši diezgan radoši, izmantojot kaut kādus robus, kas mums pastāv likumdošanā vai dažu iestāžu iekšējā kontrolē, līdz ar to mēs uzskatām, ka tie ir nopietni gadījumi, nopietni cilvēki, kas ar šito nodarbojas.

Vispirms krāpniekiem bija jāatrod personas ar nevainojamu finanšu reputāciju, kam ātro kredītu firmas bez liekiem jautājumiem aizdotu naudu. Tad bija jāizgatavo viltota ID karte, kurā ir upura vārds, uzvārds un personas kods, bet krāpnieka bilde un neīsts dokumenta numurs, kurš neparādās nederīgo dokumentu reģistrā. Ar to atvēra kontu Latvijas pasta norēķinu sistēmā un saņēma kredītus.  Tā varēja darboties vairākus mēnešus, jo nevienam aizdomas nevarēja rasties – personas, kuru identitātes tika izmantotas, brīdinājumus  par kredītu kavējumiem nesaņēma, jo bija norādītas  neīstas sūtījumu saņemšanas adreses.

Varētu likties, ka krāpnieki ir aizturēti un cietušajiem tagad paliks vienīgi pienākums daudzus gadus regulāri doties uz pratināšanām policijā, prokuratūrā un tiesās. Taču izrādās tā nebūt nav. Apkrāptās ātro kredītu firmas nesteidzas atsaukt savas pretenzijas pret cietušajiem, kuru identitātes krāpnieki izmantoja. Aivaram jācīnās ar četrām ātro kredītu firmām un vienu līzinga kompāniju, kas finansējusi 1800 eiro vērta Apple datora iegādi blēžiem.

Aivars
uzņēmējs

Es esmu daudz laika tērējis, ir kopā rakstītas trīs vēstules, sākotnēji ir šī informācija, ka ir šī krimināllieta, un kad lūdzu tā kā bremzējiet, pēc tam es esmu konstatējis to, ka es parādos kredītpiedzinēju portālos,  es protams esmu joprojām KIB atrodams ar saviem ierakstiem, daļa no šīm iestādēm ir dzēsušas savus datus, daļa – nē. Daļa kategoriski atsakās, daļa vēl domā.  Es uzsveru, mēs sākām šo lietu janvāra vidū, tagad mēs jau esam maijā.

Pēc Aivara lūguma arī policija ir nosūtījusi vēstules ātro kredītu un līzinga kompānijām, ka Aivars ir cietušais. Situāciju izskaidro arī Latvijas pasts, ka cietušie tiešām nav iesaistīti shēmās. Taču vairākās kompānijas atsakās atsaukt savas pretenzijas.  Ātro kredītu kompānija “OC Finance”, kas darbojas ar preču zīmi “Moneza” nav gatava novērst netaisnību, jo tā viņiem neesot pieņemts.

Laura Krastiņa
OC Finance  pārstāve

Juridiskais pamats datu izņemšanai no minētajām datu bāzēm ir tiesas nolēmums, cita starpā ievērojot to, ka pirmstiesas izmeklēšanas gaitā personas statuss var tik mainīts no cietušā uz aizdomās turamo un otrādi. Cilvēcīgi mēs saprotam radušos situāciju, bet nevaram rīkoties pretēji praksē ieviestajām procedūrām un iekšējai kārtībai. Tomēr jāuzsver, ka klients pats ir tiesīgs vērsties Kredītu informācijas birojā ar iesniegumu veikt datu bāzē atzīmi par kriminālprocesa faktu par iespējamo krāpniecību, pamatojot šo faktu ar attiecīgu dokumentāru pierādījumu.