Komentāri

Gatavojot pētījumu par padomju laikiem, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs, pašam par lielu pārsteigumu, atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju Savienības kasē.


Vidzemes Augstskolas rektors, Dr. hist. Gatis Krūmiņš:

Es skatos, ka tur ir tādas lietas… Es biju diezgan lielā šokā kā pētnieks. Jo man arī kaut kā bija iegājies, ka noteikti, kas attiecas uz militārajām lietām, VDK, – ka pilnīgi viss ir izvests projām. Te nekas nav pieejams. Neviens neko nezina. Un tad skatos, ka pilnīgi visas lietas, kas attiecas uz finansēm, uz visiem norēķiniem Latvijas teritorijā – vai tie ir militārie budžeti, kādi ir budžeta tēriņi, kādas investīcijas valstī – pilnīgi viss ir pieejams. Tās vienkārši stāv – Centrālās grāmatvedības atskaites. Kam tās var būt interesantas? Loģiski, ka nevienam. Neviens tās nav skatījis. Es tās ieraudzīju un skaidrs, ka tas ir milzīgs pamats fundamentālam pētījumam. Tad tos dokumentus sāku klasificēt un skatīties, lai saprastu metodi un sistēmu. Nonācu līdz slēdzienam, ka līdz pat pēdējai kapeikai, pilnīgi visi dokumenti ir pieejami. No 1946. līdz 1991.gadam.

Pētnieks Gatis Krūmiņš līdzīgus vērtīgus dokumentus atradis arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvas arhīvu materiāli atklāj, ka pēc Otrā pasaules kara PSRS represīvajām iestādēm gadā mūsu kaimiņvalstī tērēja aptuveni pusmiljardu rubļu, kas bija krietni vairāk nekā Latvijai un Igaunijai kopā. Ar šo naudu finansēja čekistus un armiju, kam bija jālikvidē tolaik ļoti spēcīgā Lietuvas nacionālās pretošanās kustība.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Krietni svarīgāki atklājumi skar Latviju. Konkrēti skaitļi budžetu atskaitēs parāda, ka mūsu valsts nevis peldējās naudā, ko tai dāsni deva Maskava. Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk nekā no tās saņēma.


Vidzemes Augstskolas rektors, Dr.hist. Gatis Krūmiņš:

Tas ir tas kopējais katls, kas tika Latvijā savākts – 85 miljardi rubļu. Tad uz Latvijas PSR budžetu aizgāja 44,3 miljardi, uz PSRS – 40,6 miljardi. Un tad no šīs summas kaut kāda daļa atgriežas. Tas, kas atgriežas – tie ir 24,7 miljardi. Un starpība ir 15,9 miljardi.

Tad padomju propaganda stāstīja par ko – viņi par šo vispār nestāstīja, ka šī nauda aiziet prom (40,6 miljardi rubļu). Par armiju un VDK arī nestāstīja (13,3 miljardi rubļu).

Viņi stāstīja, ka Latvijas PSR budžets tika dotēts. [..] Tači ir jāsaprot tas, ka tā summa, kas aizgāja, ir daudz lielāka. Un tas, kas atgriezās, ir stipri vien mazāka. Un tas, kas atgriezās – liela daļa bija armija. Un tur ir tā fundamentālā starpība ar to, ko šie dokumenti parāda un pierāda.

PSRS centrālās bankas Latvijas filiāles gatavoto dokumentu kopijas atrodas arhīvos Maskavā. Krūmiņam pazīstami vēsturnieki tos ir pārbaudījuši un pārliecinājušies, ka tajos skaitļi ir tieši tādi paši kā eksemplāros Rīgā.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par vēsturnieku atklājumiem runā izvairīgi. Viņaprāt, tie neko vēl nepierāda.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl