E-pastu sarakste atklāj “Trasta bankas” vadības līdzdarbošanos naudas pārskaitījumos no Kazahstānas “BTA Bank” un ofšoru fiktīvā izmantošanā

7 komentāri

Kādā no iepriekšējiem raidījumiem “Nekā Personīga” stāstīja par bijušo Kazahstānas baņķieri Muhtaru Ablazovu. Viņš ar vairāku Latvijas komercbanku palīdzību no paša vadītās bankas izzaga vairāk nekā 7 miljardus ASV dolāru.

Raidījuma rīcībā nonākusi e-pastu sarakste starp Ablazova cilvēkiem un bijušajiem “Trasta komercbankas” vadītājiem un darbiniekiem Rīgā.

Tajā redzams, kā dibināti ofšori un veidotas shēmas naudas “izpumpēšanai” caur Latviju. Sarakste glabājusies serveros agrākajā Ablazova bankā. Kazahstāna naudas izkrāpšanā iesaistītos zemākā līmeņa darbiniekus notiesāja. Bet shēmas autori no abām valstīm joprojām ir uz brīvām kājām.

“BTA bankas” pārstāvji Latvijas policijas izmeklētājiem nodevuši informāciju, kas, viņuprāt, pierāda nozieguma izplānošanu un izdarīšanu. Tomēr izmeklēšana jau vairākus gadus ir iestrēgusi.

Ar argumentiem, ka “Trasta komercbankas” darbībā bijuši ilgstoši trūkumi, kas pieļāva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tās licence tika apturēta 2016. gadā. Gadā, kad Latvija centās iestāties Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Pastāvēja bažas, ka vājā banku uzraudzība šim plānam patraucēs. Tāpēc valsts sāka demonstrēt, ka banku sektorā pievelk grožus. Amatu zaudēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Bet jau 8 gadus līdz tam policija, prokuratūra un citas institūcijas bija informētas par iespējamiem noziegumiem, kas notikuši “Trasta komercbankā”. Bet aktīva rīcība nav sekojusi. 2009. gadā Kazahstānā parādās ziņas, ka šīs valsts lielākās komercbankas “BTA” vadība no finanšu institūcijas izzagusi 7,5 miljardus dolāru. Un lielākā daļa šīs naudas legalizēta caur Latviju un konkrēti – “Trasta komercbanku”.

Tajā pat gadā “BTA” pārņem valsts un nu jau nacionalizētās bankas pārstāvji brauc uz Rīgu, lai mūsu izmeklētājiem pastāstītu, kas Kazahstānā noticis un kā naudas legalizāciju shēmās izmantota Latvija. Policija ierosina krimināllietu. Bet tā paliek bez virzības. Izmeklēšanas sākas arī citur – Kiprā, Ungārijā, Īrijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV. Cietumsodus piespriež Kazahstānā palikušajiem bankas darbiniekiem.

Didzis Vilemsons
Zvērināts advokāts, “BTA Bank” pārstāvis

Šie procesi ir uzsākti dažādās valstīs šie pieprasījumi un tiesiskās palīdzības lūgumi nākuši arī uz Latvijas prokuratūru. LR prokuratūra ir sniegusi atbildes citos procesos ārvalstīs. Esmu redzējis arī šos dokumentus. Tie viennozīmīgi satur ziņas par noziegumiem, kas ir notikuši Latvijas Republikā. Bet visā šajā laika posmā neko nav darījuši. Un arī kā jau es teicu – šobrīd esošais process ir uzsākts pēc bankas iesnieguma. Nevis mūsu valsts kompetentās iestādes, redzot, kādu informāciju sūta uz ārvalstīm, par šiem aizdomīgajiem un apjomīgajiem naudas pārskaitījumiem neko jau nav darījušas.

Kazahstānas bankas vadība bēg uz Eiropu. Muhtars Ablazovs bāzējas Lielbritānijā un tad pārceļas uz Franciju. Ablazova sieva un meita ierodas Itālijā. Viņu no turienes varas iestādes cenšas izraidīt, jo ceļošanai izmantota viltota Centrālāfrikas Republikas pase. Tobrīd baņķiera dzīvesbiedrei ir arī uzturēšanās atļauja Latvijā. Kā neoficiāli zināms “Nekā Personīga”, šobrīd tā ir anulēta.

Ablazova svainis Sirims Šalabajevs, kurš līdzdarbojies naudas izkrāpšanas shēmās, saņēmis atteikumu politiskā bēgļa statusa iegūšanai Polijā, bet tad to ieguvis Lietuvā. Mūsu kaimiņvalsts 2016. gadā atteicās viņu izdot tiesāšanai gan Kazahstānai, gan Ukrainai.

Viena no lietām ierosināta arī Londonas augstākās tiesas komerctiesā. Lietas materiālos “BTA banka” pret Muhtaru Ablazovu, baņķieris melojis liecinot, ka nav saticis savu svaini Šalabajevu. Kad Ablazovam uzrādītas fotogrāfijas, kur abi 2011. gadā nofotografēti Latvijā, baņķieris apstiprinājis, ka nav teicis patiesību. Pēc tā tiesnesis savā runā piebilst  – pēc šādiem meliem tiesai ļoti rūpīgi jāizvērtē viss, ko baņķieris apgalvo.

2017. gadā policija Latvijā pēc atkārtotas Kazahstānas pārstāvju vēršanās pie izmeklētājiem sāk vēl vienu krimināllietu. Izmeklētājiem esot piedāvāti dati no datoru sistēmām Kazahstānā, kas atklāja, kā notikusi krāpšana, grāmatvedības datu sagrozīšana, saskaņojot noziegumu darbības, kurās iesaistītas arī “Trasta bankas” vadība un darbinieki. Lai dokumentus lietā pievienotu, Kazahstānas puse prasīja policijai un prokuratūrai, lai to atzīstu par cietušo. Bet saņemts atteikums – lieta sākta pēc panta par naudas atmazgāšanu, kas noziegumā neparedz cietušos.

Didzis Vilemsons
Zvērināts advokāts, “BTA Bank” pārstāvis

Un atbilde no policijas un prokuratūras ir tāda, ka šajā procesā nevar būt cietušo. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka nav iespējams legalizēt 7,5 miljardus, neizdarot citus noziegumus. Un pēc manā rīcībā esošās informācijas Kriminālprocesa materiālos atrodas neapgāžami pierādījumi tam, ka ir notikusi šeit virkne noziegumu Latvijas republikas teritorijā, kuru rezultātā šis zaudējums ir radies. Tas, ka izmeklēšanas iestāde un prokuratūra negrib kvalificēt šo noziegumu pēc citiem krimināllikuma pantiem, ir faktiski tas iemesls, kāpēc šo statusu nepiešķir. (…) Neoficiāli ir zināms, ka šajā procesā nav pat aizdomās turēto.

Kā iespējams bijušie “Trasta komercbankas” darbinieki un tās vadītājs organizējuši shēmas naudas “izpumpēšanai” caur Latviju. To atklāj mūsu rīcībā nonākusi e-pastu sarakste, kas iegūta no vairākiem serveriem, kas glabājušies agrākajā Ablazova “BTA” bankā Kazahstānā.

No e-pastu sarakstēm ir iespējams izdarīt pieņēmumu, ka ir izveidota vairāku personu grupa, kas savā starpā apmainās ar informāciju, dokumentiem un organizē naudas pārskaitījumus. Sarakstē figurē 300 un vairāk dažādu ofšoru nosaukumi. Bet darījumus nekārto šo firmu amatpersonas vai īpašnieki, bet gan pārskaitījumus savā starpā saskaņo tikai abu banku pārstāvji. Tātad – ofšori ir tikai izkārtnes firmas, lai darījumi izskatītos īsti.

E-pastā ar virsrakstu ”īpaši steidzami” 2007. gada novembrī Trasta bankas valdes loceklim Viktoram Ziemelim raksta no bankas Kazahstānā, ka no pašas bankas galvenās vadības saņemts lūgums paskubināt Latvijas kolēģus veikt trīs kompāniju pirkuma darījumu. Firmu nosaukumi neesot svarīgi, bet galvenais, lai katrai ir savs nominālais direktors. Kā viens no cilvēkiem, kurš Kazahstānas puses bankas menedžeriem tiek uzrādīts kā atbildīgais par ofšoru dibināšanu ir bankas darbinieks Rīgā Dmitrijs Rabinovičs.

Citā e-pastā teikts – nauda – seši pārskaitījumi kopumā par vairākiem miljoniem ASV dolāru (1 800 000$; 1 700 000$;1 600 000$; 1 300 000$; 1 200 000$; 401 700$) jau ir aizgājuši, bet tiem būtu nepieciešams ātri piemeklēt dokumentus, kuri iztrūkstot. Katrai summai būtu nepieciešams sagatavot atsevišķu ”invoisu”.

Kazahstānas bankas cilvēki prasa “Trasta bankas” vadībai steidzami darījumam izveidot vismaz vienu ofšoru Jaunzēlandē ar direktoriem, kas nav izmantoti līdz šim.  Citā vēstulē tiek lūgts pielabot līgumos norādītās summas, jo pārskaitīt sanācis nedaudz citas kā dokumentos teikts.

“Nekā Personīga” zināms, ka par vairākos simtos mērāmo ofšoru pilnvarotajiem noformētas Ablazova uzticamības personas: Lietuvā patvērumu saņēmušais svainis Šalabajevs, Aleksandrs Udovenko, kurš šobrīd slēpjas ASV un Rifats Rizojevs, kurš ir no Ukrainas izdots Kazahstānai.

Didzis Vilemsons
Zvērināts advokāts, “BTA Bank” pārstāvis

Manuprāt, no šīs e-pastu sarakstes viennozīmīgi var redzēt, ka tie ir darījumi starp bankām. Tur nav nekāda sakara ar uzņēmējdarbību. Šie dokumenti tiek pieskaņoti šiem naudas pārskaitījumiem. Nevis tur notiek kāda komercdarbība, bet notiek naudas. Tur viens otrs e-pasts pavisam tieši norāda, kā tas ir noticis. Ka ir jau noticis Naudas pārskaitījums un pēc tam pielāgo dokumentus. Ko vēl vairāk vajag?

Kā “Nekā Personīga” iepriekš apgalvoja nu jau bijušais Valsts policijas priekšnieks, – izmeklēšana notiek. Neko vairāk teikt izmeklētāji nevarot.

Šobrīd policija atklāj, ka ir ierosinātas lietas par vairākiem notikumiem, kur “Trasta komercbanka” iesaistīta aizdomīgos naudas pārskaitījumos. Tiesai nodota lieta par to, kā bankas darbinieki organizētā grupā kopā ar kādu Krievijas pilsoni legalizēja 1 000 000 Krievijas rubļu. Bet izmeklēšana turpinās vēl divos saistītos kriminālprocesos: 2014. gadā uzsāktajā lietā, kurā izmeklē shēmu, kas dēvēta par ”Russian Laundromat” par naudas līdzekļu nelikumīgu izvešanu no Krievijas, izmantojot Moldovu un Latviju. Otrā lieta ir par “BTA” banku Kazahstānā.

Valsts policijas atbilde “Nekā Personīga”

Runājot par Viktoru Ziemeli, informējam, ka viņa loma tiek vērtēta abos iepriekš minētos kriminālprocesos. Viņš ir atzīts par personu, kam ir tiesības uz aizstāvību. Sīkākā informācija par personu un kriminālprocesa plānu nevar būt izpausta, ievērojot personas tiesību un Kriminālprocesa likumā noteikto izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību.

Pēc “Trasta komercbankas” darba apturēšanas par tās likvidatoru kļuva Ilmārs Krūms. Bankas valdes loceklis Viktors Zimelis aizbēga uz Dubaiju. Vai policija bankas likvidācijas procesa sākumā centusies iegūt pierādījumus, kas ļautu izskaitļot apjomīgo naudas atmazgāšanas shēmu, “Nekā Personīga” nav zināms. Ir neoficiālas ziņas, ka Kazahstānā gan ir saglabājušies tūkstošiem dokumentu un datoru iekārtu ar datiem, ko, visticamāk, Rīgā vairs atrast nebūtu iespējams.