14 komentāri

Viesnīca “Rīdzene” ir Aināra Šlesera bijušais īpašums, un tieši šeit viņš mēdza organizēt gan savas publiskās uzstāšanās, gan privātās tikšanās. Šeit viņš jutās ērti un droši.

Meklējot pierādījumus Šlesera “Latvijas Pirmās partijas” un “Latvijas Ceļa” iespējamās “melnās kases” eksistencei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2009. gada februārī sāka viesnīcas prezidenta numuriņā runāto ierakstīt. Tam atļauju deva Augstākās tiesas tiesneši. Jau nedēļu vēlāk no KNAB noplūda informācija, un Šlesers uzzināja par tiesībsargu plāniem. Taču tas neatturēja viņu arī turpmāk kārtot darījumus viesnīcā. Drošībai numuriņi tika mainīti. Bet arī KNAB izdevās turpināt operatīvā ceļā ierakstīt Šlesera un viņa sarunas biedru runāto. Tiesībsargiem nācās atzīt, ka izmeklēšanas virzienu ir krietni vairāk, nekā viņi iepriekš vispār spējuši nojaust.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ar Šleseru saistītā “Latvijas Pirmā partija” un “Latvijas Ceļš”, Aivara Lemberga zaļie zemnieki un Andra Šķēles “Tautas partija” līdz ar sava premjera Ivara Godmaņa krišanu tolaik bija zaudējusi līdzšinējo ietekmi, un par premjeru bija kļuvis viņiem neizdevīgais Valdis Dombrovskis.

Pie Šlesera uz “Rīdzeni” nāca ministri, Saeimas deputāti, pašvaldību vadītāji un apsprieda grandiozus valsts nozagšanas plānus. Kā pievākt to, kas viņiem vēl nepieder un izmantot valsts un pašvaldību uzņēmumus savas labklājības celšanai. Tam bija vajadzīga vara. Tāpēc sarunās tiek apspriests, kā uzbūvēt Krievijai līdzīgu varas vertikāli, – sev vēlamu premjeru, ielikt pilī savu Valsts prezidentu, kas netraucēs strādāt un “x stundā” būs noderīgs, kā kontrolēt visu presi un sodīt jeb “sadod pa rīkli” tiem, kas stājas viņiem ceļā. Sarunu fiksēšana notika vairāk nekā divus garus gadus, un KNAB prokuratūrā un Augstākajā tiesā sāka saņemt iebildumus, ka lieta pārāk ievilkusies. Tāpēc 2011. gada 20. maijā KNAB ierosināja kriminālprocesu, kura Latvijas vēsturē ieies kā “oligarhu lieta”.

Politiskajā līmenī  “oligarhu lieta” parāva sev līdzi Valsts prezidenta Valda Zatlera  rīkojumu Nr. 2 par Saeimas atlaišanu, kas no politiskās skatuves noslaucīja Šleseru un Šķēli. Bet tiesībsargiem sākās grūtākais posms – bija jāsavāc nepieciešamie pierādījumi, lai celtu apsūdzības un lietu nosūtītu uz tiesu.

Lietu sadalīja trīs virzienos: vienā centās pierādīt, ka Šleseram slēpti pieder daļas privātfirmā “Rīgas Tirdzniecības osta”, kas ar kravu pārkraušanu pelna miljonus un kuras interesēs Šlesers kā amatpersona varētu būt pieņēmis lēmumus. Tomēr izmeklēšanas gaitā nebija atrasti pierādījumi, ka Šlesers būtu, piemēram, apmaksājis pamatkapitālu vai piedalījies “Rīgas Tirdzniecības ostas” peļņas sadalē, un lietu pērn decembrī KNAB izbeidza. Tam neiebilda arī prokuratūra.

Divas nedēļas ātrāk, 30. novembrī, bez rezultāta beidzās arī izmeklēšana par valstij neizdevīgi saslēgtajiem aviokompānijas “airBaltic” līgumiem. Tos, ieskaitot “airBaltic” zīmola pārdošanu, bija slēgusi Šlesera uzticības persona, aviokompānijas līdzīpašnieks un biežs “Rīdzenes sarunu” dalībnieks Bertolds Fliks. Tomēr pēc ilgās izmeklēšanas KNAB atzina, ka Flika darījumi nav krimināli sodāma rīcība.

Vistuvāk panākumiem izmeklēšana nonāca, pētot, kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā 2010. gada oktobrī ievēlēja Andri Ameriku. KNAB uzskatīja, ka Šlesers piedāvājis Aivaram Lembergam ietekmēt ostas valdes locekli Viesturu Silenieku, lai viņš nobalso par Ameriku apmaiņā pret ostas reklāmas līgumu ar Lembergam svarīgo izdevniecību “Mediju nams”. Pret Šleseru un Lembergu KNAB lūdza uzrādīt apsūdzības, taču prokuratūra lietu izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ.

Šobrīd skaidrs, ka KNAB bijis uz pareizām pēdām. “Rīgas Tirdzniecības ostas” īpašnieku slēpšana Lihtenšteinā vai Šveicē tagad ir pagātne. Pagājušā gada vasarā Šlesers savu dalību  uzņēmumā ir legalizējis. Viņa un Šķēles ģimenes locekļiem tagad pastarpināti “Rīgas Tirdzniecības ostā”  pieder 60%. Ar vai bez ostas amatpersonu iepriekš pieņemtiem lēmumiem, šīs kompānijas peļņa pagājušā gadā ir iespaidīga, – 16 miljoni eiro.

Arī pirms septiņiem gadiem “Rīdzenē” Šlesera teiktais uzņēmējam Ivo Zonnem  liecināja  par viņu kā par “Rīgas Tirdzniecības ostas” īpašnieku.

2010. gada novembrī “Rīdzenē” notiekošajā sarunā  Šlesers stāsta, ka laikā, kad pirkuši “Rīgas Tirdzniecības ostu”, tas bijis mazs uzņēmums. Pēdējo gadu laikā apgrozījums uzņēmumā esot pieaudzis desmitkārt un tiekot investēts arī jaunos projektos kopā ar krieviem. Viņš esot koncentrējies uz šo kā uz pamatbiznesu. Tā kā viņš savulaik esot sēdējis satiksmes sektorā, būtu ļoti dīvaini, ja viņš nesaprastu, kur ir perspektīvas, – sarunā lepojas Šlesers.

KNAB darbinieki, kuri aizsāka oligarhu lietu, nesaprot, kāpēc tā beidzās bez  apsūdzības Šleseram.

Juris Jurašs
Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, RD domes deputāts (JKP)

To rezultātu noteikti varēja sasniegt. Te mēs redzam kaut vai to pašu “Rīgas Tirdzniecības ostu” – Šlesera un Šķēles līdzdalību, kuri vēl pirms lietas izbeigšanas ir legalizējuši savu līdzdalību konkrētajā uzņēmumā. Man ir nesaprotami, kā varēja izbeigt šo lietu pie konkrētiem apstākļiem. Tas pats arī par “airBaltic”, par brīvostas epizodi nemaz nerunājot.

Tas, ka Šleseram tagad pieder kāda kompānija, nepierāda, ka viņam izmeklēšanas laikā tā piederēja slēpti, saka prokurors, kurš akceptēja lietas slēgšanu.

Bez sarunu klausīšanas KNAB bijis jāizmanto citas operatīvās darbības, kas ļautu runāto apstiprināt. Jo liecinieki izmantojuši iespējas neliecināt. Rezultātus nedeva arī savulaik kratīšanās atrastais. Izmeklētāji pieņēma, ka Šlesers slēpjas aiz saviem biznesa partneriem, taču viņu savstarpējās finanšu shēmas KNAB nespēja atšķetināt.

Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Ja mēs gribētu pārbaudīt, vai viņš (Šlesers) ir slēptais īpašnieks un ir saņēmis šīs dividendes, – nu, nebija neviena pieturas punkta caur kādiem uzņēmumiem viņš varētu būt peļņas daļu saņēmis. Mēs nevaram gaidīt, lai viss būtu uz paplātes pasniegts! Bet šajā gadījumā nebija pilnīgi nekā! Manā skatījumā, šīs sarunas tika pārvērtētas, tām tika piedota par daudz liela nozīme. Es jau no paša sākuma teicu KNAB, – nepārvērtēt šo sarunu nozīmību. Liekot viņiem apzināties, kas vēl ir jākonstatē, ka persona ir slēptais īpašnieks.

Šovasar žurnāla “Ir” publicētās “Rīdzenes” sarunās parādījās jauni dalībnieki, un radīja priekšstatu, ka KNAB darbinieki ne visus plānotos amatpersonu noziegumus pamanījuši. Piemēram, zemkopības ministra Jāņa Dūklava saruna ar Šleseru rāda, ka Dūklavam varētu  būt slēpta daļa astoņu hektāru īpašumā Rīgas ostā.

2010. gada pavasarī Dūklavs Šleseram, kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam lūdz palīdzēt pārdot viņam un kompanjoniem piederošu zemes gabalu ostas teritorijā, par cenu, kā Dūklavs saka, “15 ļimončikiem”. Viņam pašam piederot 10% no īpašuma, un tagad īpašnieki vēloties no zemes tikt vaļā. Esot pat pircēji no Krievijas. Dūklavs lūdz, lai Šlesers tam neliek šķēršļus vai , lai osta pati nopērk šo gabalu. Dūklavs rāda Šleseram dokumentus un skaidro, ka īpašnieki esot vairāki, bet visi zem svešām “famīlijām”.

Šāda saruna ir pārsteigums “oligarhu lietu” uzraugošajam prokuroram. Viņš šādu “Rīdzenē” runāto nav dzirdējis, un arī izmeklēšana par Dūklava iespējamām slēptām īpašumtiesībām nav notikusi.

Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

– Šajā te kriminālprocesā šādas sarunas nekad nav bijis. Es neesmu šādu lasījis.

– (NP): Tad pirmo reizi “Ir” izlasījāt?

– Jā! Te ir zināma nekonsekvence, kāpēc kriminālprocess tiek dalīts pret Šleseru, kura īpašumtiesības tiek pārbaudītas, bet netiek lūgts pārbaudīt tādas pašas slēptas īpašumtiesības pret Dūklavu? Grūti spriest, vai nezināšanas vai nevēlēšanās pēc.

Tā laika KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs apgalvo, ka izmeklēšana pret Dūklavu nav sākta, jo KNAB darbiniekiem bijis skaidrs, ka Dūklavs stāstot pasakas. Zemkopības ministram visdrīzāk apsolīta kāda atlīdzība, ja viņš izmantos ietekmi un pazīšanos ar Šleseru, tāpēc viņš samelojies, ka ir līdzīpašnieks, bet savu nav panācis.

Juris Jurašs
Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, RD domes deputāts (JKP)

Šis konkrētais stāsts, zinot to sarunu no paša sākuma, ir skaidrs, ka tas ir blefs. Vienkārši ir cilvēks, kuram gribas būt tikpat ietekmīgam, kas slēpjas aiz citām firmām, citām personām līdzīgi kā Šķēle, kā Šlesers. Tikai stāsts ir, ka viņam apsolīta prēmija, ka zemes gabals tiks pārdots.

Ja viņš būtu palīdzējis šo zemes gabalu notirgot, būtu saņēmis atlīdzību un nebūtu to uzrādījis, tad mēs varētu runāt par noziegumu, bet, ja Dūklavs ir palūgts  to notirgot un, visdrīzāk, tur ir draudzīgas attiecības ar šiem patiesajiem zemes īpašniekiem, tas tikai tāpēc, ka viņš ir lūdzis un izdomājis stāstu, lai ieinteresētu  Šleseru iespringt un rast draudzīgu risinājumu, tas nav kvalificējams kā noziegums. Protams, tas ir briesmīgi.

Dūklavs ir atzinis savas draudzīgās saites ar konkrētā zemes gabala līdzīpašniekiem, taču kategoriski noliedz, ka viņam pašam piederētu vai iepriekš bijis nedeklarēts īpašums ostā.

Jānis Dūklavs
Zemkopības ministrs (ZZS)

– (NP): Dūklava kungs, labdien. Gribam lai viešat skaidrību, kādas ir tās jūsu attiecības ar Viļa Berga un Līgas Bergas ģimeni?

– Muļķības!

– (NP): Jūs esat vēlētājiem parādā to skaidrojumu, tad jums piederēja vai nepiederēja?

– Kad ir plūdi Latgalē, jūs interesē Bergi un vēlētāji.

– (NP): Bet jūs esat parādā skaidrojumu, vai tas zemes gabals pieder jums vai nepieder.

– Kad būs gala secinājumi, tad būs arī atbilde.

– (NP): Vai jūs esat bijis KNAB pēdējo 2 mēnešu laikā?

– Jā.

– (NP): Uz vienu sarunu, vairākām?

– Nekomentēšu.

Pēc publikācijām presē, KNAB sāka pārbaudi, vai tagad būtu pamats sākt kriminālizmeklēšanu pret Dūklavu. Taču šo gadu laikā ir mainīts likums, un par iespējamu īpašumu nedeklarēšanu birojs pārbaudē vairs nedrīkst izmantot operatīvā ceļā ierakstītu, neatslepenoto Dūklava un Šlesera sarunu. Tāpēc abi izsaukti uz KNAB, un pēc Šlesera un Dūklava iztaujāšanas, nolemts lietu nerosināt. Tāpat tālāku tiesībsargu interesi neraisīja arī publicētā Dūklava atklāsme, ka par valdības sēdē dotu atļauju izcirst priedes Jūrmalā Šlesera privātmājas teritorijā tobrīd premjera pienākumu izpildītājs Dūklavs būtu  atlīdzībā saņēmis konjaku.

Jēkabs Straume
KNAB priekšnieks

Viņa (resoriskā pārbaude) tika izbeigta tāpēc, ka tapa skaidrs, ka nekādus pierādījumus tam, ka šāds fakts noticis birojs nespēs iegūt.

KNAB  izmeklētāju grupa piecu cilvēku sastāvā turpina klausīties turpat trīs gados “Rīdzenē” ierakstītās “oligarhu sarunas” un apjaust, vai operatīvajiem darbiniekiem tolaik nav paslīdējis garām kāds būtisks fragments, kas nav adekvāti novērtēts un, par ko vēl nav par vēlu rosināt kriminālizmeklēšanu. Tāpēc jo īpaši svarīgs ir tas, vai operatīvā ceļā noklausītām sarunām piekļūs arī šovasar izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija un kādiem mērķiem tā izmantos iegūto informāciju.

Neizvērtēta no “oligarhu sarunām” pagaidām palikusi epizode, kurā Lembergs, Šlesers un Ameriks 2010.gada oktobrī apspriež notikumus “Rīgas brīvostā”. Lembergs sūdzas, ka brīvostas pārvaldniekam Loginovam dots 300 000 eiro liels kukulis, lai Lemberga bērniem pastarpināti piederošs uzņēmums varētu īrēt velkoņus un strādāt ostā. Lembergs gaužas, ka darījums nav nesis peļņu, bet osta tagad no uzņēmuma prasot pusmiljonu. Ameriks sola jautājumu sakārtot.

Tā laika notikumus palīdz restaurēt Valsts kontroles revīzijas  ziņojums par “Rīgas brīvostas” pārvaldes izšķērdētajiem miljoniem. Tajā pieminēts, ka konkurences padomes lieguma dēļ brīvosta pati nedrīkst izmantot ienesīgos sev piederošos velkoņus “Santu” un “Stellu”. Loginovs bez iepirkuma uz trim  mēnešiem  velkoņus nodod nomā Lemberga bērniem piederošā uzņēmuma “LSF Holdings”  izveidotajam SIA “Amberholdings Liepāja”. Līgums noslēgts par dārgu nomas maksu, lai ostā neielaistu konkurējošas kompānijas, taču “Amberholdings” darbus ostā veic, bet nomas maksu nemaksā. Lembergs “Rīdzenes sarunās” atklāj, ka parādu bērni negrib atzīt, jo jau iepriekš Loginovam samaksāts iespaidīgs kukulis.

Ameriks skaidro, ka nekāds kukulis beigās nav samaksāts, bijusi vienkārša vienošanās. Lembergs saka, ka pašam intereses tur neesot, bet lūdz Amerikam palīdzību jautājuma nokārtošanā, jo bērniem tagad jāmaksā  ostai iespaidīgs parāds.

Vairāk nekā 700 tūkstoš eiro lielo parādu brīvosta tā arī neatgūst līdz šai dienai. SIA “Amberholdings” piesaka sev maksātnespēju un šā gada martā uzņēmums likvidēts.

Par šo “oligarhu sarunas” epizodi sācies uztraukums. “LSF Holdings” tā laika valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons šajā otrdienā redzēts draudzīgi tērzējam restorānā “3 pavāri” ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju Ingunu Sudrabu. Sudraba apgalvo, ka šī neformālā, neprotokolētā saruna viņai bijusi vajadzīga, lai labāk saprastu “oligarhu sarunās” runāto.

Inguna Sudraba
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 priekšsēdētāja (No sirds Latvijai)

– Tā (saruna) notika pēc manas iniciatīvas, man ieteica Edgaru Jansonu kā cilvēku, kurš ir ļoti godīgs un vienmēr iestājies pret korupciju. Un viņš noraida, ka it kā kompānijas vārdā būtu devis kukuli. Man ieteica ar viņu satikties, lai pārliecinātos, ka viss ir pilnīgi pretējs tam, kā tiek uzrādīts sarunās.

– (NP): Jūs vēl ar kādu esat tikusies, lai pārbaudītu vienu vai otru faktu no “oligarhu sarunās” runāto?

– Nē. Bet es esmu atvērta, es priecātos, ja būtu vairāk šādu cilvēku, kas pieteiktos.

Sudraba apgalvo, ka “LSF holdings” kādreizējam vadītājam nav atklājusi nekādu informāciju, kas viņai kļuvusi zināma kā šīs izmeklēšanas komisijas vadītājai. Sudrabai gan pagaidām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai. Bet lielākā daļa “oligarhu sarunu” joprojām ir klasificētas.

Izmeklēšanas komisijas loceklis Andrejs Judins aicinājis atslepenot visus materiālus, lai sabiedrībai dotu tiesības vērtēt visu “oligarhu sarunās” runāto.

Atšķirībā no kukuļņemšanas, amatpersonas statusa ļaunprātīgas izmantošanas, un mantas slēpšanas, valsts nozagšanas jēdziena Krimināllikumā nav. Tāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums būtu nevis skraidīt pa kafejnīcām,  tikties ar “oligarhu sarunās” pieminētajiem un mēģināt tos attaisnot, bet labot likumus, lai acīmredzami noziegumi nākotnē nepaliktu nesodīti.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

Vasaru pārsvarā pavadīji siltās zeķēs, vērojot lietus lāses aiz loga, vai arī gluži pretēji – aktīvi sportojot brīvā dabā, pa vidu daudziem koncertiem un festivāliem? Godīgi aizpildi šo testu un skaties – vai mēs spēsim uzminēt, kāda patiesībā bija Tava vasara!

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā 2

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl