Komentāri

Kažokzvēru audzētavās saduras humānisms ar biznesu. Vieni būros redz ciešanas, otri – iespēju pelnīt, nodrošinot darbavietas un maksājot nodokļus. Dzīvnieku aizstāvji pieprasa šīs nozares pilnīgu aizliegšanu.

Pirmais mērķis ir panākt, lai audzētāji ievēro likumus un nepieļauj dzīvnieku ciešanas. Te gan jāsaka, ka slimo un savainoto dzīvnieku skaits audzētavās ir niecīgs. Taču šīs nozares regulējumā nav paredzētas nekādas atlaides. Mocībām nedrīkst pakļaut nevienu pašu dzīvnieku.

Latvijā ir divpadsmit audzētavas ar simtiem tūkstošu dzīvnieku, taču atbildīgie dienesti nav konstatējuši nevienu gadījumu, kad kažokzvēri būtu savainoti vai slimi un nebūtu saņēmuši pienācīgu aprūpi. Toties dzīvnieku aizstāvji pārkāpumus fiksē jau otrreiz divu gadu laikā. Viņuprāt, situācija neuzlabojas.

Videomateriālos redzams, kā piecās dažādās zvēraudzētavās slepus iekļuvušie dzīvnieku tiesību aizstāvji filmē savainotos kažokzvērus. GPS monitors norāda vietu, pievienotā avīze liecina par datumu, kad tas filmēts. Ar mērlenti tiek parādīts, ka krātiņi neatbilst standarta izmēriem. Vairākiem dzīvniekiem ir redzamas aizpūžņojušas un izpuvušas acis, iekaisušas plēstas brūces.

Foto: LETA

Foto: LETA

Biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvis Aivars Andersons:
Pirmajā reizē, kad sabiedrības redzeslokā nonāca šādi materiāli, nekādi pārkāpumi netika konstatēti, un PVD solīja pastiprināt uzmanību nozarei, bet ar visu šo pastiprināto uzmanību atkal ir nākuši gaismā šādi pat materiāli, kas liek aizdomāties, vai vispār šīs PVD pārbaudes spēj būt efektīgas. Mūsuprāt, tas vien, ka PVD savā pastāvēšanas vēsturē nekad nav konstatējis pārkāpumus, vien jau liecina par to, ka šīs industrijas uzraudzība ir apgrūtināta. Faktiski PVD ar savu rīcību drīzāk industrijas nelikumības piesedz, nekā tās uzrauga. Līdz ar to, mūsuprāt, PVD ir pievīlis sabiedrības uzticību, kas ir ieinteresēta, lai dzīvnieki dzīvo labos apstākļos, kā minimums, ja vispār atbalsta zvēraudzēšanu.

Pārtikas un veterinārais dienests ir vienīgā organizācija, kas var iekļūt zvēraudzētavās un pārliecināties par dzīvnieku stāvokli. Sabiedriskajām organizācijām tas ir liegts. Pēc pirmajām dzīvnieku aizstāvju aktivitātēm reaģēja arī zvēraudzētāji, trīs reizes rīkojot atvērto durvju dienas, taču ikdienā neviens pie kažokzvēriem netiek laists, jo ieviesta karantīna. Par ko pārliecinājās arī Nekā personīga. Uzņēmuma vadītājs Kristaps Kubliņš vēlāk skaidro, ka patlaban notiek dzīvnieku atlasīšana un kaušana, kad īpaši jāsargās no slimību ievazāšanas, bet pēc šā procesa viņš ir gatavs izrādīt audzētavu.

Zvēraudzētavas Onikss AB vadītājs Kristaps Kubliņš: Es varu likt sev roku uz sirds, jo zinu, ka es daru visu korekti un viss ir kārtībā. Galu galā, tas ir mans bizness, un, ja es pret zvēru attiekšos slikti, un viņi dzīvos sliktos apstākļos, man jau gala produkcija arī nebūs nekāda, tas ir likumsakarīgi.
Nekā personīga: Viņiem vienīgi tas pārmetums ir tāds, ka viņi saka, ka dzīvnieks ir savainots, viņš jums īsti nav vajadzīgs vairāk, nav noderīgs, viņam vairs nav tā..
Kristaps Kubliņš: Nē. Viennozīmīgi es to par savu fermu varu pateikt, un citu kolēģu vārdā varu runāt tā, ka par katru dzīvnieku tiek skatīts, un viņš tiek ārstēts, un ir speciālas karantīnas zonas un šedi, kur viņi tiek novietoti, ja sakožas, jo jāsaprot ir viens – ūdele ir plēsīgs dzīvnieks.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa uzskata, ka nozares uzņēmumiem nevar pārmest necaurspīdīgumu, jo viņus kontrolē gan Pārtikas veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Ieņēmumu dienests, attestēšanu veic pati asociācija, arī Kopenhāgenas un Helsinku kažokādu biržu pārstāvji, kas ir atbildīgi savu klientu priekšā par dzīvnieku labturību. Turklāt no nākamā gada asociācijas biedri gatavojas uzņemties vēl papildu saistības.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) valdes locekle Sandra Vilciņa:
Agrāk vai vēlāk tā būs nepieciešamība, jo kažokzvēru audzēšanas gala produkta patērētājs grib pārliecināties par to, ka izstrādājums, ko viņš ir iegādājies, nāk no saimniecības, kur tiek ievērotas visas labturības normas. Tā ir prioritāte ne tikai mums, bet arī izstrādājumu tirgotājiem, tiem pašiem brokeriem, kas pārdod kažokādas. Mēs visi esam tajā ieinteresēti.

Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ka šogad pārbaudes veiktas biežāk – divreiz gadā, konstatēti pārkāpumi dokumentācijā un saistībā ar neatbilstošiem sprostiem, kas iepirkti, taču nav izmantoti. Tomēr slikta izturēšanās pret dzīvniekiem nav fiksēta.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Rudīte Vārna:
Kas attiecas uz labturības normām, citi pārkāpumi nav konstatēti. Ir bijuši pārkāpumi saistībā ar dokumentāciju, ar ēdināšanas blakus produktu iepirkšanas dokumentācijas neatbilstību, vai nebija reģistra vai nebija pareizi noformēts. Tāda veida neatbilstības.
Nekā personīga: Ka dzīvnieku turēšanai ir spīdzināšanas raksturs, tādu pārkāpumu nav?
Rudīte Vārna: Tādi nav konstatēti, jo nu jebkurā nozarē, kurā tur dzīvniekus, tas galaprodukts, jeb vienalga, vai ko iegūst no dzīvnieka – vai tas ir kažokāda, vai piens, vai gaļa, tāds nebūs, ja slikti izturēsies vai neievēros labturības normas. Tad tā rezultāta arī nebūs. Tie varētu būt atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad kaut kas tāds notiek. Vai tā ir neuzmanība vai darbinieku nolaidība. Bet, ka masveidā – tā nav. Jebkurā vietā, kur ir liela dzīvnieku koncentrācija, būs saslimšanas, būs savainojumi, ir jāskatās jau tālāk, kas notiek – vai tas process ir apturēts, vai dzīvnieki tiek ārstēti, vai viņi tiek nodalīti.
Nekā personīga: Un jums ir pārliecība, ka tas tā notiek?
Rudīte Vārna: Es ceru, ka tā notiek, jo pārbaudēs nekas tāds nav konstatēts.

Labturības prasības paredz, ka kažokzvēri ir jāapseko vismaz reizi dienā, un slimiem vai ievainotiem dzīvniekiem palīdzība jāsniedz nekavējoties. Tie jāārstē vai jānogalina. Tomēr dzīvnieku aizstāvju slepus uzņemtie video liecina par kaut ko citu. Ir acīm redzams, ka slimības ir ielaistas. Pēc videomateriāla nevar pateikt, vai dzīvniekiem vispār sniegta medicīniska palīdzība, jo brūces nav apkoptas. To apliecina raidījuma Nekā personīga uzrunātās veterinārmedicīnas doktores Liene Dindone un Lizete Valdmane.

DVM veterinārārste Lizete Valdmane:
Un te arī tieši rāda, viena tā ūdele šeit, un viņi parāda vairākas, kuriem ir tādas ļoti sliktas acu infekcijas, un tos vajadzētu vienalga kādam, kas tur iet un uzpasē tos dzīvniekus, to ievērot. Tas nav kaut kas, ko varētu nokavēt vai neredzēt. Tāda infekcija neuzrastos vienā dienā vai naktī. Tas ir bijis ilgu laiku un nav bijis ārstēts.

 

DVM veterinārārste Liene Dindone:
Tā brūce ir ārstējama, tā brūce ir apstrādājama, bet, ja ņem vērā, ka tas ir dzīvnieks, kas nav pieradis pie cilvēkiem. Kas nav pieradis, ka viņš tiek grābts un turēts, un ārstēts, tad vai tas nav nehumāni, ka mēs viņam radām ļoti lielu stresu, ka mēs to dzīvnieku sagrābjam un ka mēs viņam radam stresu, ārstējot viņu. Tīrot brūci un spricējot zāles, antibiotikas, tas varētu būt vēl sāpīgāk. Tur ir tā dilemma, vai, divas nedēļas viņu grābjot un ārstējot, nebūs gandrīz sāpīgāk, nekā nedarot neko. Īstais atrisinājums būtu to dzīvnieku eitanazēt.

 

Biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvis Aivars Andersons:
Arī no ētiskās puses mums vajadzētu izvērtēt, vai mēs kā sabiedrība gribam redzēt, ka dzīvniekiem novelk ādu greznumlietu ražošanai, vai tas mums ir pieņemams.

Ir diezgan droši, ka Latvijā neviens vismaz tuvākajā laikā neņemsies aizliegt nozari, kuras apgrozījums ir 32 miljoni eiro un kurā nodarbināti vismaz 500 strādājošie. Tomēr sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai tā ievērotu visus noteikumus un kopā ar kontrolētājiem praksē neveidotu citu, mazāk stingru regulējumu.

Lasi vēl