Dvēseļu puteņa Režisors mudina Rīgas filmu fondu iekļaut kā atsevišķu pilsētas budžeta sadaļu. Tas ļautu stiprināt sadarbību ar pasaules līmeņa kinostudijām

1 komentārs
Dvēseļu puteņa Režisors mudina Rīgas filmu fondu iekļaut kā atsevišķu pilsētas budžeta sadaļu. Tas ļautu stiprināt sadarbību ar pasaules līmeņa kinostudijām
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Kā ar vienu nepārdomātu lēmumu iespējams iznīcināt Latvijas kino nozari. To pirms nedēļas nodemonstrēja Rīgā pašvaldības lietu ministra Jura Pūces (AP) ieceltie galvaspilsētas jaunie pārvaldnieki.  Pieņemot šī gada budžetu, viņi lepojās, ka ietaupīta nauda no Jāņu pasākumu un Dziesmu svētku atcelšanas. Bet starp svītrotajiem projektiem bija iepriekšējās domes vadības apsolītais atbalsts ”Rīgas filmu fondam”.

Tas palīdz uz Latviju un Rīgu atvilināt lielos kino milžus. Un no pilsētas budžeta atmaksā tiem 20% no Rīgā iztērētās naudas. Kino ļaudis Latvijā uzskata – ja fonds beigs pastāvēt, 10 gadus krātā pieredze un ārvalstu partneru iegūtā uzticēšanās nedēļas laikā būs iznīcināta.

Kino industrijai šobrīd ir norauta stāvbremze. Kinoteātri ir aizvērti. Aktieri, producenti, režisori ir bez darba. Ieplānotie starptautiskie projekti atcelti. Kāda izskatīsies kino nozare pēc Covid-19 dīkstāves? Un kā nepārdomāti lēmumi šodien var ietekmēt kino industriju turpmākajos gados.

Latvijas kinoteātri jau vairāk nekā mēnesi ir ciet. Kino “Citadele” 80 darbinieki izmanto dīkstāves pabalstus. Bizness ir apstājies un iesaldēts, bet pēc pulcēšanās aizliegumu atcelšanas, tas atkal atsāksies.

Tagad tukšās zāles gaida savus skatītājus. Bet kinoteātri ir tikai industrijas milzīgā aisberga visiem redzamā daļa. Aiz kadra filmas veido simtiem cilvēku plašas komandas. Iesaistītas neskaitāmas profesijas – sākot ar šoferiem, ēdinātājiem un viesnīcniekiem un beidzot ar režisoriem, aktieriem un filmu montieriem.

2017., 2018. un 2019. gads bija Latvijas kino zelta periods. Simtgades projektu finansējums deva milzīgu stimulu. Tapa 16 apjomīgi projekti. Kino veidotāji bija uzaudzējuši muskuļus, uzkrājuši pieredzi, bet kino ļaudis jau tolaik brīdināja. 2020. nāks nozarei kā atsitiens.

Latvijas kino industrija arī pirms simtgades zelta perioda bija iemācījusies pelnīt pati – sadarbojoties ar ārzemju filmu studijām. Tās savus kino darbus brauca filmēt pie mums. Vēl novembrī sešas dienas Rīgā un kino pilsētiņā “Cinevilla” filmēja vēsturisko korejiešu muzikālo drāmu ”Hero” jeb varonis.

Jānis Kalējs
”Film Angels Studio” producents

Tas bija pagājušā gada novembrī un mēs arī izdarījām pētījumu – cik mazie un vidējie uzņēmumi tika iesaistīti un guva peļņu no šī te. Un tie bija 64 mazie un vidējie uzņēmumi.

Dzintars Dreibergs
Kino režisors.

Ja uz Latviju brauc filmēt starptautiska filma šeit. Tajā brīdī te tiek nodarbināti ēdinātāji, viesnīcas transporti un tas ir vēl paralēli tam, ka tiek nodarbināti ļoti daudz cilvēki, kas ir tieši kino iesaistīti. Visi grimmi, kostīmi, šuvēji. Tas nav tikai kino cilvēki, tas apaug ar to, ka ir ļoti daudz tiešie izdevumi, kas nāk Latvijas ekonomikā. Par to, ka jāvadā, jābaro, jāizgulda cilvēki. Jābūvē šeit ir lietas. Un tas notiekas tikai tad, ja nauda atbrauc uz šejieni. Ja viņa neatbrauc, tādi projekti nenotiek.

Veidi kā pie sevis ievilināt pasaules līmeņa kinostudijas ir dažādi, bet daudzviet ārzemju filmu veidotājiem atmaksā daļu no filmēšanas laikā iztērētā. Mūsu reģionā Latvija šādu sistēmu ieviesa pirmā. No 2010.gada to radīja Rīgas dome. Tas saucas ”Rīgas filmu fonds”. Šādā veidā Latvijā uzņemtas desmitiem filmu un seriālu epizodes vai pat veselas filmas.

Mehānisms strādāja labi līdz Rīgu piemeklēja politiskā krīze. 2018.gada nogalē Rīgas dome savu atbalstu starptautiskiem kino projektiem apturēja. Jo nebija pieņemts pašvaldības budžets. Konkursa pieteikumu pieņemšana tika uz laiku pārtraukta.

Juris Radzevičs
Bijušais Rīgas izpilddirektors (2019.gada aprīlis)

“Nekā personīga”: Kurš izdomāja, ka šogad nē un ka naudas nebūs? Un šo projektu neturpinām?

Juris Radzevičs: To izdomāju es. Tādēļ, ka es redzu to pieejamo līdzkļu apjomu, kāds ir manā rīcībā. Un tādēļ es virzīju šo jautājumu filmu fondam, komisijai, ka mēs jau savlaicīgi pieņemam lēmumu par pieteikumu pieņemšanas apturēšanu. Tādēļ šī informācija bija visiem zināma un pieejama diezgan savlaicīgi.

”Filmu fonds” vēsturiski atradies Rīgas izpilddirektora pārziņā. Nauda dalīta no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem. Bet šāda nestabilitēte kino projektiem neder – tie parasti tiek plānoti nevis vairākus mēnešus, bet vairākus gadus iepriekš. Ja ārvalstu partneri tiek pievilti, tie filmēšanu pārceļ citur. Un, protams, tas ir sitiens kino industrijas reputācijai, kas netur doto vārdu.

Alise Ģelze
Kinoproducente, ”White Picture” īpašniece

Kas notika pagājušogad. Pagājušogad Rīgas dome nespēja pieņemt budžetu, līdz ar to darbojās tehniskais budžets. Un tehniskā budžeta ietvaros šie neparedzamie izdevumi nedarbojas. Un 2019.gadā bija situācija, ka ļoti daudzi plānotie ārvalstu projekti tika atcelti vai pārplānoti uz 2020.gadu. Tādēļ pagājušā gada nogalē producentu asociācija kopā ar servisa producentu asociāciju devās pie Burova kunga un izcīnīja, ka beidzot šis fonds tiktu ielikts Rīgas domes budžetā tieši šī iemesla dēļ – lai nenotiktu tā pati situācija, kas pagājušajā gadā.

Pagājušo ceturtdien 9.aprīlī Rīgas domes pagaidu administrācija pieņēma pašvaldības 2020.gada budžetu. Ministra Jura Pūces ieceltie galvaspilsētas jaunie pārvaldnieki lepojās kā ietaupījuši 5 miljonus, noraidot vairākas atlaistās domes sasaukuma politiķu iesniegtās iniciatīvas.

Starp tām bija arī:

  • 2 000 000 eiro – Rīgas parku sakārtošanai un renovācijai
  • 300 000 eiro – piesārņoto teritoriju sakārtošanai,
  • 760 000 eiro – videonovērošanas kameru uzstādīšanai Vecmīlgrāvī
  • 800 000 eiro – Rīgas filmu fondam.

Kad pagaidu administrācija saņēma kino industrijas sašutumu vēstuli, tā sāka pīties skaidrojumos – fonds nav likvidēts un sistēma strādās kā līdz šim. Bet fonda iekļaušana budžetā esot politisks lēmums un to varēšot lemt tikai jaunievēlētie deputāti pēc pašvaldību vēlēšanām. Iespējams rudenī.

Piektdien pirms intervijas Rīgas domē Nekā personīga kļūst zināms, ka par kino fondu vienīgā atbildīgā izpilddirektora palīdze DACE LEŠINSKA pārcelta darbā uz Starppilsētu sadraudzības nodaļu. It kā mazās noslodzes dēļ.

Edvīns Balševics
Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs

“Nekā personīga”: Sanāk tā, ka cilvēks visu laiku koordinē šo te fondu, tajā vairs nestrādā, bija plāns likvidēt to fondu?

Edvīns Balševics: Nav nekāds Bijis plāns. Nav nekādas informācijas šajā sakarā. Nav neviens gatavojies ne likvidēt, ne izveidot. Es saprotu, ka bija iepriekš politiskā iniciatīva izveidot atsevišķu budžeta programmu kino fondam. Bet šāda budžeta programma tehniski netiek izgatavota. izveidota.

“Nekā personīga”: Jo?

Edvīns Balševics: Kā jau es minēju. Pagaidu administrācija izskatīja budžetu atbilstoši esošajai situācijai un pieņēma atbilstoši tam.

“Nekā personīga”: Bet tad kino cilvēki var sniegt iekšā visus savus projektus?

Edvīns Balševics: Es pirmāmkārtām ar Šiem kino cilvēkiem gribētu satikties un izrunāt. Par ko ir bijušas iepriekšējās vienošanās, ar ko šīs vienošanās bijušas un kādā formā.

“Nekā personīga”: Labi, jūs izrunājaties un tad tālāk kāda rīcība ir?

Edvīns Balševics: Nu, atbilstoši tam, kā mēs būsim izrunājuši, tad būs. Bet es vēlreiz saku – Rīgas kino fondam ir atbilstošs finansējums. Kā tas bijis iepriekšējos gados.

“Nekā personīga”: Tāpēc, ka kino cilvēki uzrakstīja vēstuli, ka nedrīkst to likvidēt. Tāpēc tas ir noticis?

Edvīns Balševics: Nekādā veidā. Nu, jūs saprotiet, ka mēs skatījām budžetu – tas jautājums vispār netika aktualizēts. Nekādā formā un nekādā veidā. Ka ir bijušas kaut kādas vienošanās. Es nemacēšu vairs Neko datalizēti izstāstīt. Pagaidu administrācijai šādas informācijas nav. Ar mums neviens nav runājis.

“Nekā personīga”: Tad, kino cilvēkiem, kas būtu jādara šobrīd?

Edvīns Balševics: Es jau minēju – jāsatiekas ar pagaidu administrāciju. Un jāizrunā šie aktuālie jautājumi. Mēs esam pagaidu administrācija. Mums nav šāda informācijas.

“Nekā personīga”: Tagad ir.

Edvīns Balševics: Tagad ir.

Uldis Zariņš
Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos

Tiešām šāda bijusi Burova kunga politiskā iniciatīva, šo izveidot kā atsevišķu budžeta pozīciju, kas atlaižot Rīgas domi, netika izdarīts. Un palika šis iepriekšējais mehānisms, kam līdzekļi tiek piešķirti nu pēc pieprasījuma.

Ja tas jaunais mehānisms būtu stājies spēkā, tas būtu prātīgāks un pareizāks. Protams, skaidri spēles noteikumi vienmēr situāciju padara labāku. Svarīga ir fonda stabilitāte un ilgtspēja. Ja ”Rīgas filmu fonds” nedarbosies pienācīgi šogad, sekas būs tādas, ka uz nākamajiem gadiem ārvalstu producenti filmēšanas Rīgā neplānos un būs grūti atgriezties kino industrijas apritē. Tas nesīs zaudējumus gan Rīgai, gan kino nozarei kopumā.

Dzintars Dreibergs
Kino režisors

Igaunijā kā piemērs pagājušogad bija atbraucis Kristofers Nolans, kas iepludināja  vairākus miljonus valsts ekonomikā. Un šis ir brīdis, kad ir ļoti bīstami tādu iniciatīvu apstādināt. Šādi projekti nenotiek ātri. Viņus vajag iestrādāt ilgstoši. Un kā tikko Latvijā tas nenotiek, tad ir ļoti viegli izvēlēties naudai aiziet uz citām valstīm.

Pirmkārt ir jāsaprot, ka jebkas, kas var iepludināt Latvijā līdzekļus, tas ir jāatbalsta. Šī ir ļoti laba pasaulē iedibināta sistēma kā šos līdzekļus pietaisīt valstij. Un ir jādara viss iespējamais un ka tas ir stabili. Tas nozīmē, ka šādai iniciatīvai un programmai ir jābūt jau vairākiem gadiem uz priekšu. Ka jebkurš producents, kas mēģina šeit piesaistīt šo naudu, viņš var teikt – nākamo 10 15 gadu laikā ja jūs braucat uz šejieni, tad jums būs šis atbalsta mehānisms. Tam ir jābūt noteiktam.

Un vēlreiz – cilvēki, kas apstādina šāda tipa programmas, viņi nav līdz galam iedziļinājušies un nesaprot, lielo ekonomiski pamatojumu. Ka tas nav izdevums. Bet tā ir investīcija, lai tev atnāk vairāk. Un tā ir 100% droša iniciatīva, jo tu Neko nesamaksā. Līdz tā nauda nav ienākusi iekšā.

Manuprāt vajadzētu ieviest radikālākus soļus un noņemt limitus, kas ir uz doto brīdi baidoties, cik daudz var piešķirt Vienam projektam. Kā Latvijā ir ierobežojums un tas mums neļauj uzaicināt lielākās Holivudas potenciālās filmas uz šejieni. Un atkal – redzam Lietuva un Igaunija, kas ir fantastisks piemērs – Lietuvā filmēta Černobiļa, Tallinā filmēts Kristofers Nolans, kas ir Ienesis milzīgus līdzekļus tautsaimniecībā.

Ārvalstu studiju apturētie projekti likuši aktīvi kustēties kinoindustrijas pārstāvjiem Igaunijā un Lietuvā. Leišu atbalsta pakete kino ir  divi miljoni eiro – lai atbalstītu kinoteātrus, jaunu darbu veidošanu, kā arī lai palīdzētu atsevišķiem kino profesionāļiem, kuri piedzīvo grūtības.Tallinā 600 tūkstoši eiro piešķirti kino nozarei no krīzes fondiem. Bet kino cilvēki prasa iepludināt nozarē 2 miljonus eiro. Lai atbalstītu dažādus pašmāju filmu ražošanu projektus. Un uzturētu industriju.

Latvijas nacionālā kinocentra vadītāja Dita Rietuma noraida kinoļaužu pārmetumus, ka Latvijas atbildīgie ir pārāk pasīvi naudas izsišanā. Par to esot jārūpējas Kultūras ministrijai.

Dita Rietuma
Nacionālā kinocentra vadītāja

Kolēģi saka, ka piemēram, Igaunijā un Lietuvā valsts nāk ļoti pretī. Bet tajā pat laikā Latvijā papildus stimuls nozarei nenotiek. Kāpēc tā?

Vienīgā nozare Latvijā, kas ir piesaistījusi īpašu finansējumu ir lauksaimniecība. Kultūra tā nav. Šādus finansējumus Valsts līmenī kārto attiecīgā ministrija, ne par nozari atbildīgā institūcija, kas ir ministrijas pakļautībā. Šis ir vaicājums KM par iespējām piesaistīt papildus finansējumu krīzes skartajai nozarei. Bet krīze ir skārusi daudzas nozares. Kino nav vienīgais. Kas attiecas uz kaimiņu valstu situāciju – vislabākā situācijā ir Lietuva kino – jā valdība piešķīrusi divus miljonus eiro papildus kino atdzīvināšanai. Bet ņemsim vērā, ka Lietuvas kino pilda Lietuvas kultūrkapitāla fonda funkcijas. Kino nozarei un piešķir radošās stipendijas. Šāda veida konkursus NKC nekad nav organizējis. Mums nav tādu līdzekļu. To dara KKF Latvijā. Vajadzētu lasot skaļās kaimiņvalstu relīzes tomēr paanalizēt, ka mums ir atšķirīgas struktūras un arī atšķirīgas pieejas krīzes situācijas risināšanai.