Fitnesa kluba “Sportima” maksātnespējas procesā konstatē 21 administratora pārkāpumu 

4 komentāri

Pirms gandrīz četriem gadiem sākās maksātnespējas sistēmas reforma. Tai vajadzēja izlabot skandālu izgaismotos caurumus likumos, kas ļāva izkrāpt īpašumus un atstāt kreditorus bez nekā. Kliedzošās problēmas ir novērstas, taču vēl ir ko uzlabot.

To parāda uzņēmuma “Profitness” maksātnespējas process. Tā administratores rīcībā Maksātnespējas kontroles dienests atzinis 21 pārkāpumu, taču viņa turpina darbu.

Fitnesa klubs “Sportima” Purvciemā strādāja 13 gadus. Tam bija piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, ar kluba vārdu Latvijas čempionātā cīnījās telpu futbola komanda.

”Sportima” bija uzņēmuma preču zīme. Ēka piederēja firmai ”Profitness”. Sporta kluba darbība pārtrūka 2016. gada decembrī, kad ”Profitness” negaidīti slēdza durvis darbiniekiem un klientiem.

”Profitness” līdzīpašnieki Sergejs Sadovskis un Jānis Leitāns bija vienojušies biznesu sadalīt. Nekustamais īpašums tika Leitānam, sporta kluba bizness – Sadovskim. Leitāns lēti ieguva pusotru miljonu eiro vērtu zemi un ēkas, pretī solot desmit gadus Sadovskim telpas iznomāt bez maksas.

Sergejs Sadovskis
Bijušais sporta kluba “Sportima” vadītājs un līdzīpašnieks

Saskaņā ar vienošanos mēs sadalījām biznesu. Viņš saņēma nekustamo īpašumu – Stirnu ielā un Imantā, proti, uzņēmumu “Profitness”. Mēs dabūjām sporta kompleksa operatoru. Mēs pārdevām daļu “Profitness” ar lielu atlaidi, gandrīz bez maksas. Uz tā rēķina, ka šī nauda gāja par nomas maksu par desmit gadiem uz priekšu, par ko bija noslēgts līgums ar operatoru.

Vaicāts, vai zināja, ka ir kaut kāds konflikts, Bijušais kluba “Sportima” tehniskais direktors Vladimirs Arsentjevs atbild: “Nu, nē. Vienīgais, ka gadu pirms tā bija kapitālais remonts, bet it kā tā, ka kaut kas paredzētu nelaimi, nē. Pirms pašas pārņemšanas, pāris nedēļas iepriekš, viens no vadītājiem nolīga apsardzes firmu un tā visu laiku atradās vestibilā.

Apsardzi nolīga Jānis Leitāns. Viņš plašāk zināms kā zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma “Elpis” īpašnieks, taču ir aktīvs arī nekustamo īpašumu tirgū. Sadovskis apgalvo, ka vienošanos slēdzis tikai tāpēc, ka uzticējies ilggadējam biznesa partnerim. Taču, kad darījums bija noslēdzies un “Profitness” pilnībā piederēja Leitānam, tas lauza līgumu par telpu izīrēšanu.

Tagad Leitāns bija ticis pie ēkas un arī iespējas telpas iznomāt. Firmu ”Profitness” viņš pārreģistrēja uz ofšoruzņēmumu ar slēptiem īpašniekiem. Īpašumus firma drīzumā pārdeva un pieteica maksātnespēju, atstājot bijušo partneri tukšā.

Maksātnespējas pasludināšanas brīdī uzņēmumam vairs nekas nepiederēja. Vērtīgie nekustamie īpašumi bija pārreģistrēti uz cita uzņēmuma vārda, bet sporta centra aprīkojums pārdots par neadekvāti zemu cenu.

Tiesa par “Profitness” maksātnespējas administratori iecēla Janu Vilciņu. Lietā lielākais kreditors ar ap pusmiljona prasību ir Sadovskis . Viņš uzskata, ka administratore darbojas Leitāna labā. Viņa nav apstrīdējusi darījumus, ar kuriem firma iztukšota, pilnvarojusi savā vārdā rīkoties Leitāna advokātus un atteikusies atzīt ”Profitness” parādu darbiniekiem, kurus no darba izmeta bez algām un kompensācijām.

Vladimirs Arsentjevs
 Bijušais kluba “Sportima” tehniskais direktors

Es tur strādāju kopš paša sākuma, kad vēl tikai būvniecība notika. Mani atlaida, bez kompensācijas, bez nekā, un es to uzzināju tikai no VID pēc trim mēnešiem: nāciet uz darba biržu, saņemsiet naudu.

Vairāki no bijušajiem darbiniekiem tikai šogad caur tiesu panāca, ka viņus iekļauj kreditoru sarakstā. Taču administratore tiem nepiešķīra balsstiesības. To izdarīja tikai pēc Maksātnespējas kontroles dienesta iejaukšanās. Tas ir būtiski, jo līdz šim vienīgais “Profitness” kreditors, kam bija tiesības balsot kreditoru sapulcēs, bija Leitānam pietuvināta grāmatvedības firma. Sadovskis kā bijušais īpašnieks un vadītājs piedalīties nedrīkst. Tagad darbiniekiem ir vairākums un viņi administratori varētu nomainīt. Taču tad kreditoriem no savas kabatas viņai būtu jāpiemaksā 15 000 eiro par gandrīz trīs gadu darbu.

Maksātnespējas kontroles dienesta vadītāja vietniece Alla Ličovska norāda: “Maksātnespējas likums paredz no Maksātnespējas kontroles dienesta puses vai no tiesas puses administratoru atcelšanu par pārkāpumiem, un otrs ir gadījums, kad kreditoru sapulce var administratoru nomainīt tādēļ, ka viņš neefektīvi strādā, kas ir pavisam kaut kas cits. Tie nav pārkāpumi, jo, ja reiz valsts redz, ka procesā notiek nelikumības, kaut kādas neatbilstības, tad valsts pienākums, lai nodrošinātu uzticību maksātnespējas procesam, ir savlaicīgi reaģēt un atcelt administratoru.”

Aizdomas par to, ka administratore ir labvēlīga Leitānam, rada arī viņas izdotas pilnvaras diviem juristiem. Tos abus pirms maksātnespējas procesa bija nolīdzis Leitāns strīdā ar Sadovski, bet tagad tādiem pašiem mērķiem izmanto Jana Vilciņa. Gan administratores, gan Leitāna izdotās pilnvaras ir identiskas. Šādas pārāk acīmredzamas saites par pārkāpumu atzinis arī Maksātnespējas kontroles dienests.

“Nekā personīga” saruna ar Janu Vilciņu

“Nekā personīga”: Tas atbilst patiesībai?

Vilciņa: Jā, viņi arī joprojām ir pilnvaroti.

“Nekā personīga”: Šie juristi, tie ir jūsu kolēģi?

Vilciņa: Nē, tie ir juristi, kas darbojās šajā lietā, kad viņa bija uzsākta, pirms maksātnespējas procesa.

“Maksātnespējas kontroles dienests šādus pārkāpumus ir konstatējis, arī licis pārtraukt administratorei tos pieaicinātos speciālistus, kas ir bijuši, ir darbojušies procesā it kā par prasībām, kas tika uzceltas jau pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, jo tas bija administratores arguments, ka viņa pasaka: re, kur tie cilvēki, viņiem jau iepriekš tika samaksāts, viņi savu darbu līdz galam nav izdarījuši, tas prasījums ir bijis celts līdz tam, kāpēc lai viņi to darbu nevarētu izdarīt. Maksātnespējas kontroles dienests pateica: nē, nevar, jo tieši, kā jūs minējāt, tas nenorāda uz to, ka administrators ir neitrāls un objektīvs,” norāda Ličovska.

Sadovskis sūdzējās maksātnespējas kontroles dienestam, ka administratore nav apstrīdējusi nekustamo īpašumu un “Sportimas” trenažieru pārdošanu. Tas atzina Vilciņas pārkāpumu un uzdeva viņai to labot. Administratore tiesā aizdomīgo pārdošanu apstrīdēja, bet uz nolikto tiesas sēdi neieradās. Tiesa prasību noraidīja.

“Ir noteiktas procedūras, kā var neiet uz tiesu. Cilvēks raksta: man ir ģimenes apstākļi. It kā jurists, bet raksta vienkārši, ka ģimenes apstākļu dēļ nevar ierasties tiesā. Un galvenais – nevis atlikt tiesu, saprotiet, pat ja būtu tāds iemesls, ko es pieļauju, visādi mēdz būt, bet kādēļ rakstīt: skatiet lietu bez manis,” norāda Sadovskis.

Apkrāptais kreditors Sadovskis rakstījis daudzas sūdzības un sekojis administratores Vilciņas darbam. Viņš konstatējis, ka Vilciņa uzraugus maldinājusi. Pēc Sadovska sūdzības viņai uzdots uzlikt apgrūtinājumus strīdīgajiem īpašumiem, lai tos nevar pārdot tālāk. Vilciņa kavējusies to izdarīt, skaidrojot, ka vairākus mēnešus nav bijusi Rīgā. Tāpēc apgrūtinājumi nav reģistrēti Zemesgrāmatā. Bet Sadovskis atradis, ka Vilciņa apmaksāšanai iesniegusi čeku par stāvvietas izmantošanu Rīgā, Elizabetes ielā, laikā, kad it kā nav bijusi galvaspilsētā.

Maksātnespējas kontroles dienests atzinis 21 Vilciņas pārkāpumu. Bet dienestu piesardzīgu dara tieši lielais sūdzību skaits. Dienests uzskata, ka Sadovskis pārāk cenšas panākt administratores nomainīšanu.

Alla Ličkovska
Maksātnespējas kontroles dienesta vadītāja vietniece

Par gadījumiem, kad ir kaut kādas bažas par administratora objektivitāti un arī darījumu apstrīdēšanu – vai neapstrīdēšanu, pareizāk – ir ļoti būtisks pārkāpums, un mēs ejam tādos gadījumos ar pieteikumiem. Un tāds arī bija mūsu nodoms. Vienīgais, kā es teicu, kreditors, kas ir vienlaikus arī parādnieka pārstāvis, arī bija ļoti ieinteresēts acīmredzot, lai administratore nav šajā procesā un viņš ļoti ātri ar mūsu konstatētajiem pārkāpumiem ir devies uz tiesu.

Visbeidzot administratores atcelšanu daudzo pārkāpumu dēļ skatīja Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Janu Vilciņu atstāja amatā. Tiesas ieskatā abi bijušie īpašnieki – gan apkrāptais, gan tas, kuru tur aizdomās par shēmošanu, ir vienādi. Abi varot gribēt izvairīties no darījumu pārskatīšanas.

Jana Vilciņa
“Profitness” maksātnespējas procesa administratore

Konstatētie pārkāpumi nav vērtējami kā ļaunprātīgi, atsevišķu pārkāpumu pamatā ir bijuši tehniski iemesli, tiesību normu interpretācija un kolīzija u.c. Konstatētie pārkāpumi nav nodarījuši materiālus zaudējumus vai kaitējumu ar likumu aizsargātām kreditoru interesēm.

“Tiešie zaudējumi ir ap miljonu. Tas ir tas, ka es savas daļas atdevu par velti, sanāk. Šajā lietā tas, ko es zaudēju visvairāk, ir seja, jo tikām iegāzti klientu priekšā. Mums tūkstoš klientu domā, ka mēs viņus uzmetām. Plus tas lielā mērā bija mana mūža darbs. Es būvēju to klubu, attīstīju to, mums bija lieliska komanda kā liela ģimene. Un tas viss vienā dienā sabruka. Tas ir lielākais zaudējums. Naudu vēl var nopelnīt,” norāda Sadovskis.

Ličkovska saka: “Jau pēc šā tiesas lēmuma ir saņemtas vēl vairākas sūdzības. Un divas no tām – ir ļoti būtiski atzīmēt – arī tādas ne tik ļoti vienkāršas vēl joprojām ir Maksātnespējas kontroles dienestā izskatīšanā. Un noteikti, ņemot vērā, ka tie jau būs, ja būs, jauni pārkāpumi, kas nāks klāt, noteikti šis jautājums tiks izvērtēts un tiks pieņemts lēmums atkarībā no pārkāpuma smaguma, vai nu par vēršanos tiesā ar pieteikumu par administratores atcelšanu, vai arī par disciplinārlietas ierosināšanu.

Laila Medina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece

Droši vien, ka arī būs jāpaanalizē, vai šis ir tikai viens gadījums. Tas varbūt ir izņēmums, vai arī tā jau ir tāda tendence, ka veidojas dažādas izpratnes par to pārkāpumu intensitāti un to ietekmi uz maksātnespējas procesu vai kreditoru interesēm.

Vairāk nekā puse maksātnespējīgo uzņēmumu ir firmas bez īpašumiem un naudas. No tiem kreditoriem ir maz cerību ko atgūt. Tieslietu ministrija sola jaunu regulējumu, kas palīdzētu uzņēmumiem restrukturizēt parādus un līdz maksātnespējai nenonāktu. Savukārt no ”Profitness” gadījuma Tieslietu ministrija secina, ka ir jāatjauno dialogs ar tiesām, lai arī tajās būtu vienota izpratne par kreditoru interešu aizsardzību.