Ģimenes mantotu mežu Mangaļsalā Rīgas pašvaldība pārveidojusi par apbūves teritoriju ar augstiem nodokļiem

24 komentāri

Pie TV3 vērsās kāda skatītāja, kura ir mantojusi mežu Mangaļsalā. Viņa pirms diviem gadiem saņēma ziņu, ka mežs domes dokumentos jau labu laiku nav mežs, bet zeme, uz kuras ļauts būvēt privātmājas. Tāpēc nodokļi būtiski pacelti. Ar līdzīgu nepatīkamu pārsteigumu saskārušies arī citi Mangaļsalas mežu īpašnieki.

Vietējie izsaka minējumu, ka, iespējams, īpašumus noskatījuši un ar Rīgas domes palīdzību grib pārņemt kādi izdarīgi investori.

Mangaļsala. Šeit starp Brīvostu, vecajām rūpnīcām un Rīgas jūras līci ir vairāku desmitu hektāru lieli mežu īpašumi. Vēsturiski tos mantojušas ģimenes, kuru senči bijuši zvejnieki. Viņus kā prototipus savam romānam ”Zvejnieka dēls” izmantojis Vilis Lācis. Nostāsti vēsta, ka zvejniekiem zemes piešķīris kāds barons pateicībā par viņam izglābto dzīvību.

Gar pašu jūras piekrasti ir Piejūras dabas parks. Tieši blakus tam pieci hektāri pieder Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotājas Vijas Sondores ģimenei. Skolotājai, viņas māsai un mammai pieder gleznains zemes gabals, kur aug priedes, kadiķi un arī aizsargājami augi. Kā liecina viņas maksājumi Rīgas domei, ko sūtījusi pašvaldības Ieņēmumu pārvalde, par pieciem hektāriem meža īpašnieki katrus trīs mēnešus nodokļos maksājuši 18 eiro un 14 centus.

Liels bijis viņu pārsteigums, kad pirms diviem gadiem domes Finanšu departaments atsūtījis vēstuli, ka nodoklis tiks būtiski palielināts. Sondore tikai tad uzzinājusi, ka dzimtas mežs domes plānos nav mežs, bet jau 2006. gadā tas pārveidots par zemi, uz kuras iespējams būvēt privātmājas, daudzstāvu ēkas, tirdzniecības centrus. Tas ticis izdarīts, pieņemot šobrīd spēkā esošo Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Skolotājas ģimene domes pēkšņo Finanšu departamenta lēmumu viņu dzimtas mežam noteikt būtiski augstāku nodokli un arī bez viņu ģimenes akcepta mainīto meža zonējumu apstrīdēja tiesā. Vispirms Administratīvajā rajona, pēc tam – apgabaltiesā. Abās zemes īpašniekiem spriedums bijis negatīvs. Drīzumā gaidāma kasācija Augstākajā tiesā. Vija Sondore tiesājas bez juristiem un advokātiem, jo tos nevar atļauties.

Vicemērs Oļegs Burovs par dīvainībām Mangaļsalas mežā nav dzirdējis, bet “Nekā personīga” sola noskaidrot, vai dome rīkojusies pareizi.

Pilsētas attīstības departamentā atbildīgie uzskata, ka vainīgi ir paši meža īpašnieki. Viņiem ir bijis jāseko līdzi, kas noticis ar viņu zemēm. Departamenta pārstāve Inese Sirmā “Nekā personīga” izsaka minējumu, ka īpašnieki gan jau savā starpā sastrīdējušies vai jau gadiem nav gribējuši maksāt palielināto nodokli par zemi, un tāpēc vēlas rīkot publisku skandālu.

Lai arī Pilsētas attīstības departamenta speciālisti uzskata, ka Vijas Sondores ģimene gribējusi izvairīties no nodokļu maksāšanas, “Nekā personīga” rīcībā esošie ģimenes saņemtie rēķini no Rīgas domes apliecina, ka arī pēdējos gados nodoklis bijis nemainīgi mazs – 18 eiro gadā. Domes Finanšu departaments plašāk skaidrot notikušo atsakās. Rakstveida atbildē tikai izklāsta juridiskos argumentus, ka kopš 2006. gada zemei mainīts zonējums un tāpēc nodokli iecerēts celt. Kāpēc tas notiek tikai 11 gadus pēc izmaiņām, departamentā nepaskaidro.

Skolotāja Vija Sondore ar ģimeni nav vienīgie īpašnieki, kuri 2017. gadā saņēma brīdinājumu par pēkšņo nodokļu palielinājumu. Vēstule nonāca arī pie īpašniekiem, kuri nodibinājuši Mangaļsalas iedzīvotāju biedrību. Viņi reaģējuši krietni ātrāk, pieslēguši problēmas risināšanai advokātus. Arī viņi bijuši pārsteigti, ka dzimtas mežs jau kopš 2006. gada ir teritorija, ko var apbūvēt. Plāna izmaiņas atcelt nav izdevies, bet ģimene panākusi, ka tiek piemērots zemākais iespējamais nodoklis, kas tik un tā nozīmē daudz lielākus izdevumus. Un ģimenes locekļi arī apsvēruši, vai mežu nevajadzētu pārdot.

Tieši blakus Vijas Sondores ģimenes īpašumam atrodas astoņi hektāri meža, kas pēdējos gados piederējis vairākām firmām, kas saistītas ar uzņēmējiem no Krievijas un Vācijas. Pirms gada Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs izsniedzis dokumentu, ar kuru zemes gabalam ļauts sākt detālplānojumu. Iesniegumu domē iesniedzis uzņēmums ”Alfa Property Purvciems” un firmas pilnvarotā persona Pēteris Strancis. Viņš savulaik bijis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors, kuru apsūdzēja kukuļņemšanā, par ko Strancis vairāk nekā četrus gadus pavadīja cietumā. Iespējams, tikai sakritība, bet blakus esošo zemju īpašniekiem Rīgas dome pēkšņi izlemj būtiski palielināt nodokļus, laikā, kad Strancis iesniedzis savu iesniegumu Vircavam.

Ja mantotā meža īpašniece Vija Sondore cīņu par dzimtas mežu zaudēs arī Augstākajā tiesā, viņa apsver vērsties Valsts vides dienestā un mēģināt noteikt mežā mikroliegumu. Protams, tas neatcels Rīgas domes noteiktos augstos nodokļus, ko skolotājas ģimene samaksāt nevar atļauties.

Savukārt Finanšu departaments TV3 vēstulē mierina, – nodokļu pacelšana jau nenozīmējot, ka uz zemes uzreiz sāksies apbūve vai zeme obligāti jāpārdod. Tas, kas notiks ar īpašumu, taču esot tikai un vienīgi tā pašreizējā īpašnieka darīšana.