Ilggadējais SAB darbinieks Aigars Sparāns devies izdienas pensijā. Neapmierinātību izteikusi ASV vēstniecība

2 komentāri

Darbu specdienestā atstājis ietekmīgais un pretrunīgu slavu iemantojušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns. SAB priekšnieks Jānis Maizītis to ne apstiprina, ne noliedz, jo šāda informācija esot slepena. Sparāns devies izdienas pensijā, tomēr “Nekā personīga” neoficiāli kļuvis zināms, ka aiziešana nav bijusi labprātīga.

Specdienesta darbinieks raidījumam sacīja, ka viņš priecātos, ja viņa pieredze varētu noderēt valsts tiesiskuma stiprināšanā, bet neatklāj savus tālākos plānus. Pastāv riski, ka iegūto slepeno informāciju kādreizējie drošības dienestu darbinieki izmanto savtīgās interesēs. Bijušais premjers, Saeimas Nacionālā drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (SAB) uzskata, ka vismaz politikā bijušajiem darbiniekiem uzreiz nevajadzētu darboties. Kučinskis apsver nepieciešamību pēc šāda regulējuma.

Kādreizējais SAB šefs Lainis Kamaldiņš slepeno dienestu vadīja astoņus gadus un pēc darba SAB sāka vadīt drošības dienestu Latvijas kuģniecībā, ko tolaik saistīja ar Aivara Lemberga interesēm. Vēlāk šie paši pienākumi viņam uzticēti “Latvijas dzelzceļā”.

Kamaldiņa pēctecis Jānis Kažociņš pēc darba noslēgšanas specdienestā deva padomus aizsardzības ministram, pašlaik ir padomnieks Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Citādi bija ar ilggadējo SAB direktora vietnieku Uldi Dzenīti. 46 gadu vecumā Dzenītis devās izdienas pensijā. Taču neoficiāli zināms, ka ar Dzenīti bija neapmierināti partneri NATO, jo viņiem bija informācija, ka SAB direktora vietnieks nepamatoti devis augstākās kategorijas pielaides augstai NBS amatpersonai, par kuru bijušas aizdomas saistībā ar krievu specdienestiem. Dzenīti vēlāk iekārtoja darbā “Parex” bankā, ko tobrīd bija pārņēmusi valsts.

Aigars Sparāns nekad nav ieņēmis vadošus amatus SAB, taču viņam piedēvēta liela ietekme. 15 gadu laikā Sparāns bijis klāt ne vien noziegumos, kuros saskatāmi riski valsts drošībai. Viņš palīdzējis kārtot arī ekonomiski-politiskus jautājumus, par ko izpelnījiies pretrunīgu slavu.

Sparāns bijis klāt ietekmīgā kontrabandas apkarotāja Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā. SAB darbinieks to skaidroja ar nejaušību. Kā bija patiesībā, neviens neizmeklēja. Aculiecinieki redzējuši Sparānu iesaistāmies arī Ventspils tranzītkaros, Lemberga naidnieka Rūdola Meroni pusē. Neoficiāli zināms, ka Sparāns kontaktējies arī ar Grigoriju Guseļnikovu, kurš iegādājās “Norvik banku” un vēlāk Latviju sūdzēja tiesā par to, ka valsts kaitē viņa biznesam.

Ar Sparānu aktīvi sadarbojies KNAB, kad tajā galvenais par operatīvo izstrādi bija tagad politiķis Juris Jurašs. “Es varu teikt tā, ka mēs ar Sparāna kungu esam ilgus gadus sadarbojušies, jau 20 gadus atpakaļ, vēl kad Sparāna kungs strādāja policijā. Mūsu sadarbība bijusi ļoti veiksmīga, visproduktīvākā sadarbība, es nevienu sliktu vārdu nevaru pateikt par Sparāna kungu. Varu teikt tā, ka viņš ir augstas raudzes profesionālis.”

Jurašs uzskata, ka Sparāna aiziešana būs zaudējums SAB, taču par kādiem apsvērumiem deputāts neko nezina, arī Sparāna aiziešanas iemesls viņam neesot zināms.

Sparāns izdienas pensijā devās pagājušā gada nogalē. Tomēr tas nenotika bez spiediena. “Nekā personīga” zināms, ka savu neapmierinātību ar Sparāna darbību SAB vadībai izteikusi ASV vēstniecība. Secināms, ka vēstniecība vāca informāciju pret Sparānu jau ilgāku laiku, bet nesen atrasti pierādījumi, ka Sparāns pārkāpis dienesta pilnvaras, ko pats Sparāns arī atzinis. Tas bija pietiekams pamats, lai Maizītis rīkotos. SAB direktors notikušo nekomentē.

“Neviena drošības iestāde nekomentē un nekomentēs, kādi darbinieki drošības iestādē ir strādājuši gan pagātnē, gan šodien, gan rīt. Tā ir ļoti vienkārša atbilde,” attrauca Maizītis.

Arī ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļa savās atbildēs bija skopa: “Atsaucoties uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem saistībā ar A.Sparāna k-gu, vēlamies informēt, ka pašlaik pārbaudām Jūsu minēto informāciju, taču jebkurā gadījumā lēmumu par konkrētās personas atbrīvošanu no ieņemamā amata pieņem Satversmes aizsardzības birojs”.

Pašlaik par valsts noslēpuma izpaušanu bijušajiem drošībniekiem draud kriminālatbildība. Citu ierobežojumu nav. Pastāv risks, ka, valsts labā strādājot, savāktā informācija tiek izmantota politiskā kapitāla veidošanai vai kāda savtīga labuma interesēs. Nacionālās drošības komisijas vadītājs saka, ka bijušie drošībnieki nevar ieņemt politiskus amatus un būtu jābūt vismaz divu gadu pārejas periodam.

“Es apzinos, ka ir lietas, kas man kā bijušajam premjeram ir jāpatur pie sevis. Noregulēts tas nav, bet prasītos varbūt, ja ne ar aizliegumu, tad ar lielāku atbildību pret informāciju, kas vienkārši jāpatur noslēpumā. Tas saistās ar valsts drošību. Tas saistās ar daudziem jūtīgiem jautājumiem,” uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.

Atbildot uz jautājumu, vai tos ierobežojumus vajadzētu tādus, kas, piemēram, aizliegtu darboties politikā, Kučinskis norāda: “Uz politiku viennozīmīgi, jā”.

Savukārt Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets nedomā, ka pēc darba beigām specdienestos būtu vajadzīgi kādi ierobežojumi, kur bijušie darbinieki varētu strādāt.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam nepiekrīt drošības iestāžu vadītāji. Svarīgāk esot šos cilvēkus ar pieredzi un zināšanām paturēt valsts pārvaldē, nevis ļaut, ka viņi aiziet privātajā biznesā.Tomēr pārējas periodam būtu jābūt, uzskata SAB direktors.

Jānis Maizītis
SAB direktors

Arī mana iepriekšējā profesionālā pieredze liecina par to, ka – ne tikai specdienestu, bet arī tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, sevišķi, ja viņiem tiek garantētas sociālās garantijas, viņiem būtu jādod iespēja strādāt valsts labā, nevis privātā uzņēmējdarbībā. Tas būtu tas pareizākais regulējums.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aldis Blumbergs (KPV LV) ir pārliecināts, ka, bijušie specdienestu darbinieki būtu labi padomdevēji politiķiem. “Noteikti kāds ”atdzišanas” periods būtu vajadzīgs. Kādi gadi divi vismaz. Lai nevarētu izmantot kādu aktuālo informāciju kādos taktiskos nolūkos politiskā cīņā, kas, manuprāt, nebūtu pieļaujams.”

Šāds specdienestu bijušais darbinieks kā padomdevējs, konsultants varētu sniegt vērtīgu informāciju tieši valsts drošības jautājumos, uzsver Blumbergs.

Savu komandu jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) esot jau izveidojis. Padomus ārštatā viņam sniedz bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Bet “KPV LV” ministra Ģirģena biroju vada Signe Bole, bijusī KNAB izmeklēšanas daļas priekšnieka vietniece. Viņa kopā ar Sparānu savulaik strādājusi Valsts policijā vienā pārvaldē.

Ģirģens bijušo SAB darbinieku Sparānu nepazīstot, dzīvē neesot redzējis, un Sparāna iespējamo iekļūšanu ministra konsultantu rindās tiekot nodēvētas par baumām. Ģirģena komandas atlase esot veidota pēc ministra personīgajiem lēmums. “Ar Signi Boli iepazinos laikā, kad viņa vairs KNAB nebija izmeklēšanas daļas vietniece. Bet viņa ir ļoti profesionāls cilvēks. Viņai ir atbilstošas zināšanas un spējas izpildīt savus uzdevumus. Tie ir tikai un vienīgi mani personīgie lēmumi.”

Vai ilggadējais SAB darbinieks izšķirsies par darbu valsts pārvaldē, Sparāns neatklāja: “Jebkurai personai, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir tiesības pārtraukt darba attiecības ar darba devēju, savstarpēji vienojoties. Priecājos, ja mana pieredze un darba novērtējums varētu tikt izmantots Latvijas tiesiskuma stiprināšanā, neatkarīgi no politiskās piederības. Zinu, ka ir noteikts personu loks, kas apzināti izplata melīgu informāciju, jo baidās, ka varētu tikt saukts pie atbildības vai nepārvēlēts savā amatā”.

Juraša un Jutas Strīķes (abi JKP) kolēģi no KNAB strādā gan Jaunās konservatīvās partijas, gan “KPV LV” pārraudzītajās ministrijās. Visvairāk – trīs – kādreizējo darbinieku strādā Tieslietu ministrijā, pa vienam iekšlietu un satiksmes ministrijā.  Ja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja amatā virzīs Diānu Kurpnieci, viņa būs vēl viena no bijušo KNAB darbinieku vides.