6 komentāri

Neizdevās ar valodu un nepilsoņiem, varbūt izdosies ar Sarkanās armijas piemiņas vietām un padomju laikus slavinošiem pieminekļiem.

Tā varētu raksturot pēdējā laika aktivitātes, kurās iesaistījušies tie paši cilvēki, kuri savulaik aizstāvēja ieceri Latvijā ieviest otru valsts valodu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ir tapusi jauna biedrība – ”Mūsu atmiņas Memoriāls”. Tās uzdevums būs atjaunot aizlaistās padomju gadu piemiņas vietas. Biedrības vadībā atrodas partijas ”Saskaņa” līdera Jāņa Urbanoviča ciešs kolēģis.

Kā saka Krievijas politikas pētnieki – šis būs būtisks veids, kā Krievija sev par labu Latvijā centīsies ietekmēt sabiedrisko domu un pārrakstīt kara laika vēstures faktus.

Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas valstu pierobežas krustpunkts. Šeit jūlija pirmajā svētdienā ierodas veterāni, kuri atceras Padomju armijas varenību un uzvaras. Pagājušā gada atceres pasākums bija īpaši atraktīvs. Militāristi no Krievijas sniedza kaujas paraugdemonstrējumus. Zvērestu mūžam kalpot savai dzimtenei Krievijai deva ”Jaunarmijieši”. Viņi dibināti pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu pavēles.

Uz pasākumu pierobežā, kur maršēja Krievijas armijas desantnieki un zvērestu dzimtenei deva ”Jaunarmija”, skatītāju pirmajās rindās sēdēja Saeimas deputāts Artūrs Rubiks no “Saskaņas”. Lai arī partija publiski no atbalsta Krievijai cenšas norobežoties un apgalvo, ka šobrīd tā ir kļuvusi par sociāldemokrātisku spēku un cīnās tikai par darbaļaužu interesēm.

Dažas nedēļas vēlāk šajā pat vietā sākas nometne ”Be-La-Rus”, kur sabrauc jaunieši no Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas. Nometnes rīkotājs ir Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš ir “Saskaņas” līdera Jāņa Urbanoviča deputāta palīgs Saeimā un arī biedrības ”Baltijas forums” direktors. Nometne notiek jau 25 gadus. Un kā Krievijas un Baltkrievijas televīzijām stāsta Urbanoviča kolēģis, viņi šeit pierobežā nodarbojoties ar tautu diplomātiju.

Nometnes rīkotājs Vasiļjevs “Nekā Personīga” apgalvo, ka neko pretvalstisku pierobežā jaunieši nedarot – tikai sporto un atpūšas. Vasiļjevs saka, ka nometnē piedalās nevis jaunieši, bet pieaugušie no 20 līdz 40 gadu vecumam. Video materiālos gan redzams, ka klāt ir arī skolu jaunatne.

Latvijas likumi nosaka, ka nometnes, kurās iesaistīto dalībnieku vecums ir zem 18, to rīkošana jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību un Latvijas Izglītības ministrijas iestādēm. Kā “Nekā Personīga” stāsta ministrijā – viņi par nometni “Be-La-Rus” zinot tikai no medijiem un “YouTube” izvietotiem video. Kā apstiprina ministrijā, par nometni interesi izrādījusi Drošības policija (DP).

“Nekā Personīga” zināms, ka pirms gada aktīvistus uz nometni pierobežā vizinājis autobuss, kuru apmaksājusi kāda biedrība ”Mūsu atmiņas Memoriāls”. Biedrības vienīgā amatpersona uzņēmumu reģistrā ir jau iepriekš redzētais Aleksandrs Vasiļjevs. Organizācija izveidota pirms pusotra gada. Kā juridiskā adrese norādīta ēka Brīvības ielā, kur izmitināts Sergeja Žuravļova vadītais ”radio PIK” un vairākas prokrieviski noskaņotas biedrības.

”Mūsu atmiņas Memoriāls” savā mājaslapā sola skaidrot strīdīgos vēstures jautājumus, un pēkšņi – tieši šobrīd – biedrības aktīvisti ir gatavi atjaunot līdz šim aizmirstās padomju laika piemiņas vietas.

Pagājušajā gadā biedrība kongresā izvirzīja uzreiz sešus līderus, kas iepriekš jau manīti gan oficiāli nereģistrētā ”Nepilsoņa kongresa” aktivitātēs, gan biedrībās, kas Latvijā sola apkarot fašistus. Starp viņiem arī ”Krievu kultūras dienu” rīkotājs Vlads Bogovs, Latvijas Krievu kopienas prezidents Vladimirs Sokolovs un arī “Saskaņas” deputāte Jūrmalā Elizabete Krivcova.

Biedrība ”Mūsu atmiņas Memoriāls” iecerējusi veidot liela mēroga struktūru un zem sevis apvienot veterānu organizācijas no Otrā pasaules un Afganistānas kara, krievu kopienu biedrības, pētniekus, mācību iestādes un arī Krievijas vēstniecību. Vēstniecības cilvēki regulāri apmeklē biedrības rīkotos pasākumus. Aleksandrs Vasiļjevs gan apgalvo, ka nekādus labumus viņi no Krievijas diplomātiem nesaņemot. Esot gatavi sadarboties arī ar citām, piemēram, ASV vai Vācijas sūtniecībām. Tās ataicināt uz fonda pasākumiem vēl gan neesot sanācis.

Krievijas armijas garnizona kapi pie Salaspils radušies 19. gadsimta beigās. Otrā pasaules kara laikā te apglabāti arī Salaspils koncentrācijas nometnē mirušie. Šobrīd par kapiem pēkšņu interesi izrādījuši memoriālās atmiņas biedrības aktīvisti. Tāpēc Salaspils dome 1. martā nolēmusi atprasīt šo teritoriju no Rīgas domes un ”Rīgas mežiem”, kam šī zeme pieder. Tas tiekot darīts, lai neļautu pašvaldības teritorijā izvērst aktivitātes, kas vērstas pret Latvijas interesēm.

Rīgas dome gan vēl nesen izlīdzējusi kapu aktīvistiem ar telpām. Par godu grāmatai par strēlniekiem Militārās atmiņas fonds Rīgas domes galvenajā sēžu zālē decembrī rīkoja ”zinātniski vēsturisku konferenci”. Bez grāmatas fonda paspārnē tapusi PSRS slavinoša “dokumentālā filma”. Līdzās tam notiek mēģinājumi vākt pareizos vēstures faktus par strīdīgajiem 40. gadiem. Kā notiekošo vērtē Satversmes aizsardzības birojs – mirušos pieminēt nevar aizliegt. Bet tas būtu jānošķir no politikas.

TOP komentāri

  • Ivars Petročenko
    +3 +2 -1

    Ivars Petročenko

    Pierobežā viegli...ar kāju pa dirsu un jau otrpus robežai. Nebūs nostļģijā jāmokās😂
  • Ērika Krimska
  • Laimonis Cubars

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl