FKTK vadītājas Purgailes otrā vietnieka meklēšana draud ieilgt; lēmumu nevarēs pieņemt bez partiju savstarpējās tirgošanās

Pievienot komentāru

2012. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejā izveidoja darba grupu, kas sprieda, kā uzlabot valsts pārvaldi. Komisija atklāja, ka ir radīts juceklis Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāju un vietnieku iecelšanā. Pagāja seši gadi līdz Saeima beidzot likumu izgrozīja.

Iepriekšējo kārtību iedibināja 7. Saeima pēc tā brīža Tautas partijas finanšu ministra Edmunda Krastiņa ieteikuma. Ietekmīgās amatpersonas amatā varēja atrasties neierobežotu laiku. Šādi divi padomes locekļi – Ludmila Vojevoda un Gvido Romeiko – amata pienākumus turpina pildīt vēl no 2001. gada jūlija – tas ir – 18 gadu. Jaunā kārtība nosaka, ka amatu viens un tas pats cilvēks var ieņemt maksimums divus termiņus – kopā 12 gadus.

No Tautas partijas laikiem bija arī palikusi norma, ka FKTK padomes priekšsēdētājs pats izraugās un pēc kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru amatā ieceļ pārējos četrus padomes locekļus.

Tagad padome ir apīsināta – būs viens priekšnieks, ko izraugās atklātā konkursā, un divi vietnieki, kurus pēc finanšu ministra Jāņa Reira un kukuļņemšanā apsūdzētā Ilmāra Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas padomes atbalsta amatā apstiprina Saeima.

Valsts kanceleja FKTK vadītāju meklēja trīs mēnešus. No 25 kandidātiem konkursa komisija vienbalsīgi izraudzījās bankas “Citadele” valdes locekli Santu Purgaili. Viss gāja gludi līdz aiz slēgtām durvīm koalīcijas partiju sanāksmē un pēc tam arī valdības sēdē ”Attīstībai/Par” (A/P) bija strikti pret Purgaili. Nepatika viņas iepriekšējā saistība ar bankām un arī šķita neatbilstoša profesionāli.

Pariešu iebildumi nebija izprotami, bet draudēja ar konkursa izgāšanu. Tas viss notika īsi pirms plaša Latvijas delegācija gatavojās braukt uz Vašingtonu satikt Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu. Un pirms OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupa publicēja ziņojumu, kā Latvijai veicas ar finanšu telpas uzraudzību. Starptautiski šāda konkursa izgāšana izskatītos ļoti neglīti. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš jautājumu uz nedēļu atlika, līdz parieši bija nomierināti. Kā premjers un Jaunā vienotība to panāca – neviens atklāti nestāsta.

Didzis Šmits

Didzis Šmits
pie frakcijām nepiederošs Saeimas deputāts

Es nezinu pareizo atbildi, bet tas, ka kāds pēkšņi nenokāpj no savas pozīcijas, tas arī ir skaidrs. Kaut kas pretī ir ietirgots. Kas – to tiešām nezinu.

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (A/P) noraida, ka partijai pretī tika apsolīts, ka būs lielāka teikšana, raugoties uz to, kādā veidā tiek izraudzīts vietnieks. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka “koalīcija sastāv no piecām politiskām partijām, neviens nevienam neko nevar diktēt, var tikai vienoties, vai nevienoties”.

Šobrīd FKTK darbs nenorit pilnvērtīgi. Amatā ir komisijas priekšsēdētāja Purgaile un kopš aizvadītās nedēļas viena viņas vietniece – Kristīne Černaja-Mežmale. Šajā pārejas laikā darbu turpina arī trīs locekļi no vecās padomes līdz brīdim, kad tiks izraudzīts otrs Purgailes vietnieks. Bet šī cilvēka meklēšana draud ieilgt, un lēmumu nevarēs pieņemt bez partiju savstarpējās tirgošanās. “Nekā personīga” vairāki koalīcijas partiju politiķi apstiprinājuši, ka ar ”pariešiem” panākta vienošanās, ka pēc piekāpšanās Purgailes jautājumā, vietnieku atlasē viņiem būs gala vārds, kuru kandidātu izraudzīties.

Juris Pūce

Juris Pūce
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (A/P)

Saeimā var noraidīt jebkuru kandidātu, un nav tā, ka mums ir kāda īpaša loma, un es neesmu dzirdējis, ka kāds politiskais spēks būtu piekritis, ka mēs būtu virzījuši kādu īpašu lomu sev šajā procesā.

“Jā, tas, protams, rada arī šo diskusiju visu politisko partiju vidē. Bet pateikt, ka tagad kaut kādā veidā kāds uzspiedīs vietnieku, ko viņa pati nevēlas, es arī negribētu. Bet šis vētīšanas process būs daudz sarežģītāks, nekā viņš bija, piemēram, pirms pieciem gadiem,” norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

“Tā jau ir tā slidenā situācija, ka FKTK ir neatkarīga institūcija, kurai ir jāstrādā apolitiski. Tai ir jāstrādā profesionāli, bet, ja mēs visu vadību izvēlamies politiski, tad, es teiktu, ka viņu neitralitāte ir ļoti apšaubāma,” akcentē bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Jānis Reirs

Jānis Reirs
finanšu ministrs (“Jaunā Vienotība”)

Domāju, ka tā ir normāla situācija, kā kandidāti tiek izvēlēti. Vai arī Purgailes kundzei ir iespēja pateikt, ka viņai ir kandidāts, un tad politiskās partijas šo kandidātu arī apspriedīs, bet tas nav publisks process, tas ir process politiskajām partijām, lai panāktu kandidātu.

“Šobrīd nevēlos komentēt, jo oficiāli kandidāti publiski nav nosaukti. Es, katrā ziņā, paļaujas uz to, ka, lai kādi kandidāti tiktu nosaukti un diskutēti, ka tie būtu augstākās raudzes profesionāļi,” komentē ”Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķu aprindās ir izskanējis vismaz viens potenciālais FKTK priekšsēdētājas otrais vietnieks. Neoficiāli zināms, ka tā varētu būt “Luminor” bankas pārmaiņu vadības biroja vadītāja Tīna Kukka. Savukārt jaunieceltā FKTK vadītāja “Nekā personīga” apgalvo, ka uzrunājusi pat vairākus iespējamos amata pretendentus. Jautājums – kuriem kandidātiem – politiķu atrastajiem vai FKTK vadītājas piedāvātajiem – būs lielāka iespēja nonākt līdz partiju balsojumam Saeimā.

Santa Purgaile

Santa Purgaile
FKTK padomes priekšsēdētāja

Mums ir process ar Saeimas iesaisti. Nu, mums, diemžēl, šobrīd šis process nevar būt tik vienkāršs kā kādam uzņēmumam. Un arī var būt neatkarīgs no spiedieniem no malas. Es domāju, ka šeit manā amatā vienmēr ir jārēķinās, ka ir kaut kādas politiskās intereses. Un mēs to varam saukt par spiedienu, bet tas ir arī politiķu darbs, protams. Bet mans mērķis un tas, ko es ar sevi esmu vienojusies, ka es varu pakāpt solīti pretī kādam, bet es negribu pārkāpt pāri sev.

“Ja kādas divas ,trīs partijas Saeimā, vienalga – koalīcijas vai nekoalīcijas, pasaka, ka šis kandidāts mums neder, balsu nav. Un nekādas jaunas vai vecas pieejas nav. Tā ir tikai politisku lēmumu pieņemšana,” izceļ Rinkēvičs.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (ZZS)

Nešaubos par Kariņa kunga godaprātu šajā jautājumā. Latvija vienmēr spējusi sakārtot savas lietas, ja ir ārējais spiediens. Un šobrīd mēs esam vēl joprojām zem lupas. Otrs – es gribētu teikt, ka tiem cilvēkiem tomēr jābūt modriem. Tas, kas šobrīd notiek – to cilvēku, kas šobrīd atbild gan par korupcijas apkarošanu, gan drošību valstī, sadarbība šobrīd joprojām ir ļoti laba. Un kaut ko noslēpt būs grūti.

Saeimā dienaskārtībā ir plāns par FKTK un Latvijas Bankas apvienošanu. Turklāt Ilmāram Rimšēvičam pirms Ziemassvētkiem beigsies bankas padomes priekšsēdētāja amata pilnvaras. Procesam tuvu stāvošie “Nekā personīga” ir izteikuši bažas, ka samocītā FKTK vadības meklēšana, žonglējot ar piecu partiju koalīcijas interesēm, var apdraudēt to, lai arī Latvijas Bankas vadītāja un arī vēlāk abu apvienoto iestāžu vadības amatos nenonāk partijām pietuvinātas personas, bet gan labākie iespējamie profesionāļi.