“Facebook” spēks – mākslīgā intelekta algoritmi

0 Komentāru

“Facebook” ir bez maksas un vienmēr tāds būs – šo uzrakstu ir redzējis katrs tīkla dalībnieks. Bez maksas tas ir lietotājiem, bet par to samaksā pakalpojumu pārdevēji. Un ko viņi pērk – tās ir ziņas par mums.

“Facebook” ir lielākā reklāmas platforma pasaulē. Neskatoties uz to ka “Facebook” ir bloķēts Ķīnā, arī tur tas ir lielākais reklāmas izplatītājs. Tā veiksmes pamats ir miljardiem informācijas kripatiņu par katru savu lietotāju. “Facebook” zina ar ko un par ko lietotāji sarunājas, uz ko skatās, cik ilgi.

Šie dati ir izejmateriāli mākslīgajam intelektam. Cīņa notiek par uzmanību, – kā to piesaistīt, paturēt ilgāk, likt klikšķināt vēl un atgriezties atkal.

Algoritmu uzdevums ir peļņas gūšana. Lai to panāktu,  jāizveido acu kontakts, jāsaķer un jānotur. Algoritmi nešķiro vai piedāvātā informācija ir patiesa vai nē, algoritmi to nezina. Tie radīti, lai prognozētu, kas cilvēkiem patīk un dotu to vēl un vēl.

Ja esat mēģinājuši izdzēsties no “Facebook”, tad zināt, ka sociālais tīkls neliks jūs mierā. Tas sūtīs epastus, ziņos, ko dara jūsu draugi, aicinās pievienoties jaunām grupām, atrakstīs, ja kāds būs publicējis jaunu ziņu. Tas nav tādēļ, ka virtuālajiem draugiem jūsu trūkst. Jūs pietrūkstat reklāmdevējiem.

Mākslīgā intelekta algoritmi ir “Facebook” spēks. Neviens cilvēks nevarētu pieņemt tādus lēmumus, kā mākslīgais intelekts. Tas atsijā nesvarīgo- pēc tās saprašanas, kas iebūvēta viņa algoritmā, un izveido ap lietotāju burbuli. Ja interesējaties par suņiem,- redzēsit ziņas par suņiem, ja par makšķerēšanu- visi apkārt jums makšķerēs. Rezultātā realitāte izkropļojas, makšķernieki neko vairs nezina par suņu saimniekiem.

Problēmas sākas, kad algoritmi sāk ietekmēt nopietnus lēmumus. Mūsdienu sabiedrības dzīve balstās kompromisos. Lai tos panāktu, ir jāsarunājas un jāvienojas. Jāargumentē un jāpārliecina, ka risinājumi ir labi vai vismaz pieņemami. Sabiedrība nevar eksistēt, ja tā nevienojas  par to, kas ir labi un kas  slikti. “Facebook” algoritmi nemāk vienoties, gluži pretēji, tie uzskatus polarizē. Un tas ir loģiski, jo lietotāji ap sevi redz tikai tādus viedokļus, kādus paši pārstāv. Kāda jēga vienoties, ja apkārt visi domā tā, kā jūs?

Tā tas turpinājās gandrīz 15 gadus un savu virsotni sasniedza ap 2016.gadu, kad atklājās, ka ar “Facebook” palīdzību trešās puses ietekmēja vēlēšanu rezultātus Mjanmā, prezidenta vēlēšanas ASV, Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības.

“Facebook” ne tikai pētīja klientus savām vajadzībām, tas datus pārdeva tālāk. Skaļākais ir Cambridge Analitica gadījums. “Facebook” notirgoja ziņas par 87 miljoniem lietotājiem britu politiskajiem konsultantiem, kas kampaņoja referendumā par izstāšanos no Eiropas savienības. Viņi uzvarēja, pateicoties “Facebook” datiem.

“Mēs izdarījām kļūdu. Mēs nebijām pietiekami atbildīgi. Tā bija mana kļūda. Un es par to atvainojos. Es izveidoju “Facebook”, es to vadu un es atbildu par to, kas tur notiek,” teicis “Facebook” dibinātājs un īpašnieks Marks Zakerbergs.

Tehnoloģiju gigantus piespieda kaut ko darīt lietas labā. “Facebook” ķērās pie tā, ko vislabāk māk – izveidoja algoritmus. Taču algoritmi nemāk atšķirt patiesību no meliem, tāpēc situācija neuzlabojās. Algoritmi bloķēja īstas ziņas, saskatīja pornogrāfiju klasiskajā mākslā un pieļāva citas kļūdas, bet nepamanīja sazvērestību piekritēju grupas. Qanon (Kuanon) sevī apvieno abus- viņi tic, ka eksistē augsta līmeņa Demokrātu partiju pārstāvoša Sātanu pielūdzoša pedofīlu kliķe, kas cīnās pret Donaldu Trampu. Viņi uzskata, ka pedofīli neļaus Trampam palikt amatā pēc šī gada vēlēšanām.

Qanon-Kuanon izveidojās kā margināla grupa 2017.gadā, bet pateicoties “Facebook”, šobrīd tā ir plaši zināma. Qanon pārstāvji iekļuvuši pat valsts pārvaldē.

Pirms dažām nedēļām “Facebook” izlēma bloķēt ap 790 Qanon-Kuanon lapu. Kustības dalībniekiem tas ļāva nākt pie secinājuma, ka Tramps esot uzsācis pēdējo bezkompromisa cīņu pret pedofīliem un ka drīzumā gaidāms Hillarijas Klintones arests.

2020.gada ASV prezidenta vēlēšanām “Facebook” ir sagatavojies labāk. Ir ieviesta zināmam kārtība, nedēļu pirms vēlēšanām jaunas reklāmas izvietot nedrīkstēs, varēs redzēt, kas reklāmas apmaksājis un kam tās adresētas. Varēs arī izsekot, kurš izveidojis  un piepilda ar saturu lapas. “Facebook” sola cīnīties pret viltus ziņām un aizsargāt kandidātu profilus.

Pēdējo mēnešu laikā “Facebook” ir slēdzis 6 ar pusi miljardu viltotu lietotāju lapu.

0 Komentāru