Atceries! Vīrusam nav brīvdienu! Radu un draugu apciemojumi šobrīd ir aizliegti. Svētkus drīkst svinēt tikai savās mājās un ar tiem, ar kuriem ikdienā dzīvo kopā.

Ģenerālprokurors: Sociāli mazaizsargātu tautiešu atgriešanās var veicināt noziedzības pieaugumu Latvijā

13 komentāri

Likumību uzraugošā augstākā amatpersona mūsu valstī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka sociāli mazaizsargātu tautiešu atgriešanās var veicināt noziedzības pieaugumu Latvijā. Tāpēc būtu jābūt gataviem pastiprināt drošību, īpaši apstākļos, kad policijai trūkst darbinieku.

Patlaban viņš vēl neredz nepieciešamību pieņemt atsevišķu likumu attiecībā uz drošību, taču situācija var strauji mainīties. Prokurori turpinot saukt pie atbildības cilvēkus, neatkarīgi no ārkārtas stāvokļa, taču ievērojot “Covid-19” dēļ noteikto protokolu.

Raidījuma “Nekā personīga” intervija ar Kalnmeieru notiek neierastos apstākļos, kad daudziem jāpārskata ierastā darba kārtība un ieradumi. Prokuroru darbs ir ciešā saistē ar cilvēkiem, viņiem jāiet uz tiesām, jāpratina cilvēki.

Kā šobrīd prokuratūrā, kad notiek koronavīrusa piesardzības pasākumi, tiek organizēts darbs?

Tātad ir izdots rīkojums par iespēju strādāt attālināti. Ir darbi, kurus nevar veikt attālināti, piemēram, ja ir jāuzrāda apsūdzībai vai jāpratina liecinieki, vai citas darbības, kuras jāveic darba vietā, tad tās arī notiek. Bet esam visur izziņojuši – gan mājas lapā, gan pie prokuratūras, ka prokuratūrā tiek pieņemti cilvēki tikai pēc uzaicinājuma. Jūs jau ierodoties redzējāt, ka ēka ir diezgan tukša. Daudzi izmanto situāciju, ka prokuratūras informatīvā sistēma ļauj strādāt attālināti. Pašreiz šāds režīms ir, diezgan neierasts, bet tas ir nepieciešams, cenšamies ievērot.

Jums veselības apsvērumu dēļ bija iespēja kādu laiku strādāt attālināti. Jums tagad ir savs vērtējums, cik efektīvs tāds darbs var būt, un uz cik ilgu laiku?

Protams, ka tas nav salīdzināms ar to darbu, kad var sanākt kopā, ātri izdiskutēt, izstrīdēties. Attālinātais darbs paņem daudz vairāk laika. Un es to nevērtēju kā tik augstu, kā darbu uz vietas. Bet ir jāievēro šie nosacījumi, un kādi viņi ir, tādi tie ir jāievēro.

Šobrīd, kad valdība ir pieņēmusi atsevišķu likumu ārkārtas situācijai uzņēmēju atbalstam. Vai Jūs uzskatītu, ka šajā krīzes situācijā izmaiņām likumos būtu jāseko arī attiecībā uz drošību?

Grūti atbildēt, vai būtu jāmaina likumos kaut kas attiecībā uz drošību. Jo Krimināllikums ir paredzējis arī atbildību par epidemioloģisko noteikumu neievērošanu. Ir gan kriminālā, gan administratīvā atbildība. Katrā ziņā, viens no aktuālajiem jautājumiem varētu būt tas, ka ir nepieciešams stiprināt Valsts policijas kapacitāti, cilvēku resursu ziņā.

Kā mēs zinām, no ārvalstīm atgriežas daudz cilvēku atpakaļ. Un prognozes izskan, ka skaits turpinās palielināties, jo lielajās valstīs Vācijā, Francijā arī samazinās darba vietu skaits un pirmie, kuri zaudē darba vietas, ir tieši ārzemnieki.

Un atgriežoties Latvijā visiem šīs darba vietas netiks garantētas. Var rasties nepieciešamība pēc papildus drošības nodrošināšanas valstī, lai nepieaugtu noziedzība. Katrā ziņā iekšlietu ministrs ir vērsis tam uzmanību. Viņam bija aicinājums pārprofilēt “airBaltic” darbiniekus darbam iekšlietu struktūrās, vai tas būtu sasaistāms vai nē, tas būtu viens jautājums, bet jau bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, pametot amatu, nosauca šo statistiku. Pagājušajā gadā pieņemti darbā ir apmēram 250, bet aizgājuši ir 500. Tā bilance ir ar ārkārtīgi lielu mīnus zīmi. Aiziet no darba divas reizes vairāk nekā pieņem. Tas ir ļoti satraucošs rādītājs. Kādam ir jāstrādā.

Ko darīt? Kāds ir Jūsu ieteikums?

Es domāju, ka bez atalgojuma palielināšanas nepiesaistīs jaunus (policistus). Aizsardzības ministrija rekrutē jauniešus armijai. Tur atalgojums ir lielāks. Protams, viņi ir vajadzīgi. Tas ir jautājums par valsts ārējo drošību. Bet valsts iekšējā drošība ir tikpat svarīga.

Šeit ir jāmeklē kaut kāds balanss, lai nenāktos iesaistīt armijas karavīrus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, patrulēšanā uz ielām, diez pasarg.

Kāda tad ir alternatīva?

Neatbildēšu uz šo jautājumu. Jo uz doto brīdi nav atbilžu, kā situācija attīstīsies tālāk.

Sešus gadus pēc notikušās Zolitūdes traģēdijas Rīgas Pārdaugavas tiesa negaidīti  attaisnoja visus apsūdzētos, izņemot vienu būvinženieri Ivaru Sergetu. Cietušie sašutumā par šādu spriedumu atstāja zāli pat nenoklausījušies to līdz galam. Tiesa veltīja smagu kritiku prokuroru darbam. Erlens Ernstons presei norādīja, ka prokurori pie vieniem un tiem pašiem apstākļiem cēluši pretrunīgas, viens otru izslēdzošas apsūdzības. Tiesa pieņēma blakuslēmumu par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu.

Jūs esat iepazinies ar tiesas pieņemto blakuslēmumu par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu, kāda būs Jūsu rīcība?

Jāsagaida ir šis sprieduma pilnais teksts, jāsagaida ir blakuslēmums. Prokurori jau ir pateikuši, ka viņi obligāti sniegs protestu.

Tas, ka sabruka kopne, tas bija skaidrs, tas jau pašā sākumā bija skaidrs, bet, kad gāja tālāk, kāpēc nenovērsa, nekonstatēja celtniecības gaitā, kāpēc nonāca tik tālu, ka sāka būvēt to dārzu augšā. Un tad notika šī traģēdija.

Jūsuprāt ir neloģiski, ka tikai viens cilvēks atbildīgs. 

Pilnīgi, pilnīgi neloģiski. Tur, protams, var vērtēt tā laika normatīvo bāzi, tā jāsaka, vairāk nebija kā bija. Tā nebija sakārtota. Taču tas nenozīmē, ka nevienam par to nav jāatbild.

Jūs joprojām uzticaties visiem trim prokuroriem, kuri strādā pie šīs lietas?

Visi trīs prokurori ir pieredzējuši, un man nav nekāda pamata apšaubīt viņu godaprātu.

Bet šo blakuslēmumu par prokuroriem visdrīzāk vērtēs nākamais ģenerālprokurors. 

Noteikti.

Ērika Kalnmeiera otrais pilnvaru termiņš beidzas pēc nepilniem 4 mēnešiem. Nākamo ģenerālprokuroru izraudzīsies Tieslietu padome, kuras pārstāvis ir arī Kalnmeiers. Uz šo augsto amatu konkursā varētu pieteikties četri pieredzējuši prokurori- Juris Juriss, Armīns Meisters, Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs, , kā arī kāds pieredzējis Rīgas apgabaltiesas tiesnesis. 

Vai, skatoties uz šo piecu personu sarakstu, Jūs sakāt, ka konkurence uz  ģenerālprokurora amatu ir spēcīga?

Es domāju, Jā! Katram ir savi plusi un mīnusi. Ja man prasītu, kurš no visiem pieciem būtu mans favorīts, es tā uzreiz nemaz neatbildētu. Būtu nepieciešams tā rūpīgi paanalizēt. Ļoti svarīgi, lai cilvēkam ir pietiekoši liela dzīves pieredze, izpratne un galvenais cilvēciskums.

Ēriku Kalnmeieru amatā iecēla pirms 10 gadiem. Aizdomas, ka Saeimas balsojumā izgāztā priekšgājēja Jāņa Maizīša vietā nāks uzņēmēju un politiķu interešu advokāts neapstiprinājās. Taču KNAB nopludināja operatīvo informāciju, ka Kalnmeiers piedalījies medībās ar ekspolitiķiem, ietekmīgiem uzņēmējiem, liekot apšaubīt ģenerālprokurora neatkarību. Pēc šīs informācijas nonākšanas atklātībā Kalnmeiera dedzīgo rīcību nomainīja piesardzība. Viņa laikā izbeidza skaļo oligarhu lietu. Arī finanšu un ekonomisko noziegumu uzraudzībā prokuratūras darbs tika daudz kritizēts kā nepietiekami efektīvs. Pret pašu Kalmeieru pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna iniciatīvas pērn tika sākta atlaišanas procedūru, ko izbeidza bez pārkāpumu konstatēšanas. Par savu izpildīto solījumu Kalnmeiers uzskata jaunas modernas telpas finanšu noziegumu prokuroriem un informatīvās sistēmas ieviešanu, kas prokuroriem tagad ļauj strādāt arī attālināti.

No kuras kļūdas šo 10 gadu laikā Jūs guvāt labu mācību?

Ļoti kontrolēt savus kontaktus. Uzaicinājumus, kur iet, kur piedalīties.

Tā medību lieta Jums deva krietnu mācību.

Toreiz tur piedalījās daudz augstas amatpersonas, bet sita mani.  Tas deva labu mācību, ka no ārēji nevainīgas situācijas var izvērsties nepatīkams iznākums. Tas būtu būtisks padoms nākamajam ģenerālprokuroram, ļoti rūpīgi apsvērt savus kontaktus.

Paldies par sarunu!

*Nākamā ģenerālprokurora konkursa laikā  dienestiem  lūgs pārbaudīt, vai kandidāti var saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Nereti pārbaude ieilgst. Un tas nozīmētu, ka 11.jūlijā, kad darbu beidz Kalnmeiers vēl var nebūt pilntiesīgs jaunais ģenerālprokurors.