Gulbim izmaksāto kompensāciju tur noslēpumā

15 komentāri

Šogad vairākās valsts organizācijās atzīmēja ēras beigas. Valsts policiju pameta ilggadējais vadītājs Ints Ķuzis, termiņš beidzās ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Jura Gulbja vadīšana valsts uzņēmumā “Tet” beidzās ar apsūdzību krimināllietā. Politikā Jurim Pūcem samelošanās maksāja ministra posteni, bet Ralfa Nemiro ministrēšana beidzās specdienestu neuzticēšanās dēļ. Gads iezīmēja arī Šveices jurista Rūdolfa Meroni ietekmes beigu sākumu, jo valsts viņam atņēma sviras, ko pati bija piešķīrusi, uzticot arestēto Aivara Lemberga mantu.

Gulbim izmaksāto kompensāciju tur noslēpumā

Sabiedrībai negaidīti piecus gadus pēc pirmās instances sprieduma digitālās televīzijas pamatlietā prokuratūra par iespējamu līdzdalību krāpšanā šī gada augustā uzrādīja apsūdzību “Tet” valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām.

Prokurors uzskata, ka krāpšanas rezultātā viņi valsts uzņēmumam nodarījuši 7,58 miljonu eiro zaudējumus.

Iespējamais noziegums noticis 2009. gadā, kad Gulbja vadītais valsts uzņēmums ciparu televīzijas ieviešanai nolīga ar bēdīgi slaveno digitalizētāju “Kempmayer” saistītu firmu. Valsts uzņēmums slēdza 15 miljonu līgumu par iekārtām un īpašu “know-how”.

Prokurors Monvīds Zelčs norāda: “Mēs to viņu ”know-how” izvērtējām. Būtībā tas atzinums, kādu mums arī eksperti deva – tas nebija nekāds ”know-how”. Tas nesatur nekādu ”know-how”. Visi tie dokumenti, ko viņi tur iesniedza, nekādā mērā neatbilda šim te ”know-how”. Būtībā tas ir par tukšu gaisu.”

Gulbis amatu pats nepameta un ”Tet” padome arī nerosināja viņa atstādināšanu. Tā piesaistīja starptautiskus kriminālistikas ekspertus apsūdzības izvērtēšanai, tā pasakot, ka neuzticas prokuratūrai.

”Tet” padomes priekšsēdētājs Gints Kokins saka: “Mēs esam vaicājuši, vai šeit nav bijis kriminālu nolūku, mērķu un darbības. Un attiecīgi, ja būs kaut mazākās norādes, ka tas tā ir bijis, tad neapšaubāmi tas mūsu lēmums būs ļoti kategorisks un straujš.”

Kas rakstīts ekspertu slēdzienā, nav zināms, bet padome atzina, ka apsūdzība met ēnu uz “Tet” reputāciju. Gada nogalē Gulbi atbrīvoja no amata, vienlaikus paziņojot, ka padomes uzticību viņš nav zaudējis. Cik liela ir valsts amatpersonai Gulbim izmaksātā kompensācija, “Tet” neatklāj, aizbildinoties ar darba līgumā noteikto slepenību.

Meroni daļas Ventspils uzņēmumos vēlas pirkt “Stena Line”

Aivara Lemberga krimināllietas nozīmīgākajam lieciniekam juristam Rūdolfam Meroni 13 gadus bija uzticēta arestētās Ventspils mēra mantas glabāšana. Tas viņam nodrošināja ļauno spēku opozicionāra reputāciju. Tagad Šveices jurists pats kļuvis par aizdomās turamo, un tiesa viņu atcēlusi no Lemberga uzņēmumu pārvaldīšanas.

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone norāda: “Tiesa pieņēma lēmumu, ņemot vērā saņemto informāciju no Valsts policijas par to, ka tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu arestētās mantas izšķērdēšanu un Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess.”

Arestētā manta ir 27 pastkastītes firmas ar daļām 20 Latvijas tranzītbiznesa kompānijās. Gadu gaitā Meroni ne tikai rīkojās ar uzticēto mantu, bet arī pats kļuva par īpašnieku lielākajos Ventspils ostas uzņēmumos, slēpjoties aiz kādas Urzulas Harrandas. Aizdevumos no uzņēmumiem izsniegti vairāk nekā 100 miljoni eiro, ieķīlājot uzņēmumu akcijas, arī Lemberga lietā arestētās. Īpašumi Meroni pārraudzībā zaudējuši vērtību.

Atceļot Meroni, tiesa viņam uzdeva visu mantu nodot Nodrošinājuma valsts aģentūrai.  Taču ar īpašumu pārņemšanu aģentūrai nevedas. Tai nav pieredzes uzņēmumu pārvaldīšanā vispār, nemaz nerunājot par sarežģītiem ofšoruzņēmumu tīkliem. Tagad iestāde cenšas piesaistīt starptautiskus ekspertus, kas palīdzētu tikt galā ar uzdevumu.

Nodrošinājuma valsts aģentūras Piedziņas nodaļas vadītājs Raivis Mālijs saka: “Ņemot vērā, ka šobrīd jau arī Kriminālprocesa likums paredz, ka, ja procesa virzītājs uzliek arestu mantai, tad tiek noteikta vērtība, tad, mūsuprāt, pārņemot šo te arestēto mantu, būtu nosakāma arestētās mantas vērtība.”

“Nekā personīga” zināms, ka šobrīd notiek sarunas starp Meroni un zviedru kuģniecības kompāniju “Stena Line” par Ventspils uzņēmumu pārdošanu. Iespējamā cena – 100 miljoni eiro.

Carl Mårtensson “Stena Line” sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītājs norāda: “Lai turpinātu pozitīvo attīstību attiecībā uz jauniem kuģiem nākotnē un gaidāmu pieaugumu gan kravas, gan pasažieru apjomā, “Stena Line” un “Noord Natie Ventspils Termināls” sākuši diskusijas par to, kā vislabāk sagatavoties kopīgai darbībai un nepieciešamajām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās.”

Biznesa pārdošana apliecina Meroni ietekmes norietu. Ventspils tranzītbizness viņam nodrošinājis greznu dzīvesveidu un teikšanu Latvijas politikā. Skandāli un kriminālprocess šveicieša vārdu padarījuši toksisku, tāpat kā tas savulaik notika ar Lembergu.

“Rīgas brīvostas” valde tuvāko mēnešu laikā lems, vai atlaist Zeltiņu

Kravu plūsmas no Krievijas caur Latviju politikas un sankciju dēļ krīt jau gadiem, bet šoruden ogļu kravas apstājās pavisam. Rīgas ostā kopējais kravu samazinājums ir 27%.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks kopš 2017. gada vasaras ir Ansis Zeltiņš. Viņa pozīcijas ostā sašūpojās pēc “Attīstībai/Par!” nonākšanas pie varas Rīgas pašvaldībā. Formāli brīvostu kontrolē valsts četru ministriju personā, taču VARAM ministriju tur pārstāv Rīgas domnieks Viesturs Zeps. Visi kopā viņi prasa izvērtēt Zeltiņa darbu.

“Tas jautājums ir gaisā pacelts faktiski valdes līmenī jau, tas tiek diskutēts, debatēts,” saka Zeps.

Lēmums par to, vai pārvaldnieku atcelt vai nē, gaidāms nākamā gada sākumā. Lai neradītu politiskus strīdus, ostas nākamo pārvaldnieku meklēšot ārzemēs.

Savukārt Zeltiņš norāda: “Viss ir iespējams. Šobrīd valdes sastāvā ir četri valdes locekļi. Trīs valdes locekļi paceļ roku, un Zeltiņš ir brīvs. Tagad tas ir pilnīgi un absolūti iespējams jebkurā brīdī.”

Prokuratūra atcēlusi valsts policijas lēmumu ierosināt kriminālprocesu par “Latvijas valsts mežu” darījumiem

Zemkopības ministrijai piederošo parauguzņēmumu “Latvijas valsts meži” šovasar satricināja skandāls. “Nekā personīga” atklāja, kā valsts mežos cirstā papīrmalka tika eksportēta ar viena uzņēmēja starpniecību.

Oficiāli “Latvijas valsts meži” kopš 2017. gada netirgo papīrmalku. Taču uzņēmums tirgo produktu, ko sauc par tehnoloģisko koksni. Principā tā ir tā pati papīrmalka, ko drīkst pārdot tikai ražojošiem uzņēmumiem vietējai pārstrādei.

Saeimas deputāts, bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norāda: “Tur vienkārši mēs vienojāmies, tā vairāk tāda savstarpēja sapratne, un man bija sarunas ar “Latvijas valsts mežiem”, jā, mēs runājām par tādiem jautājumiem. Jūs saprotiet, ministrija jau nevar iejaukties biznesā tā tieši un pateikt – tagad tu pirksi vai pārdosi tikai tam vai tam. Bija saruna, ka tā prioritāri vajadzētu atbalstīt mūsu vietējos ražotājus.”

It kā pārtrauktā papīrmalkas pārdošana turpinājās ar Ulda Mierkalna uzņēmumu “Pata” un “Pata Board” starpniecību. Tikai viens uzņēmums “Pata Board” 2018. gadā ieguva piekto daļu no visas “Latvijas valsts mežu” papīrmalkas 12 miljonu eiro vērtībā.

Uz “Nekā personīga” reportāžu sēriju valsts uzņēmums reaģēja, visu noliedzot. “Latvijas valsts meži” apgalvoja, ka papīrmalka un jaunais produkts ir pilnīgi dažādi. Taču gan paša uzņēmuma izsniegtie mežistrādes uzdevumi, gan cirsmu strādnieki liecināja, ka koksnes šķirošana nav mainījusies. Pavadzīmes rādīja, ka koksni “Latvijas valsts meži” “Patai” nogādāja pa taisno ostās. No turienes to kā papīrmalku veda  Skandināvijas celulozes rūpnīcām. 2018. gadā atšķirība starp cenu, par kādu “Pata” koksni iepirka no valsts mežiem, un pārdeva tālāk, bija gandrīz divkārša.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde par šiem darījumiem septembrī ierosināja kriminālprocesu. Policijas vadība to pārsūtīja Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei. Bet mēnesi vēlāk prokurors Agris Skradailis pieņēma netipisku lēmumu – atcēla kriminālprocesa ierosināšanu.

Valsts uzņēmuma padome, kam vajadzētu uzraudzīt valdes darbu, pilnībā noliedza jebkādu valsts interesēm neatbilstošu “Latvijas valsts mežu” valdes rīcību. Lai to pierādītu, pasūtīja neatkarīgu advokātu biroja “Sorainen” auditu.

“Nekā personīga” zināms, ka “Sorainen” auditu pabeidza jau septembrī. Taču “Latvijas valsts mežu” padome to atteicās pieņemt līdz pat decembrim.

Auditori valsts uzņēmuma rīcību kritizēja. Cik nopietni, nav zināms, jo audits noslepenots. Valsts mežu padome pasūtīja vēl divus auditus – advokātam Jānim Kārkliņam un advokātu biroja “Deloitte”, prasot izvērtēt šaurākus jautājumus: vai koksnes pārdošanas process atbilst likumiem un vai tas bijis finansiāli izdevīgs. Divi vēlāk sāktie izvērtējumi bijuši valsts uzņēmumam labvēlīgāki. Kopumā trim auditiem “Latvijas valsts meži” tērējuši 120 tūkstošus eiro.

“Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons norāda: “Tie cilvēki, kuri zaudē biznesa cīņā, droši vien nav apmierināti un, iespējams, ka tie cilvēki, kuri uzskata, ka katram Latvijas pilsonim pieder gabaliņš meža, ar kuru mēs varam būt katrs darīt, ko mēs gribam, jo mēs esam valsts īpašumu īpašnieki, arī nebūs visi apmierināti, bet tāda ir tā dzīve. Katrā ziņā mēs esam sasnieguši rezultātu, kāds ir gaidīts.”

Auditori norādījuši uz trūkumiem, kas ļāva Mierkalna uzņēmumam tikt pie milzu līgumiem un izslēdza iespēju, ka “Latvijas valsts meži” paši pārdod papīrmalku, kad cena ir izdevīga. Zemkopības ministrija pagaidām arī nav ļāvusi mums iepazīties ar auditiem.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, LVM kapitāldaļu turētājs Arvīds Ozols saka: “Šie konkrētie izvērtējuma dokumenti, satur komercinformāciju. Mēs izvērtēsim, kādu daļu mēs varam iedot plašākai sabiedrībai iepazīt.”

Zaudētais ministra portfelis

Pirmais Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības ministrs, kas zaudēja krēslu, bija Ralfs Nemiro (KPV LV). Viņš ministriju vadīja roku rokā ar ārštata padomnieku Pāvelu Rebenoku. Iespējams, tieši Rebenoka ietekme uz ministru kļuva par iemeslu amata zaudēšanai.

Līdz Nemiro nonākšanai ministra krēslā Rebenoka spilgtākais ieraksts CV bija ”Olainfarm” padomes priekšsēdētājs. Policija izmeklē līdzekļu aizplūšanu no uzņēmuma laikā, kad viņš vadīja padomi.

Ar ministra gādību jurists Rebenoks bez konkursa nonāca “Latvenergo” padomē. Divās tur pavadītās nedēļās viņš paspēja uzņēmumam piedāvāt pirkt vai celt savu vēja parku. Tas raisīja aizdomas par Andra Šķēles interešu virzīšanu, jo viņš vēloties pārdot sev piederošos vēja ģeneratorus.

Bijušā ekonomikas ministra ārštata padomnieks Pāvels Rebenoks bez pielaides valsts noslēpumam piedalījies sanāksmēs ar “Conexus” un “Latvijas gāzes” akcionāru.

Martā Satversmes aizsardzības birojs pēc ārkārtas pārbaudes anulēja Nemiro piešķirto pielaidi valsts noslēpumam.

“Jebkurā gadījumā, ja ministrs zaudē pielaidi valsts noslēpumam, tad jāatstāj ir amats,” teica Nemiro.

Nemiro partija “KPV LV” viņa vietā ministra amatam izvirzīja Jāni Vitenbergu. Bez pielaides palikušajam bijušam ministram tika Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja krēsls. Viņš bija arī KPV LV kandidāts Rīgas mēra amatam, taču izgāzās, jo partija domē neiekļuva. Neveiksmīgā kampaņa izrādījās arī otra dārgākā Rīgas ārkārtas vēlēšanās. Tai iztērēja lielāko daļu no 640 tūkstošiem, ko “KPV LV” saņēma no valsts. Partijas biedriem radās aizdomas, ka izmaksas mākslīgi sadārdzinātas. “KPV LV” vadība izvēlējās nevis skaidrot tēriņus, bet neapmierinātos biedrus izslēgt.

”KPV LV” domes priekšsēdētājs, uzņēmējs Rolands Millers (izslēgts no partijas šā gada 26.oktobrī) norādīja: “Es uzskatu, ka tas ir negodīgi. Viens pret partijas biedriem; otrs – pret nodokļu maksātājiem.”

Mēnesi vēlāk partiju pārņēma haoss. Divās biedru sapulcēs balsoja par valdes maiņu, vadītāja Ata Zakatistova izslēgšanu, partijas pārsaukšanu. Pagaidām nav skaidrs, vai Uzņēmumu reģistrs apstiprinās visas izmaiņas, bet līdzšinējais politiskā spēka līderis Zakatistovs izstājies no frakcijas, nesagaidot rezultātu.