Ēnu ekonomika skaistumkopšanā: nozare divos mēnešos pabalstos saņēmusi gadā nodokļos samaksāto

9 komentāri

Pandēmijas ierobežošanai novembrī noteiktais aizliegums strādāt skaistumkopšanas nozarei ir parādījis tajā milzīgu nodokļu nemaksāšanu. Speciālisti, kas gadiem vidēji deklarējuši ienākumus zem 300 eiro mēnesī, tagad sūkstās par 500 eiro dīkstāves pabalstiem.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests nav (VID) iezīmējis frizierus un kosmetologus kā lielākos nodokļu nemaksātājus, eksperti lēš, ka skaistumkopšanas speciālisti uzrāda tikai piekto daļu ienākumu. Nekas neliecina, ka pēc krīzes viņi nodokļus sāks maksāt vairāk.

Frizieri, kosmetologi un manikīri gada pirmajos divos mēnešos, kad viņu pakalpojumi bija apturēti epidēmijas dēļ, dīkstāves pabalstos un subsīdijās saņēma septiņus miljonus eiro. Tas ir tikpat daudz, cik nozare nodokļos nomaksā gada laikā.

2019.gadā skaistumkopšanas nozare nodokļos nomaksāja 7 040 000 eiro. 2020.gadā, kad darbu jau ietekmēja Covid-19 epidēmija, nodokļos samaksāti 6 080 000 eiro. Tur ietilpst gan iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļi, sociālās apdrošināšanas iemaksas un PVN. Atbilstoši VID aprēķiniem, nozarē vidējā alga 2020.gadā bija no 162 līdz 265 eiro. Šī iemesla dēļ valdība pagājušā gada beigās izlēma dīkstāves pabalstus nepiesaistīt samaksātajiem nodokļiem, bet gan noteikt minimālo summu – 500 eiro katram, kas reģistrējies VID un samaksājis kaut pāris eiro nodokļos.

Vaicāta, vai nozare nejūtas parādā citiem nodokļu maksātājiem, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte atbild: “Es teiktu ka nē, jo neviens no šīs nozares nav prasījis tos nodokļus, šo dīkstāves pabalstu. Šī ir vienīgā nozare, kura ir šajā krīzes laikā pilnīgi slēgta. Šī ir situācija, kurā neviens nav gribējis nonākt. Es nedomāju, ka tāpēc kādam būtu jājūtas vainīgam attiecībā uz citu nozari, jo šie dīkstāves pabalsti jau bija arī visām citām nozarēm. Tāpēc es domāju, ka nē.”

Nevienā citā nozarē šī attiecība nav tik uzkrītoša. Piemēram, ēdināšanā 2019.gadā nodokļos samaksāti 150 miljoni, dīkstāves pabalstos šogad izmaksāti 14. Tūrisma nozare samaksājusi 14 miljonus, atbalstā saņemts ap miljonu. Viesnīcas samaksājušas 48 miljonus, pabalstos darbinieki saņēmuši 3 miljonus.

”Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds saka: “Ja Latvijas valsts tā turpinās, tad viņa cietīs bankrotu. Tas ir pilnīgi skaidrs, jo praktiski divos mēnešos pabalstos izmaksāts vairāk, nekā iepriekšējā gadā šī nozare ir ienesusi valsts budžetā. Seškārtīga starpība. Tas liecina par to, ka nozare nav īsti godīga pret valsti, pret visiem pārējiem cilvēkiem, kas ir nodokļu maksātāji. Viņi izliekas nabadzīgāki, nekā viņi īstenībā ir.”

Rēvalda vadītais “Veselības centra 4” nodrošina ne tikai ārstniecības, bet arī kosmetologu un citu skaistumkopšanas speciālistu pakalpojumus. Viņš ir pārliecināts, ka daudzi nozarē strādājošie vispār nav reģistrējušies nodokļu maksāšanai, bet vairums no tiem, kas ir, uzrāda daudzkārt mazākus ieņēmumus.  Esot grūti atrast speciālistus, kas gatavi strādāt ar oficiālu algu, par ko samaksāti visi nodokļi.

“Tas ir milzīgs spiediens uz legālo industriju, jo ir arī legāli pakalpojumu sniedzēji, kas pilnā mērā maksā nodokļus, un protams, es esmu viens no viņiem, un man ir bijušas tādas ļoti dīvainas situācijas, gan lasot lekcijas kosmētiķiem, kosmetologiem, un viņi mani nesaprot. Man ir bijuši darba ņēmēji vai potenciāli darbinieki, kas gaida aploksnes un kas pamet mani, jo es viņiem pārāk maz varu iedot, viņi pieraduši saņemt samaksu gandrīz katru dienu vai katru nedēļu kaut kādā melnā veidā,” atklāj Rēvalds.

VID dati rāda, ka lielākās naudas summas aplokšņu algās 2019.gadā maksātas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Valsts kasei garām aizgājuši 135 un 102 miljoni. Transporta nozare nodokļos nav samaksājusi 98 miljonus. Šajā nozarē pēc VID datiem ir arī lielākais nemaksātāju īpatsvars – 26,7%. Otrs lielākais nemaksātāju īpatsvars ir nekustamo īpašumu biznesā – 26% bet trešais būvniecībā – 18 līdz 23%. Skaistumkopšana nav iekļuvusi divpadsmit nodokļu nemaksātāju topā. Šādam vērtējumam nepiekrīt Rēvalds.

“Ja es salīdzinu viņu uzrādītos ienākumus stundā, kā to redz VID un, piemēram, ar “Veselības centrā 4″ strādājošo darbinieku atalgojuma līmeņiem stundā, tad atšķirība vidēji bija četrkārtīga. Tas patiesais vēriens manuprāt ir reizināms kā minimums ar četri, be,t iespējams ar pieci, seši, varbūt pat vēl vairāk. Tātad, ja viņiem ir nelegāli ienākumi, viņi bieži ar piegādātājiem ļoti nozīmīgas piegādes, norēķinās arī ar ēnu ekonomikas metodēm. Maksā skaidrā naudā. Bez darījumu apliecinošiem dokumentiem. Un viņi tālāk veido nākošās industrijas, kurām atkal rodas iespējas radīt ēnu ekonomiku un atkal maksāt aplokšņu algas. Tā ka tas patiesais ļaunums ir stipri lielāks, nekā viņš pat liekas,” atklāj Rēvalds.

Līdz šim skaistumkopšanas nozarē dominēja trīs maksāšanas režīmi. Populārākie bija pašnodarbinātā statuss, mikrouzņēmumu režīms un patentmaksājums. Tie visi ļāva likumīgi samaksāt 100-200 eiro, paturēt lielāko daļu ienākumu un sociālai apdrošināšanai novirzīt niecīgas summas. Lai piespiestu skaistumkopšanu un arī citas nozares maksāt algas nodokļus, no šī gada ir atcelts patentmaksājums. No 1.jūlija būs stingrākas prasības pašnodarbinātajiem maksāt sociālās iemaksas.

“Nekā personīga”: “Vai Jums ir pārliecība, ka tagad viņi sāks maksāt vairāk?”

Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis: “Nu jā, es domāju, ka tādai pārliecībai mūsu pusē būtu jābūt, ir arī jāstrādā VID, visiem pārējiem, tā lai šo jautājumu atrisinātu. Ēnu ekonomika droši vien pastāv arī šajā nozarē, bet protams pārsvarā visi jau, katrs izmantojam šo cilvēku pakalpojumus, mēs labi zinām, ka krāpšanās nav tādos apmēros, lai mēs par to sistu ļoti lielu trauksmi.”

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, valdība novembrī aizliedza strādāt visai nozarei. No 1.marta valdība ir atļāvusi strādāt frizieru un manikīru saloniem. Kosmetologiem strādāt joprojām aizliegts. 500 eiro pabalsts neaizvieto viņu patiesos ienākumus, tāpēc nozare izmisīgi vēlas atsākt darbu. Asociācijas vadītāja ir pārliecināta, ka nodokļu maksāšana pēc krīzes neuzlabosies.

“Ja kāds domā, ka krīze bija mācība tai nozares daļai, kas nemaksāja, tad drīzāk otrādi. Tas parādīja, ka šajā valstī šobrīd tas vienkāršais cilvēks, kas viens pats ir uzņēmējs, kas ir privātajā biznesā, viņš ir tik ļoti beztiesisks. Tiem, kas godīgi maksāja nodokļus, viņus iedzina strupceļā šis ilgais ceļš, šis haoss ar dīkstāves pabalstiem, jo kur ir februāris, un kur ir novembris, kad nozari slēdza. Un arī šie 500 eiro nesedz reālās izmaksas,” saka Ulberte.

Ēnu ekonomiku skaistumkopšanā nav pētījuši ne VID, ne eksperti. Pētnieki ir pārliecināti, ka ne nodokļu režīma pastiprināšana, ne piedzīvotā dīkstāve nepiespiedīs frizierus un kosmetologus turpmāk maksāt visus nodokļus.

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka norāda: “Ir pilnīgi skaidrs, ka skaistumkopšanas nozare pilnībā neapstājās. Liela daļa no frizieriem vai skaistumkopšanas speciālistiem pārgāja melnajā vai pelēkajā sektorā, sniedza pakalpojumus nosacīti nelegāli. Principā nelegāli sniedza pakalpojumus no savām mājām vai kaut kur citur vienkārši, lai izdzīvotu. Es pieņemu, ka vismaz daļa no šiem cilvēkiem varētu neatgriezties šajā sektorā. Protams, cits jautājums, cik šie cilvēki maksāja pirms tam nodokļos.”

Viņš uzskata, ka tikai ar ieņēmumu dienesta bardzību nebūs līdzēts. Lai vērstu situāciju par labu ir divi priekšnoteikumi. Sabiedrībai, klientiem jābūt neiecietīgākiem pret nodokļu nemaksāšanu un jāprasa čeki. Otrs – valstij jāpierāda, ka nodokļi tiek izlietoti lietderīgi.

“Pēc būtības tā pati galvenā lieta tomēr ir, ja uzņēmums vai cilvēks maksā nodokļus, tad viņam vai viņai ir jāredz no tā atdeve. Respektīvi jāredz, ka šī nauda netiek šķiesta pa labi un pa kreisi, teiksim, koruptīvās visādās darbībās,” saka Sauka.

VID pēc krīzes nesola īpaši pieskatīt skaistumkopšanas nozari. Turpināšot strādāt kā līdz šim ar visām nozarēm, balstoties uz risku analīzi.

9 komentāri