Eksperti: Rīgai jāatgūst 10 gados iekavētais investīciju piesaistē

3 komentāri

Rīga pēdējo 10 gadu laikā ir atpalikusi attīstībā no citām reģiona galvaspilsētām. Tā vietā, lai nāktu strādāt Rīgā, vietējie uzņēmumi dodas uz citām Latvijas pilsētām, bet starptautiski uzņēmumi – uz Viļņu un Tallinu.

Jaunajam Rīgas mēram nolaistajā pilsētā jāiedveš dzīvība un jāreformē neefektīvs pārvaldes aparāts. Kamēr Rīga stagnējusi, Viļņa dažu gadu laikā kļuvusi par vienu no labākajām vietām Eiropā jaunām investīcijām un dzīvošanai. Kas Rīgai tuvākajos gados jāpaveic, “Nekā personīga” stāsta eksperti un Viļņas mērs.

Pirmsvēlēšanu saukļi un partiju programmas rada iespaidu, ka veloinfrastruktūras un parku trūkums ir vienīgās Rīgas problēmas. Taču tuvākajos gados galvaspilsētai jātiek galā arī ar daudz sarežģītākiem uzdevumiem.

Laikraksta “Financial Times” piesaistīti analītiķi regulāri veido investīcijām labvēlīgāko Eiropas pilsētu sarakstus. Analizē gan megapoles, gan vidēja lieluma, gan mazpilsētas. Labākās sauc par nākotnes pilsētām. Jaunākajā vidējā lieluma pilsētu sarakstā Viļņa ierindota ceturtajā vietā, Tallina – astotajā. Lietuvas galvaspilsēta ir arī starp pilsētām ar lielāko ekonomisko potenciālu, labāko cilvēkkapitālu un vidi dzīvošanai. Pēc investīciju piesaistes Viļņa ir vislabākā vidēja izmēra pilsēta Eiropā. Savukārt Tallina ir otra biznesam draudzīgākā pilsēta. Rīgas šajos topos nav. Investori to kā savu jauno atrašanās vietu neapsver.

“Mēs gribam, lai Rīga atgūst savas pozīcijas kā lielākā pilsēta ne tikai skaitliski, bet arī profesionāli, ka šis ir inovāciju un ar finanšu, it sevišķi IT centrs. Mēs zinām, ka mēs zaudējām šo pozīciju 2016. gadā Tallinai un pakāpeniski arī Viļņai, bet mēs gribētu to atgūt, bet tas nav iespējams mūsdienās bez pilsētas pleca un vēl vairāk – sadarbības ar valsti,” saka pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norāda: “Rīgai ir jādefinē skaidra attīstības vīzija. Tad arī uzņēmēju sabiedrība, investori redzēs, kur attīstās pilsēta, redzēs, kurās vietās var investēt un pielikt savu roku. Tas, kas ir īpaši svarīgi, investīcijām labklājīga vide, jo Rīgas pilsēta vai pašvaldības nevar iespaidot nodokļu politiku, jo tur ir tikai nekustamā īpašuma nodoklis, bet viss, kas saistās ar būvvaldi, ar dažādu atļauju piešķiršanu, ar tādu savā ziņā sarkanā paklāja nolikšanu priekšā investoriem – gan vietējiem, gan ārvalstu – tas ir tas pats, pats galvenais, jo patiesībā mums regulāri ļoti daudzi investori ne tikai sūdzas, bet daudzi ir apturējuši desmitiem un simtiem miljonu lielus projektus tikai būvvaldes dēļ, tikai faktiski tādas izspiešanas dēļ, kad ir jāmaksā kaut kas, un investori iet projām. Un sakars jau ir tāds, ja investīcijas ir daudz, rodas jaunas darbavietas, ienāk nodokļi, un pilsēta attīstās, un viss notiek, un ir naudiņas visam – veloceliņiem, bērnudārziem, viss kaut kam.”

Atdzīvināt tukšo Vecrīgu, pārvirzīt uz ostu braucošo kravas transportu ārpus centra, atjaunot kritiskā stāvoklī esošās daudzdzīvokļu mājas mikrorajonos. Darbu saraksts ir garš. Starptautiskās konsultāciju kompānijas ”Mercer” veidotajā globālajā sarakstā Rīga pēc dzīves kvalitātes ierindota 90. vietā. Analizēta pārvietošanās pilsētā, drošība, dzīves apstākļi. Pārējās Baltijas valstu galvaspilsētas novērtētas augstāk. Rīdzinieku dzīves kvalitātes uzlabošana ir tiešā domes ziņā.

“Es domāju, ka pirmais jautājums ir, kāda ir Rīgas pozīcija  – proaktīva vai reaktīva – attiecībā uz “zaļo kursu”, proti, kā izskaitīsies transports pilsētā, kādā veidā mēs patērēsim enerģiju, kā mēs siltināsim ēkas vai arī nesiltināsim ēkas, mēs maksāsim sodus vai būsim gatavi šim procesam. Tas ir viens jautājums, otrs, kādā veidā mēs spēsim cilvēkus pārtransportēt no punkta A uz punktu B. Vai cilvēki joprojām būs tikai privātajā transportā, kas ir saprotams, it sevišķi Covid-19 kontekstā. Vai cilvēki arī pārkāps uz sabiedrisko transportu vai velotransportu. Numur trīs – “Rail Baltica” jautājums, kas ir liels jautājums, kādā veidā šī trase ienāk pilsētā un kādā veidā viņi uzlabo apkaimes, kuras tā šķērso. Un ceturtais jautājums ir pārvadi. Mēs zinām tiltu jautājumi – Deglava tilts, Vanšu tilts, Brasas, šeit pat VEF tilts, kādā veidā mēs viņus šķērsojam. Un tad no tās puses ir arī mazāki jautājumi, kādā veidā mums zaļās teritorijas apkaimēs, daudzdzīvokļu namu rajonos, vai mēs esam radījuši iespēju pārvietoties ar velosipēdu droši un ērti,” pauž pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

Celmiņš turpina: “Un tad ir mums jautājumi par izglītību, mājokļa pieejamību jaunām ģimenēm. Tas, ko mēs redzam, tīri skaidri, līdz ko cilvēks sasniedz iespēju aizņemties mājai, viņš nekavējoties pārvācas uz Pierīgu, un pēc tam braukā uz Rīgu atpakaļ. Man liekas, ka tas ir jautājums, nopietns jautājums, kas tad būs Rīgas iedzīvotāji, kas tad šeit strādās un kas pelnīs, un kas samaksās par visu infrastruktūru.”

Eiropas pilsētas tuvākajos gados ieviesīs inovācijas klimata izmaiņu mazināšanā. Tās centīsies neradīt vairāk izmešu, nekā meži un jūra spēj attīrīt. Tikmēr Rīga nav varējusi ieviest pat atkritumu šķirošanu. 2018. gadā Eiropas Komisija Latvijai nosūtīja brīdinājumu. Nākamais solis varētu būt naudas sods.

“Ja mēs rēķinām, ka Rīgā un Pierīgā tiek radīta gandrīz puse no visiem sadzīves atkritumiem, tātad vairāk nekā 41% no visiem sadzīves atkritumiem – protams, lielākā daļa no tiem tieši Rīgā – tad attiecīgi mēs varam redzēt to proporciju, cik daudz būtu jāveic šīs darbības tieši galvaspilsētā, lai sakārtotu jautājumu attiecībā par atkritumiem, paaugstinātu šo dalīto atkritumu vākšanas gan punktu, gan laukuma pieejamību,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Dalītai atkritumu vākšanai bija jābūt nodrošinātai jau 2015. gadā visā valsts teritorijā. Tad jāatzīmē, ka Rīga gandrīz ir vienīgā no pašvaldībām, kur šobrīd šis jautājums nav pilnībā atrisinātas, tātad nav visiem iedzīvotājiem visā pilsētā pieejams šāds dalīto atkritumu savākšanas pakalpojumus.

Otrs jautājums, par ko noteikti ir jārunā, saistās ar gaisa kvalitāti Rīgas pilsētā, un diemžēl atsevišķos brīžos mēs nevaram teikt, ka vienmēr gaisa kvalitāte ir laba Rīgas pilsētā.

Par paraugu tam, kā īsā laikā kļūt par spīdekli, uzņēmēji un eksperti min Viļņu. Piecu gadu laikā pilsētas budžets gandrīz divkāršojies. Viļņa kļuvusi par Baltijas līderi investīciju piesaistē un starptautiskos reitingos. Par pilsētas pārdrošajām kampaņām runā pasaules populārākie mediji.

“Mēs piemērojam apzinātus pūliņus, lai būtu konkurētspējīgāki šajā ziņā, gan parādot savas priekšrocības, gan esot pievilcīgai pilsētai, kur dzīvot jauniem, talantīgiem cilvēkiem. Ir ļoti skaidrs, ka galvenais jautājums no visiem izlūkiem, kas meklē jaunu vietu, ir: vai jums šeit ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku. Es saprotu, ka, lai mums šeit būtu talantīgi cilvēki, mums vajadzīga laba vide, lai viņi gribētu dzīvot pilsētā. Cilvēki mūsdienās sevi uzskata par globāliem pilsoņiem, it īpaši tie, kas ir ļoti apdāvināti. Viņi var dzīvot jebkur pasaulē. Mums ir jābūt ļoti pievilcīgiem apstādījumu ziņā, pilsētas sajūtas ziņā, dzīvojamās zonas pievilcīguma ziņā, mācību iestāžu ziņā, visā, lai jauni cilvēki izvēlētos Viļņu dzīvošanai. Mums ir sajūta, ka mums ir panākumi šajā ziņā, bet mums ir svarīgi, lai visam Baltijas reģionam veicas,” sarunā ar “Nekā personīga” saka Viļņas mērs Remigijs Šimašus.

Viļņa piemēro radikālu atvērtības politiku. Visi pašvaldības dati ir publiski pieejami, domes iestādes komunicē angļu valodā, aicina talantus no ārvalstīm dzīvot Viļņā, iebraucējus aktīvi integrē sabiedrībā.

“Mēs zinām šo stāstu – “Uber” taksometru pakalpojumu serviss ienāca, izteica ideju, ka viņi gribētu ienākt Viļņā. Pēc 30 dienām viņam bija birojs ar darbiniekiem. Tas ir pat Eiropas mērogiem liels ātrums. Un lieki piebilst, ka mums nav uzņēmumiem, ar ko runāt,” bilst pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

“Tā nav tikai nauda, kas rada iespaidu, jo mēs esam redzējuši daudzus, daudzus piemērus un gadījumus, kur sabiedriskās teritorijas tika atjaunotas, bet vietai tas nerada nekādu prieku. Sabiedriskais transports tika atjaunots, bet daļa no naudas tika izšķērdēta. Mēs zinām daudzus piemērus, kur nauda nebija vienīgais spēlētājs konkurencē. Tā ir svarīga, bez tās ir praktiski neiespējami kaut ko sasniegt, bet arī attieksme, atmosfēra, vēlme pieņemt jaunus cilvēkus, atvērtība – cik atvērti jūs esat, vai vēlaties piesaistīt jaunus cilvēkus,” saka Viļņas mērs Remigijs Šimašus.

Šimašus turpina: “Viļņa dažkārt naudu tērēja ne pārāk gudri. Pirms pieciem gadiem Viļņai joprojām bija pašvaldības aviokompānija, kas, protams, bija ļoti dārga, un daudzas citas pašvaldības iestādes, kas ne pavisam nebija efektīvas. Un, protams, lai sasniegtu labus rezultātus, tā nebija tikai ekonomiska izaugsme, daļa finanšu panākumu bija ekonomiska izaugsme arī, bet pašvaldības uzņēmumu reorganizācija, mēs ieviesām radikālas reformas atbilstoši OECD standartiem par to, kā pašvaldības uzņēmumus ir jāpārvalda. Un mums bija ļoti labi rezultāti.”

“Tā kā bija iepriekšējos 10 gadus, nu grūti iedomāties vēl sliktāk. No izteikumiem un arī tām diskusijām, kas bijuši pie mums, tomēr man liekas, ka ir jābūt labāk. Rīgai joprojām ir, neskatoties pat uz iepriekšējiem 10 gadiem, Rīgas potenciāls ir nesalīdzināmi lielāks kā Tallinai un Viļņai, mēs esam visam pa vidu, mums ir aviācija attīstīta pietiekami un mēs esam jebkurā gadījumā lielāki. Tikko mēs sakustēsimies ar daudz lielāku jaudu, mums ne tikai ir pa gabalu jābūt priekšā Tallinai, Viļņai, mums ir jāliek citi mērķi. Jābūt ir tādai Skandināvijas un Baltijas [labākajai pilsētai]. Mums jādomā, kā mēs sacenšamies ar Stokholmu, Kopenhāgenu, Helsinkiem,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norāda.

Viens no jaunā Rīgas mēra uzdevumiem būs pārmaiņas ieviest ne tikai vadībā, bet arī ierūsējušos pašvaldības departamentos un uzņēmumos. Viļņas mērs to raksturo kā vienu no pārmaiņu sarežģītākajiem posmiem. Taču tas bijis svarīgākais pilsētas kursa maiņā.

Raidījums “Nekā personīga” 23. augustā top Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.