Eksperts: Haoss diskusijās par konstitūcijas grozījumiem ļāva Putinam panākt savu

6 komentāri

Tieši tā pat kā Latvijā cilvēki katru pavasari mežā tecina bērzu sulas, Krievijā ik pa sešiem gadiem iedzīvotāji ievēl prezidentu. Jeb Vladimiru Putinu. Un tas kādu laiku vēl šādi varētu turpināties. Tieši pirms vīrusa krīzes Krievijā sākās konstitūcijas grozījumi.

“Ļaujiet uzsaukt tostu par Krievijas konstitūciju! Par mūsu valsts iedzīvotāju labklājību un laimi. Konstitūcijas resursi ne tuvu nav izsmelti. Tas jāatceras tiem, kas cenšas spekulēt ar tēmu par iespējamiem pamatlikuma uzlabojumiem,” to saka Vladimirs Putins pirmajos savas valdīšanas gados.

Tēzi par konstitūcijas neaizskaramību viņš atkārtojis bieži. Arī 2017.gada intervijā NBC televīzijas žurnālistei Meganai Kellijai. “Es nekad neesmu mainījis konstitūciju. Vēl jo vairāk – neesmu to darījis savās interesēs. Un man nav tādu plānu arī šobrīd,” teica Putins.

Šobrīd spēkā esošā konstitūcija Putinam, kurš pie varas ir jau divas desmitgades, pēc pilnvaru beigām 2024. gadā vairs nedod tiesību kandidēt atkārtoti. Tomēr visu var mainīt. Arī solījumus konstitūciju neaiztikt.

Tematu par iespējamajām izmaiņām pamatlikumā 2018.gada oktobrī oficiālajā izdevumā “Rossijskaja Gazeta” izcēla Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins. To var uzskatīt par priekšvēstnesi tam, kas ir noticis šobrīd. Starp citu tieši Zorkina vadītā tiesa nosprieda, ka Krievijas valdībai nav jāizpilda Eiropas tiesas lemtais, ka agrākajiem “JUKOS” akcionāriem no valsts jāizmaksā divi miljardi dolāru.

“Mēs saprotam, ka mūsu uzdevums ne tāds vienkāršs. Mums kopā ar citām varām jānodrošina ”dzīva” konstitūcija. Lai tā nepārvērstos par mirušu dokumentu,” norāda Krievijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins.

“Ideja tika apspriesta iekšienē jau krietni savlaicīgi. Līdz brīdim, kad tā tika iznesta līdz sabiedrībai, vēl notika iekšējā diskusija. Un pa vidu pastāvēja zināma neskaidrība par to, kāds izvērtīsies gala rezultāts. Tieši tāpēc tika ieturēts stratēģisks haoss. Lai neradītu sekas, ka paši sevi iedzen stūrī. Sakot – teicām, ka būs tā, bet galā izrādījās tā. Tad tas haoss palīdzēja noretušāt to, kas notiks tālāk. Haosam lielākā priekšrocība ir tā, ka visi mēģina saprast, kas īsti notiek. Tie, kas patiešām zina, kas notiek, ir spējīgi iznest savu nostāju, kas nepieciešams un sasnieg rezultātu,” saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Lai arī uz āru bija radīts priekšstats, ka sācies haoss, konstitūcijas grozījumu jautājums vēlās uz priekšu ātri un noteikti. Diskusijas varas gaiteņos aktīvi sākās pagājušajā gadā. Bet tā īsti nebija saprotams, kāds ir izmaiņu plāns. Tika cilātas dažādas idejas. Pat ar atsauci uz  ”Visuvareno Dievu”. Un tad pirms mēneša Valsts domē tribīnē kāpa deputāte un pirmā sieviete kosmosā Valentīna Tereškova.

“Mums visiem šajā pusotrā mēnesī bija daudz tikšanos ar vēlētājiem. Un gandrīz visur viņi runāja vienu – kas paņems atbildību par valsti. Un viņi teica – vajadzētu tomēr, lai Putins ”būtu blakus”. Ja nu pēkšņi kaut kas notiks ne tā. Viņš varēs atbalstīt, palīdzēt,” teica Tereškova.

Pēc vēlētāju uzklausīšanas un ideju apkopošanas bijusī kosmonaute Tereškova ierosināja visu sākt no baltas lapas –  nomainīt Putina prezidentūru skaitu uz nulli. Tas stiprinātu valsti, nomierinātu sabiedrību un novērstu dažādu politikāņu spekulācijas un mēģinājumus pārņemt varu.

“Jūs ko domājat – Putins šos riskus neredz? Protams, ka redz. Un zina krietni vairāk par mums visiem. Par tiem apdraudējumiem stabilai Krievijas attīstībai. (…) un ļoti labi saprot savu personīgo atbildību par to, lai šādus draudus nepieļautu. Bet viņš viņš nav tāds cilvēks, lai paceltu jautājumu pats par sevi personīgi. Bet mums noteikti šis jautājums jāpaceļ. Bet lems – tauta,” norādīja Tereškova.

Sēdē strauji tika izziņots pārtraukums. Tad tribīnē kāpa Putins un izteica savu atbalstu deputātes Tereškovas iecerei nonullēt prezidenta termiņus. Tā esot jēdzīga ideja. Jo valstij nepieciešama stabilitāte un politiskā paredzamība.

“Piedāvājums, ko izteica Valentīna Tereškova… Mēs ar Milzu cieņu pret viņu attiecamies. Es gribētu vēlreiz jūs apsveikt ar neseno dzimšanas dienu! Principā šis variants būtu iespējams. Bet ar vienu noteikumu. Ja Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa dos oficiālu atzinumu, ka šāds papildinājums nebūs pretrunā pamatlikuma principiem,” teica Putins.

Savukārt politikas pētnieks un publicists Dmitrijs Oreškins norāda: “Pat tie, kas pret viņu labi attiecas, saprot, ka iepriekšējo termiņu nonullēšana un iespēja atkal balotēties prezidenta vēlēšanās, tā ir ne pārāk godīga spēle. Krieviski runājot – cilvēki saprot, ka viņus apmānīja. Šī negatīvisma sajūta bija. Bet tajā pat laikā pirms diviem mēnešiem Putins bija ļoti populārs, galvenokārt, tāpēc, ka neviena cita nav. Visus citus viņš ir nospiedis malā. Konkurences vairs nav. 2000 gadu sākumā tas strādāja – bija Ļebeģs, Zjuganovs, Jevlinskis. Bet šobrīd ir viens vienīgs Putins. Izvēlieties Putinu no Putina.”

Izdevuma ”The Insider” galvenais redaktors Romans Dobrohotovs pauž: “No visiem Putina varas uzurpēšanas variantiem ir pats augstprātīgākais un neslēptākais. Un mēs vēl neredzam to reakciju, kas sekos. Latentā formā tā jau parādās. Kā cilvēki reaģē aptaujās redzam, ka neviens reformu nav uzņēmis kā leģitīmu. Koronavīrusa dēļ un tāpēc, ka cilvēki nav paguvuši reaģēt, izskatās, ka viss noticis mierīgi. Patiesībā – nē. Un tikko kā epidēmija beigsies, mēs redzēsim ļoti apjomīgus protestus.”

Konstitūcijas grozījumi ir vairāki: Viens no tiem nosaka, ka Krievijas konstitūcija ir pārāka par starptautiskiem līgumiem. Pamatlikumā nostiprināms minimālās darba algas apmērs un obligāta pensijas indeksācija.  Kas mudinātu cilvēkiem par to balsot. Ierēdņi un tiesneši nevarēs dzīvot ārzemēs. Konstitūcija izveidos jaunu institūciju – Valsts padomi, kas būs stratēģiska koordinējoša institūcija valsts augšgalā. Visticamāk šī padome tiek gatavota kā vieta Putinam.

Balodis: Tā ir konsultatīva organizācija starp augstākajām amatpersonām. Tajā skaitā no spēka struktūrām, kas pieņem lēmumus par valsts stratēģiskiem jautājumiem, taču tajā pašā laikā tas dod iespēju izvairīties no ikdienas politikas neērtībām un kritikas no sabiedrības puses. Bet viņi joprojām patur varu pār valsts attīstību. Bet izolējot no ikdienas politikas.

“Melu teorija”: Tad to var salīdzināt ar mūsu koalīcijas padomi, uz kuru brauca Lembergs, kurš nebija ne valdībā, ne Saeimā, bet bija klāt pie lēmumu pieņemšanas?

Balodis: Jā, to var salīdzināt ar savdabīgu ēnu valdības principu, kurā sanāk elite, kas pieņem lēmumus. Kas vēlāk tiek iznesta sabiedrībā.

“Melu teorija”: Sekas tam kādas?

Balodis: Tas tikai stiprina esošo sistēmu. Tā saucamo kolektīvo Putinu. Tas ir šaurs personu loks, kuram ir pilnīga kontrole pār Krieviju. Gan iekšēji, gan ārēji. Un šie grozījumi tikai pastiprina esošo lietu kārtību. Tas nozīmē – pat nomainoties prezidentam, ja nākamais prezidents nav Putins, sistēma nemainās.

Gada sākums nāca ar pārsteigumu. 15.janvārī Krievijā atkāpās valdība.

Pēc Dmitrija Medvedjeva nomaiņas ar Mihailu Mišustinu, Medvedjevs nonāca jaunā ampluā. Jau nākamajā dienā ekspremjers tika nozīmēts Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatam. Lai gan likums par šāda amata izveidi stājās spēkā teju mēnesi vēlāk – 6.februārī.

Šobrīd bijušais nodokļu inspektors Mišustins, kurš jau nodēvēts par Putina ielikteni, rietumu medijos kļuvis pat par multeņu varoni. Kurš drosmīgi stūrē “Titāniku” pretī aisbergam. Savukārt Putins iesaka ar sīkumiem viņu netraucēt. Un pasaukt tikai brīžos, kad tautai jāpaziņo kas labs.