Gadiem Latvija nav spējusi apkarot nodokļu krāpniekus, kas izkrāpj PVN no budžeta

1 komentārs
Gadiem Latvija nav spējusi apkarot nodokļu krāpniekus, kas izkrāpj PVN no budžeta
LETA

PVN izkrāpšanas shēmas darījumos ar zeltu ir hrestomātisks piemērs, kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija netiek galā ar nodokļu krāpniekiem. Piecu gadu laikā krāpniekiem samaksāti vismaz 25 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko iedzīvotāji maksājuši Pievienotās vērtības nodoklī (PVN), pērkot maizi, pienu un alu divlitru plastmasas pudelēs.

Par zaudētajiem miljoniem mēs būtu varējuši uzcelt vēl vienu policijas pentagonu, Nacionālo bibliotēku līdz 3 stāvam vai pusi no Stradiņu slimnīcas korpusa.

Lai apkarotu nodokļu izkrāpējus, 2012. gadā Igaunija ieviesa reverso PVN maksāšanas kārtību zelta izstrādājumiem, un tad krāpnieki pārmetās uz Latviju. Latvijas valdība piecus gadus neko nedarīja. Tikai nākamgad beidzot krāpnieku darbību paredzēts apturēt, arī Latvijā ieviešot reverso PVN zeltam. Kopš 2009. gada nodokļu iekasēšana bija Vienotības ministru un premjeru pārraudzībā. Viņi saka, ka no VID nav saņēmuši signālu, ka nepieciešams reaģēt.VID gan apgalvo, ka Finanšu ministrijai izmaiņas likumos prasītas vairākkārt – jau no 2013.gada.

Latvijas zelta un dārglietu tirgus apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem eiro. Šos miljonus groza juvelieri, dārglietu uzpircēji un citi turīgi ļaudis. Daudzkārt lielākas summas pelna zelta eksportētāji, kas Latvijā atraduši neizsmeļamas bagātību rezerves.

2012. gada 1.aprīlī Igaunijā sāka darboties jauna Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība darījumos ar zeltu – ar to Igaunijas valdība pārtrauca PVN izkrāpšanu, bet krāpnieki meklēja citus tirgus, kur izvērsties.

Statistika runā pati par sevi

Darījumu aktivitātes pieaugums Latvijā redzams arī statistikā – 2010. gadā Latvija eksportēja zeltu  par 1,8 miljoniem eiro, bet 2012. gadā – jau 27 miljoniem. Lielākais apjoms sasniegts 2015. gadā, kad eksportētas 1,4 tonnas 38 miljonu vērtībā. Kā eksporta galamērķis dominē Turcija, taču miljoni deklarēti arī uz Vāciju, Poliju, Dāniju un Igauniju.

Firma Gold Bonus darbības pārskatā ir deklarējusi, ka nodarbojas ar dārgmetālu vairumtirdzniecību un finansēm. 2011. gadā uzņēmums nav strādājis, bet 2012. gadā tas ieguvis jaunu elpu un apgrozījis 4 miljonus. 2014. gadā par tās īpašnieku kļuva Igaunijas pilsonis Marti Pajomagi. Togad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17 miljonus eiro. Šim uzņēmumam VID nav liedzis turpināt darbu, taču uzņēmums pats apdzisis. 2012. gadā 7 miljonus latu  apgrozīja cita zelta tirgotāja Unico Gold Latvija. Tā reģistrēta respektablā namā Citadeles ielā, īpašnieki ir no Igaunijas.

Uzrāviens firmai  izdevies varens, jo 2011. gadā apgrozījums bija tikai 48 tūkstoši latu.  Tās darbību pirms divām nedēļām izbeidzis ieņēmumu dienests. Lursoft dati liecina, ka 2012.  gads arī bijis pēdējais veiksmīgais. 2013.gadā apgrozīts pusmiljons un tad rosība firmā apklususi.

Taču krāpniekiem rūpals bija ļoti iepaticies, jo zelts ir pateicīgs materiāls šai nodarbei. Izmēros nelielam zelta stienim vērtība ir simtiem tūkstošu eiro. To var viegli pārvadāt. Ja kontrolējošie dienesti palūdz uzrādīt darījumā deklarēto zeltu, var parādīt jebkuru, jo to nav iespējams atšķirt.

Ko notiek PVN izkrāpšana?

Shēma ir vienkārša. Firma X deklarē, ka iepirkusi zemas proves zeltu no pārdevējiem, ko grūti identificēt. Privātpersonām vai ārvalstniekiem. Tad pārdod firmai Y, darījuma summai pieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli. Pēc darījuma firma to deklarē ieņēmumu dienestam, taču nesamaksā un pazūd. Firma Y deklarē, ka zeltu no valsts izvedusi, un pieprasa atmaksāt PVN.

Firma X nodokli nav samaksājusi, bet ieņēmumu dienests naudu izmaksā no budžeta. Patiesībā aiz X un Y ir viena un tā pati persona, kas vienu un to pašu zeltu deklarē desmitiem reižu, tādā veidā no budžeta izkrāpjot miljonus. Kad Igaunija tam pielika punktu, krāpnieki pārvācās uz Latviju.

Ko dara Latvijas VID?

VID dārgmetālu tirgotājus sācis pastiprināti vaktēt. 2014. gadā darbība apturēta 29 uzņēmumiem, 2015. gadā – 16. Tomēr cīņa nav sekmējusies, krāpšanas turpinājās. Četru gadu laikā krāpniekiem izmaksāti vairāki desmiti miljonu eiro.  Vairākkārt informēta arī Finanšu ministrija. Lūgts ieviest reverso PVN, licencēt nozari vai šiem darījumiem ieviest drošības naudas. Taču nekas no tā nav izdarīts.

Laimdotas Straujumas valdība 2014. gadā izveidoja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi. Tās uzdevums ir uzraudzīt iestādes, kuru uzdevums ir cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu, korupciju, nereģistrētu saimniekošanu un nodarbinātību.

Padomē ietilpst gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs, gan Finanšu ministrs. Jānis Reirs bija finanšu ministrs no 2014. gada beigām līdz 2016.gada sākumam. Pirms tam viņš bija Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs. Reirs ir skeptisks par reversās Pievienotā vērtības nodokļu maksāšanas kārtības efektivitāti, jo krāpnieki pārmetās uz citu nozari, vai citu valsti un darbību turpina.

Video

Foto

1 komentārs