Ekspremjera Kalvīša sievas uzņēmums atsakās maksāt par sabojātu valsts ceļu

42 komentāri

Aglonas novada Cirīšu ūdens krātuve sabiedrībai asociējās ar ekspremjera Kalvīša ģimeni. Tur Aigara Kalvīša sieva pirms nu jau gandrīz 20 gadiem izvērsa saimniecisko darbību, privatizējot un atjaunojot mazo HES, ūdens krātuves krastā ir Kalvīšu lepnā villa.

Elektrības ražošana Cirīšu HESā bija tikai saimnieciskās darbības sākums. Nu tur ir arī viesu māja. Pērn viens no Kalvīša sievai piederošajiem uzņēmumiem saņēma lauku atbalsta dienesta naudu, lai izraktu dīķi un būvētu vēl vienu atpūtas kompleksu.

Taču notika negadījums. Dīķis bija pārāk tuvu valsts ceļam un tas iebruka. Tagad firma atsakās maksāt par ceļa remontu un uzskata, ka tas jādara par nodokļu maksātāju naudu.

Cirīšu ūdens krātuve ir mākslīgi uzpludināta vairāku mazu ezeru ķēde. Ūdeni izmanto Cirīšu hidroelektro stacijas turbīnu griešanai. Cirīšu HESā no divtūkstošo gadu sākuma ir divi īpašnieki. Aglonas novada pašvaldība un “SIA SKF un partneri”, kur patiesā labuma guvēja ir ekspremjera Aigara Kalvīša sieva Kristīne. Ap uzņēmuma veidošanas laiku sanāca neliels nesmukums. Spēkstacijas būves nodeva privatizācijai laikā, kad Kalvītis bija ekonomikas ministrs Andra Šķēles valdībā. Tas, ka viņa sieva no šī lēmuma bija ieguvēja, toreiz neskaitījās pārkāpums.

Kalvīšu ģimenei Aglonas novads un Cirīšu ūdens krātuve ir tuvs. Te sapirkti plaši zemes gabali, attīstīta uzņēmējdarbība. Tūrisma un viesmīlības pakalpojumus piedāvā arī kopuzņēmums ar pašvaldību Cirīšu HES. Taču savu tūrisma biznesu izplānojis arī Kristīnei Kalvītei piederošais uzņēmums “SKF un partneri”. Ezera tālajā galā, blakus Aglonas Krāslavas šosejai iecerēts uzbūvēt atpūtas bāzi ar naktsmītnēm, treileru parku un ūdens atrakcijām. Tam saņemts arī Lauku atbalsta dienesta atbalsts.

Būvniecība sākusies ar vērienīgiem zemes darbiem. Īpašumā starp ezeru un autoceļu izsmelta kūdra un melnzeme, lai ierīkotu dzidru dīķi, kas būtu savienots ar ezeru.

Taču zemes darbu laikā novembra sākumā notika incidents. Negaidīti nogāzās bedres krasts, gar kuru iet šoseja. Bedrē iešļūca arī daļa valsts autoceļa nomales. Braukšana par to kļuva bīstama.

Lai gan ir acīmredzams, ka ceļš nogruvis, jo tam blakus izrakta dziļa bedre, bedres racēji neuzskata, ka tā ir viņu vaina.

“Nu ziniet, tas nav mūsu īpašums, tas ir valsts ceļš, un mēs visus darbus darījām savā teritorijā, viss bija saskaņots. Es esmu rīkojies tikai likumīgi ar visiem saskaņojumiem, ar visām iespējamajām atļaujām, kas tur jādara, un es atrados savā teritorijā. Diemžēl un, visdrīzāk, tāpēc, ka ceļš bija izbūvēts nekvalitatīvi, mūsu teritorijā notiekošo darbu rezultātā šī te viņu nekvalitatīvā vai vēl kaut kā būvniecība parādījās,” saka SIA ”SKF un partneri” valdes loceklis, līdzīpašnieks Normunds Aizkalns.

Valsts reģionālajiem autoceļiem ar likumu noteikta  60 metru aizsargjosla. Tajā zāģēt, būvēt vai rakt drīkst tikai ar “Latvijas Valsts ceļu” atļauju.

“Latvijas Valsts ceļi grandiozās” bedres projektu saskaņojuši. Uzņēmumā uzskata, ka saskaņojums nenozīmē, ka dabu veicējs tiek atbrīvots no atbildības, ja darbu laikā ceļš tiek bojāts. Tomēr uzņēmums nesteidzas paziņot, ka nogruvumu izraisījusi bedre. Tagad valsts akciju sabiedrība taisa ekspertīzes, lai pārliecinātos, ka bedres rakšana ir tiešā cēloniskā sakarībā ar ceļa bojājumu.

VAS ”Latvijas Valsts autoceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova norāda: “Gan pērnā gada novembrī ir bijuši mūsu eksperti, kas vizuāli apsekoja un veica mērījumus, gan arī šogad janvārī. Un arī šonedēļ, pateicoties tam, ka ir ļoti labvēlīgi laikapstākļi, grunts ir nožuvusi, un šonedēļ tur savas pārbaudes veic mūsu eksperti ar grunts penitrācijas radara palīdzību. Respektīvi, viņi skatīsies zem ceļa klātnes, kas notiek ar grunti, tad, kad šie dati būs apstrādāti, tad eksperti varēs savu slēdzienu pateikt, kas, viņuprāt, ir iemesls šim nogruvumam. Ja izrādīsies, ka iemesls ir būvdarbi, izrokot dīķus, tad LVC arī veiks nepieciešamās darbības, lai radušos zaudējumus piedzītu.:

Šis ceļš, kā daudzi citi ceļi Latvijā, padomju laikā ir būvēts uz purvainas  grunts. Tas remontēts vēl 2017.gadā. Toreiz mainīts tikai asfalta segums.  Pareizi būtu nestabilo augsnes slāni aizstāt ar atbilstošu grunti, taču tas ir ļoti dārgi.  Neļaut būvdarbus ceļa tuvumā “Latvijas Valsts ceļi” nevarot, tam vajag pamatotu iemeslu. Tagad uzņēmumam būs jārēķina remonta izmaksas. Tās būšot zināmas tikai pēc ekspertīzēm. Tad varēs aplēst, vai nepieciešama grunts nomaiņa, vai pietiks ar esošā uzbēruma nostiprināšanu.

“Nekā personīga”: Tādos lielos vilcienos, tie desmiti tūkstošu, simti tūkstošu, vai miljoni?

 Kononova: Jums nevarēšu tagad pateikt, tie noteikti nebūs miljoni.

“Nekā personīga”: Bet desmiti tūkstošu tie ar, visticamāk, nebūs?

 Kononova: Jā, tas būs kaut kas pa vidu.

Aglonas novada pašvaldībā neuzskata, ka noticis kas ārkārtējs. Lielas neērtības satiksmes ierobežojumi neradot un to visu varot ātri sakārtot. Tas gan būtu jādara uzņēmējam.

Aglonas novada domes priekšsēdētājs Juris Butēvics (Grāveru pagasta saraksts) norāda: “Viņi ir it kā pabeiguši tos darbus, tagad tecina ūdeni atpakaļ, nesūknē vairāk. Uzpludinās to dīķi, tad tur izlīdzināsies spiediens un tad to ceļu piebērs atpakaļ. Kāds viņš bija, tāds viņš ir. Nekas tur nav ne salūzis, ne pārlūzis, ne nobrucis…Tur viss ir kārtībā.”

Aglonas novada pašvaldība ir dīķa racēju biznesa partneris uzņēmumā “Cirīšu HES”. Kad bizness sākās, pašvaldība bija neapmierināta, ka uzņēmums ignorē tās intereses. Tai nav cilvēka firmas valdē, arī ienākumi bija mazi. Nu jau labu laiku domstarpību tikpat kā nav. Pašvaldība ir ļoti pretimnākoša biznesam.

Kopuzņēmums visu darbības laiku dividendēs izmaksājis tikai daļu peļņas. Uzkrājusies krietna summa – vairāk nekā miljons eiro.

Tā kā uzņēmuma kasē brīvas naudas dividenžu izmaksai nav, dalībnieki – pašvaldība un privātfirma izlēmuši, ka jāpārdod HESam piederošā ūdenskrātuve. 236 hektāru lielais īpašuma bija pašvaldības ieguldījums uzņēmumā. Nu tas pārdots par aptuveni 240 000.

Butēvics: Nu muļķības, kādi 200 hektāri pārdoti? Mēs neesam pārdevuši 200 hektārus. Mēs devām piekrišanu atsavināt aktīvu daļu, lai varētu vispār norēķināties ar novadu

“Nekā personīga”: A, kas tie bija par aktīviem?

Butēvics: Nav nekādi īpašumi pārdoti! Tās ir dažādas lietas.

Ieraksts Aglonas novada lapā internetā apliecina, ka “Cirīšu HES” ūdenskrātuve pārdota otram SIA “Cirīšu HES” dalībniekam, Kalvītei un Aizkalnam piederošajai firmai SKF un partneri.

Pēc OIK skandāla elektrības ražošanas bizness ir palicis mazāk ienesīgs. “Cirīšu HES” tiesājas ar valsti par valsts atbalsta maksājumu samazināšanu.