Īpašumu shēmotājs Šlitke no mājām aukstasinīgi izspiež saimniekus

28 komentāri

Raidījums “Nekā personīga” pagājušajā nedēļā jau stāstīja par Arni Kursīti, kurš var palikt bez dzimtai desmitiem gadu piederējuša īpašuma. To viņam cenšas atņemt ātro kredītu miljonāri, izmantojot likumu par kopīpašuma dalīšanu.

Šis likums ir kļuvis par ienesīgu biznesu ciniskiem juristiem un uzņēmējiem. Tie par mazu naudu izsolēs nopērk domājamās daļas īpašumos un tad no pārējiem kopīpašniekiem jau pieprasa daudzkārt lielākas summas vai tos no mājām izspiež. Šādā situācijā nonākusi Sūnu ģimene Bieriņos. Viena īpašuma daļu nopircis zināma shēmotāja Normunda Šlitkes pārstāvēts uzņēmums. Tagad viņš prasa ģimenei atpirkt pašu būvēto māju

Ingrīdas Sūnas ģimene Bieriņos, Codes ielā dzīvo jau no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad īpašumu nopirka viņas vectēvs. Toreiz te līdz Mārupītei bija pļavas, ganījās lopi, un apkārtnē bija vien dažas mājas. Nu jau vairākas desmitgades Bieriņi ir iecienīts privātmāju rajons.

Ingrīdai Sūnai pieder puse no mājas un zemes. Te dzīvo gan viņas mamma, gan bērni un mazbērni. Otru pusi mantoja divi viņas brālēni. Savu mājas pusi Ingrīda uztur kārtībā, ir izremontējusi un pārbūvējusi. Brālēni par savu īpašuma daļu nav rūpējušies, māja ir nolaista un nav apdzīvojama.

Viens no brālēniem ir aizbraucis no Latvijas un radiem nav sasniedzams. Tāpēc līdz šim nav bijis iespējams māju sadalīt divos atsevišķos īpašumos, jo tur nepieciešama visu īpašnieku piekrišana.  Pazudušais radinieks arī nemaksāja nodokļus, tāpēc viņa ceturtā daļa mājas nonāca izsolē. Sākuma cena bija 2000 eiro. Ģimene vienojusies, ka izsolē piedalīsies otrs brālēns.

“Mums nevajadzēja, un mēs visi atļāvām, lai viņš piedalās un ja vajadzēs, mēs viņam piemetīsim naudas ziņā un palīdzēsim iegādāties. Bet nu tik lielas naudas arī viņam nebija, lai varētu pārsolīt šo “Mājokļu aģentūru”, jo mēs sapratām, ka tie cilvēki solīs un solīs,” stāsta Ingrīda Sūna.

Akciju sabiedrība ”Mājokļu aģentūra” ceturto daļu no mājas nosolīja par 5000 eiro. Uzņēmumu neinteresē iegūtais īpašums. Divu gadu laikā firmas pārstāvji neko nav darījuši īpašuma sakopšanai. Darījuma mērķis bija cits.

“”Mājokļu aģentūra” piedāvāja nopirkt šo vienu ceturtdaļu mums. Par 35 000 eiro. Bez šaubām mēs atteicāmies, jo tur nav mājas. Tur ir tikai drupas ar sagruvušu jumtu, iegāztām sienām un tur nav nekā,” saka Sūna.

Uzņēmums summu pamato ar visas mājas vērtību, ieskaitot arī Sūnu ģimenes piebūvēto daļu. Tas nozīmē, ka viņiem vēlreiz jāsamaksā par mājas daļu, ko reiz jau uzbūvēja par savu naudu.

Patlaban Sūnu ģimenes  problēmas ir tikai sākušās, jo “Mājokļu aģentūra” ir nopirkusi arī ceturto daļu zemes. Tas nozīmē, ka viņi varēs vēlreiz prasīt naudu, lai izbeigtu zemes kopīpašumu.

Akciju sabiedrība ”Mājokļu aģentūra” ir viens no daudzu uzņēmumu shēmas, kurus izveidojis, pārstāvējis vai vadījis advokāts Normunds Šlitke. Firma reģistrēta viņa advokātu birojā.

Šlitke nelāgu slavu ir ieguvis kā aktīvākais un cietsirdīgākais to zemes īpašumu pārstāvis, kas no daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem pieprasa nesamērīgu maksu par piespiedu nomu. Viņš neslēpj, ka domājamo daļu pirkšana kopīpašumos ir viens no viņa biznesa virzieniem.

“Manam klientam biznesa modelis ir tieši tāds. Sakārtot īpašumus. Mēs esam.. Mēs varētu kādreiz vest skolēnus, studentus ekskursijā pa Rīgu un rādīt, kā pirms tam galīgi nolaisti īpašumi kļuvuši par vieniem no skaistākajiem īpašumiem Latvijā. Vienam biznesa modelis ir pirkt sarūsējušus automobiļus garāžā, kuri ir stāvējuši simts gadus, tad viņus restaurēt un palaist ielās, citam biznesa modelis ir staigāt pa tirgiem un pirkt gleznas, konstatējot šedevrus starp tām, restaurējot un palaižot tirgū ar citu vērtību. Konkrēti manam klientam viens no biznesiem ir izsolēs pirkt domājamās daļas un tad skatīsies, kā tās sadalīsies. Ja tās ir publiskas izsoles, kurā mājas kopīpašnieki paši nav ieradušies, paši šo kopīpašumu nevērtē, nu tad jautājums, vai viņiem šis īpašums patiešām interesē,” saka Šlitke.

Viņaprāt, likums ir viņa pusē. Sūnu ģimene paši esot vainīgi, ka būvējuši savu māju kopīpašumā un nav laikus īpašumu sadalījuši divos atsevišķos. Tagad viņu māja piederot visiem kopīpašniekiem.

Šlitke: Šis ir uzbūvējis sev villu, pieņemsim, ka brālis šo būvniecību ir saskaņojis. Bet ir jāsaprot, ka šī villa pieder abiem uz pusēm. Īpašumu tiesību jomā. Kreditori pret ko vērsīs savu prasību? Pret sadegušo namiņu, vai domājamo daļu no villas? Tiesības pieder modrajiem! Ja mēs paši izdomājam likumus, kas neeksistē, tad mums jārēķinās ar sekām!

“Nekā personīga”: Bet tad es saprotu, ka jūs tagad prasāt, lai šie cilvēki samaksā 35 000 par to sadegušo mājas daļu…

Šlitke: Nē, mēs prasām lai viņi pusi no villas samaksā!

“Nekā personīga”: Bet viņi paši viņu ir uzbūvējuši..

Šlitke: Protams. Viņi ir uzbūvējuši villu, nevienam neprasot atļauju, kas piederēja uz pusēm ar šo brāli. Tad viņiem jāprasa no šī sava brāļa šie 35 000. Bet zemesgrāmatā īpašums ierakstīts uz pusēm.

“Nekā personīga”: Vai tiesībām nebūtu jābūt taisnīgām? Šie cilvēki ir būvējuši šo māju, viņi ir mēģinājuši to īpašumu dalīt, bet tas nav bijis objektīvu apstākļu dēļ iespējams.

Šlitke: Mēs esam saņēmuši vēstuli.. Ar šiem cilvēkiem mēs ārpus tiesas nekomunicēsim. Ja runājam par taisnīgumu un tiesiskumu, vēl ir tādi termini kā klaja nekaunība, super klaja nekaunība, un ciniska nekaunība. Tad es pieskaitītu šo cilvēku atbildes pie pēdējās kategorijas. Ka mums viss ir kārtībā, mēs šo māju būvējām, mēs viņi gribam paturēt, bet jūs varat nodegušajā mājiņā ar vēl vienu dalīt uz pusēm. Paši vainīgi, nevajadzēja pirkt.

“Mājokļu aģentūra” savu mājas daļu septembrī ir pārdevusi. To par 30 000 nopirkusi firma “CrediNet”. Arī šajā firmā darbojas ar Šlitkes pārstāvētajiem uzņēmumiem saistītas personas.

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā ir ap ceturtdaļmiljonu savrupmāju. No tām desmit procenti, jeb 27 000 īpašumu ir sadalīti domājamajās daļās.

Ingrīdas Sūnas advokāts Rolands Neilands uzskata, ka likumu normas ir jāpilnveido, lai kopīpašuma izbeigšanu padarītu civilizētāku un taisnīgāku, vairāk pasargājot labticīgos īpašniekus.

“Šeit sadurās divas fundamentālas tiesības. Tiesības uz īpašumu un tiesības uz dzīves vietu. Un tad attiecīgi caur civillikuma regulējumu tiesības uz īpašumu prevalē. Tieši caur šo kopīpašuma izbeigšanas shēmu un tiesību to izdarīt. Noteikti būtu jāparedz iespēja, – ja ir savstarpēja vienošanās par lietošanas kārtību, it sevišķi, ja šī vienošanās ir nostiprināta zemesgrāmatā, tad kopīpašumu var izbeigt tikai stingri ievērojot lietošanas kārtību, vai ari vispār neļaut izbeigt, tādā veidā, ka īpašums tiek pārdots izsolē,” saka Neilands.

Tieslietu ministrijā un Saeimā saka, sūdzību par domājamo daļu shēmošanu nav un tā nav bijusi aktualitāte. Likums līdz šim strādājis labi, tāpēc ar izmaiņām nav jāsteidzas.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa Engere (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Es no savas puses rosināšu, ka mēs šo jautājumu nosūtam Tieslietu ministrijas darba grupai un tad jāskatās, kāds būs šo lietu tiesību speciālistu redzējums, jo likumu nevajadzētu grozīt uz vienu konkrētu gadījumu, jo iespējams šo konkrēto gadījumu varētu atrisināt jau ar esošo likumu, bet ja izrādīsies, ka tā ir problēma, tad protams, ka tas ir jārisina.”

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saka: “Vienmēr gan ir jāsaprot, jo mēs detalizētāku pakāpi likumam iedodam, jo mēs gudriem tiesnešiem, tie kas prasmīgi prot pielietot, mēs viņiem ierobežojam iespējas taisnīgāku spriedumu taisīt. Tas vienmēr ir runga ar diviem galiem. Jo vairāk ierobežo tiesnesi, jo mazāk viņš var iedot viedāku spriedumu. Mums nav galīgs lēmums šajā situācijā, mēs to arī izvērtēsim.”

Lai arī nekaunīgā līdzīpašnieka uzrašanās  un rīcība ir bijusi šoks visai  ģimenei, Ingrīda Sūna negrasās nolaist rokas. Viņa ir pārliecināta, ka izdosies panākt taisnību.

“Paldies Dievam, manā mūžā man nav bijusi ne iespēja, ne vajadzība saskarties ar šāda tipa cilvēkiem. Kādi ir “Mājokļu aģentūra”. Tā ir pirmā mana saskare ar tik negodīgiem, tik ļaunprātīgiem, tik šausmīgi alkstošiem pēc naudas cilvēkiem, ka es pat nezinu, ko es par viņiem domāju, teikšu atklāti. Nu es negribētu mūžā vēl tādus sastapt. Bez šaubām tā ir tikai naudas kāre un vairāk nekas. Viņi iedomājas, ka atradīs kādu muļķīti, kas novilks pēdējo biksi un atdos viņiem visu, ko viņi prasa, lai tika varētu turpināt dzīvot.  Mēs tie noteikti nebūsim. Mēs esam visu mūžu strādājuši, pelnījuši, un mēs līdzekļus atradīsim, lai cīnītos,” saka Ingrīdas Sūna.

Lasi vēl Par dzimtas īpašumu jūras krastā jācīnās ar ātro kredītu miljonāriem