Ierēdnis: Krievijas valdība tranzītbiznesam uzdevusi konkrētā grafikā pārceltu kravas no Latvijas uz savām ostām

23 komentāri
Ierēdnis: Krievijas valdība tranzītbiznesam uzdevusi konkrētā grafikā pārceltu kravas no Latvijas uz savām ostām
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Tuvākajā laikā Baltijas ostās gaidāma krīze. “Nekā Personīga” zināms, ka Krievijā tranzītbiznesa uzņēmējiem nācies noslēgt vienošanos ar valsti. Tā uzliek konkrētu laika rāmi, kad viņiem kravas no Baltijas un Latvijas ostām jāpārceļ uz ostām Krievijā. Operatīvie dati par dzelzceļa pārvadājumiem novembrī uz Rīgas ostu liecina, ka akmeņogļu apjoms krities vairākas reizes.

“Latvijas dzelzceļš” no Satiksmes ministrijas saņēmis uzdevumu pārskatīt uzņēmuma izdevumus. Šobrīd jautājums – kas notiks ar 318 miljonus vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

Lietuva un Igaunija savas līnijas modernizē. Ja mēs projektu atcelsim, Latvijas dzelzceļš konkurentiem zaudēs. Bet kravu kritums “Latvijas dzelzceļam” nozīmē zemākus ienākumus. Tas savukārt – ka uzņēmums viens pats dārgo projektu pacelt nevarēs un, iespējams, būs nepieciešama papildus nauda no valsts budžeta.

Gatavojot elektrifikācijas projektu, auditori ”Ernst & Young” bija sarēķinājuši kravu apjoma kritumu, kuru sasniedzot projekts kļūst finansiāli neizdevīgs. Straujais kravu kritums un Krievijas plāni rāda, ka sliktais scenārijs strauji tuvojas.

”Nakts reportieris” bija spraigs, nervus kutinošs trilleris par bezdarbnieku, kurš kļūst par kriminālo ziņu video reportieri. Un, lai iegūtu sensacionālākus kadrus, pats iesaistās noziegumu pastrādāšanā. Krievu izcelsmes biznesmenis Maikls Litvaks bija viens no filmas producentiem. Bet filmas ir viņa hobijs. Naudu Litvaks pelna ar derīgajiem izrakteņiem, tranzītu un ostām. Kādreiz biznesu vadījis dzīvojot ārzemēs. Nu kļuvis par Krievijas pilsoni.

Litvaks biznesu sāk ar kravu pārvadājumiem. Laikā, kad Kremlī top plāns kā pamazām tranzītu no Baltijas virzīt uz ostām Krievijā, Litvaka vadībā Kerčas šaurumā starp Krieviju un Krimu jau pirms 14 gadiem uzsākts ostas projekts. Šobrīd tā sākusi uzņemt apgriezienus. Oktobra sākumā te ieradās Krievijas prezidents.

Viņa ieguldījums tikai šajā ostā ir vairāk nekā astoņi miljardi dolāru. Šeit arī būs graudu terminālis, agrokomplekss, ķīmiskā ražotne. Bet lielākā daļa parka pagaidām ir kā makets, ko Litvaks prezidentam parāda pats.

Krievijas draudi kravas no Baltijas pārvirzīt pie sevis skanējuši gadiem, bet to apjoms būtiski nokrita vien pēc Krimas aneksijas. Tomēr pēc signāliem, ko tranzītbiznesa uzņēmēji Latvijā šoruden saņem no kolēģiem Krievijā, tuvākajā laikā iespējams Baltijas ostās gaidāma krīze. Neoficiāli zināms, ka Kremlī nesen tapis konkrēts grafiks, kas Krievijas tirgotājiem un dzelzceļa kravu pārvadātājiem liek pārslēgt līgumus par piegāžu pārvirzīšanu caur Krievijas ostām.

“Nekā Personīga” zināms, ka plāns paredz tradicionālās kravas samazināt līdz nullei un caur Latviju vest tikai bīstamās kravas.

Lai gaidāmo robu aizpildītu, Satiksmes ministrija cenšas runāt ar Baltkrieviju. Latvijas dzelzceļš saņēmis uzdevumu gatavoties sliktajam scenārijam un pārskatīt uzņēmuma izdevumus.

Tālis Linkaits

Tālis Linkaits
Satiksmes ministrs (Jaunā konservatīvā partija)

“Tas jau nav nekāds noslēpums, ka Krievija īsteno tos stratēģiskos plānus, kādi viņiem ir jau nosprausti daudzus gadus – kravu pārorientēšana uz savām ostām. Kopējais kravu apjoms arī paredzamā nākotnē samazināsies. Un tāpēc Latvijas dzelzceļam ir jāstrādā pie elastīgākas izmaksu samazināšanas programmas, lai būtu iespējams tajā brīdī, kad apjomi samazinās, attiecīgi mazināt arī izmaksas.”

Rīgas brīvosta lepojas, ka oktobris bijis viens no labākajiem tās vēsturē. Rekordliels bijis labības, šķeldas un konteineru pārkraušanas apjoms. Tomēr trešo daļu no Rīgas kravām veido tieši no Krievijas vestās akmeņogles. Tuvojas gada beigas, kad ostā strādājošajiem uzņēmumiem jāpārslēdz līgumi ar piegādātājiem Krievijā. Pirms gada ostā bijusi neziņa vai līgumi būs. Līdzīga noskaņa ir arī šogad.

Ansis Zeltiņš

Ansis Zeltiņš
Rīgas brīvostas pārvaldnieks

“Tik daudz, cik esam runājuši ar saviem stividoriem Rīgas ostā, bet tāda situācija bija arī pagājušajā gadā, pārvadājumu un kravu apjomu līgumi par atsevišķām kravu kategorijām, ja runājam par Krieviju, viņi ievilkās arī pagājušajā gadā. Arī pagājušajā gadā bija zināms stress un zināms pesimisms attiecībā uz šo kravu plūdumu šogad. Līdzīgi ir arī attiecīgi šogad attiecībā uz nākamo gadu. Mēs kā osta pieejam samērā konservatīvi tajā ziņā arī skatoties uz kravām.”

Apkopojot “Latvijas dzelzceļa” šogad pārvadāto kravu apjomu var redzēt ka vēl janvārī tas bijis iepriekšējā gada līmenī. Tad sākās kritums. Un no vasaras līdz oktobrim kopējais apmērs nav bijis lielāks par 87% no pirms gada pārvadātajām kravām. Ievērojamu kritumu piedzīvojuši divi no būtiskākajiem kravu veidiem – akmeņogles un naftas produkti. Oglēm mīnus 15%. Naftas produktiem pazudusi piektā daļa no kravām.

“Ldz” pārvadātās kravas oktobrī (tūkst.tonnas)

Akmeņogles
2018 – 2072
2019 – 1398 (-15,5%)

Nafta un naftas produkti
2018 – 836
2019 – 657 (-19,1%)

“Nekā Personīga” zināmi operatīvie dati par Rīgas ostā pārkrauto ogļu apjomu. Novembrī tas sarucis vēl pamatīgāk un bijis trīs reizes mazāks nekā oktobrī.

Juris Iesalnieks

Juris Iesalnieks
Valsts dzelzceļa administrācijas direktors

“Neoficiālās ziņas ir tādas, ka Krievijas lielākie kravu nosūtītāji ir Krievijas valdībai parakstījušies par grafiku kādā veidā viņi samazinās kravu plūsmas sūtīšanai caur Latvijas ostām. Tā kā Krievijas valdība ir piegājusi ļoti nopietni šoreiz tam jautājumam. (NP: Ko tas grafiks rāda un ko tas varētu nozīmēt?) Mēs jau to tagad redzam. Jau šoruden. Ka kravu apjomi – tā jau viņi ir zemi. Deviņos mēnešos kopumā samazinājās par 12,5%. Salīdzinot ar laiku pirms gada. Tad ceturtais kvartāls ir daudz drūmāks. Daudz drūmāks sevišķi arī ogļu ziņā, kas mums bija glābējs. Šobrīd ogļu apjomi ir tik zemi, kas ir zemāk nekā pašas pesimistiskākās prognozes, kas bija pusgadu atpakaļ.”

Vēl iepriekšējās valdības laikā nolemts, ka, kravu apjomam dramatiski nogāžoties, valsts varētu atteikties no 318 miljonu eiro dārgā dzelzceļa elektrifikācijas projekta. Latvijas dzelzceļam jau šobrīd ir ievērojamas kredītsaistības – tuvu pie 200 miljoniem. Eiropas projekta apgūšana laikā, kad kravas krīt, liks vai nu celt tarifus, vai prasīt naudu valstij. Tagadējā ministra partija pirms vēlēšanām solīja projektu apturēt un naudu izdalīt citām vajadzībām.

Priekšvēlēšanu solījumi izrādījās populisms. Projektu sašaurināt vai naudu pārdalīt nebija iespējams. Latvijas dzelzceļš projekta dokumentus šobrīd jau aizsūtījis uz Eiropas Komisiju. Neskatoties uz krītošajiem kravu apjomiem te valda optimisms un par stopkrāna raušanu elektrifikācijai uzņēmumā nerunā. Drīzumā sāksies iepirkumi. Nākamgad notiks projektēšana. Būvēšana jāpabeidz līdz 2023.gada beigām.

Sandra Caune
Satiksmes ministrijas Attīstības direkcijas direktore

“Kravu apjomu rādītājus mēs tiešām monitorējam un daudz ko darām, lai kravas pieaugtu Latvijas virzienā. Taču jāsaka tā, ka kravu apjoms ir ļoti atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas. Un, ja paskatāmies gadu griezumā kā kravas ir mainījušās, tad šobrīd varam teikt, ka atrodamies 2017.gada apjomā un vēl nav tā kritiskā robeža, lai pārvērtētu projekta esamību vai izšķirtos par kādu savādāku risinājumu.”

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Bijušais Ministru prezidents (ZZS)

“Elektrifikācija ir nākotne. Pēc tam dabūsim par savu naudu taisīt. Vai ir iespējams programmu sašaurināt – tas jāvērtē tiem, kas šobrīd strādā. Bet agri vai vēlu ceļš līdz Baltkrievijai – tam jābūt elektrificētam.”

Tālis Linkaits

Tālis Linkaits
Satiksmes ministrs (Jaunā konservatīvā partija)

“Jau Kučinska valdība noteica ļoti stingru fiskālo rāmi – valdība atbalsta šādu projektu pie nosacījuma, ja tas neietekmē valsts budžetu, neietekmē valsts saistības  un tiklīdz “Ldz” indicē, ka būs jānāk pie valdības ar prasību pēc subsīdijas vai pēc kāda finansiāla atbalsta, valdībai šādam projektam atbalsta nav. (..) Tad, kad kā saka apstākļi iestāsies, tad arī skatīsimies.”