1 komentārs

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā korpusa būvniecībai papildus jau ieplānotajam 91 miljonam eiro būs nepieciešami vēl 30 miljoni. Tie būs jāmaksā no valsts budžeta, jo Eiropas nauda tam nav paredzēta. Veselības ministre skaidro, ka divu gadu laikā par 30% cēlušās būvniecība cenas. Tas neatbilst patiesībai. Šis sadārdzinājums bija ieprogrammēts jau 2016. gadā, kad slimnīca un ministrija rēķināja būvniecības izmaksas.

Lai gan pirmā kārta izmaksāja vairāk ne kā 1800 eiro kvadrātmetrā, ministrijā izdomāja, ka otrajā kārtā tie būs 1500 eiro. Šādu skaitli ierakstīja arī Eiropas fondu naudas dalīšanas plānos. Ja Stradiņu tāme nebūtu samazināta, Eiropas nauda netiktu citu medicīnas iestāžu projektiem. Ļoti iespējams, savu miljonu nedabūtu arī tā brīža veselības ministres Andas Čakšas padomnieces Alīdas Vānes Balvu un Gulbenes slimnīca.

Ideja uzbūvēt no jauna PSKUS radās 2000. gadu sākumā. 2006. gadā slimnīca un veselības ministrs Vinets Veldre rēķināja, ka tas izmaksās 500 miljonus latu. Ieceres bija vērienīgas – divi jauni korpusi, vēsturisko ēku atjaunošana, bērnu dārzs, helikoptera laukums un dzelzceļa stacija.

Krīze plānus aizkavēja. Tikai 2012. gadā bija gatavs projekts pirmā jeb A korpusa būvniecībai. Konkursā uzvarēja firmu “Skonto būve” un “Re&Re” apvienība “SBRE”, kas prasīja nesamērīgi lielu summu – 196 miljonus eiro. Tik daudz naudas nebija, un projektu sadalīja divās daļās, pirmo uzbūvējot vienkāršāko un lētāko daļu.

Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa pirmo kārtu pabeidza 2017. gada sākumā. Par 67 miljoniem uzbūvēta moderna ēka, kurā atrodas poliklīnika, laboratorija un manipulāciju telpas. Daudz nozīmīgāka būs projekta otrā daļa ar uzņemšanas nodaļu un operāciju zālēm.

Pie otrās – dārgākās – kārtas būvēšanas “SBRE” netika. Iepirkumu eksperti secināja, ka līgumu nevar turpināt, jāsludina jauns konkurss.

2016. gadā valdība apstiprināja noteikumus, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas būvniecība un slimnīcas aprīkošana izmaksās 91 miljonu eiro. 64 miljoni būs no ERAF, 22 dos budžets, bet 4,5 maksās slimnīca.

Jau tobrīd šie aprēķini nebija ticami. Ministrija uzstāja, ka viens kvadrātmetrs izmaksās 1500 eiro, lai gan pirmajā kārtā maksāja 1860 eiro. Pret samazinājumu tad iebilda nu jau bijušais PSKUS valdes loceklis Normunds Štāls: “Šāda līmeņa objektu nevar uzcelt par kopmītņu cenu.”

Tagad slimnīca un Veselības ministrija no budžeta prasa vēl 30 miljonus. Ja nauda nebūs, nevarēs sākt būvēt. Ministre Čakša neatzīst, ka pirms diviem gadiem nepareizi sarēķināts.

Anda Čakša
veselības ministre (ZZS)

Diezgan būtiskas pārmaiņas piedzīvo šobrīd projekta ietvarā gan intensīvās terapijas nodaļas, tātad – reanimācijas nodaļas, gan papildus klāt hibrīdzāle, insulta pacientu ārstēšanas nodaļas, kas dos lielāku pienesumu pacientiem. Un tas viss organizatoriskais veids, kā pacientu plūsmas virzās caur slimnīcu, ir pamainījušās, tā ir viena lieta.

Bet otra, kā jūs redzat laukā, šobrīd tirgū būvniecības izmaksas ir objektīvi pieaugušas par 30%. Kas ir saistīts gan ar atalgojuma daļu, gan ar būvmateriālu cenām, tas viss atspoguļojas arī tajā cenā, ko piestāda Stradiņu slimnīcai.

Statistikas pārvaldē “Nekā personīga” informēja, ka kopš 2015. gada būvniecības cenas augušas vien par 6,5%. Vajadzība pēc papildu 16 miljoniem būvniecības un 12 miljoniem iekārtām atklājusies, kad projektētāji sarēķinājuši projekta iespējamās izmaksas. Summa vēl var mainīties, kad savus piedāvājumus konkursā izteiks būvnieki. Pārlieku optimistiskā cena parādījās 2016. gada vasarā. Tobrīd no Eiropas fondiem bija pieejami 152 miljoni. Stradiņu celtniecības tāme bija 153 miljoni. Citām slimnīcām nekas nepaliktu.

Normunds Štāls
Bijušais PSKUS valdes loceklis

Mērķis bija šo iezīmēto naudas masu no Eiropas Savienības finansētās veselības aprūpes budžeta samazināt. Lai to samazinātu, vajadzēja šo skaitli izdomāt krietni zemāku, lai varētu pārdalīt naudu citām slimnīcām.

Veselības ministrija pieprasījusi samazināt tāmē būvniecībai paredzēto summu no 2800 eiro kvadrātmetrā uz 1500. Štāls nepiekrita, un viņu no amata atlaida.

Jānis Komisārs
PSKUS valdes loceklis

Es nevaru apgalvot, ka tas cipars būtu bijis izvilkts no zila gaisa. Nu kaut gan arī tajā laikā bija, kas teica, ka tā ir fantāzija. Bet no otras puses, es gribu teikt, ja mēs tajā brīdī būtu definējuši 2000, droši vien projektēšanas gaitā projektētāji justos varbūt nedaudz brīvāki. Šobrīd, projektu izstrādājot, viņiem arī ir bijis uzdevums maksimāli tuvoties tam 1500, bet, nu, tas nav izdevies.

“Nekā personīga”: Tad viņiem bija uzdevums projektēt tā, lai būtu 1500?

Jā, bija tāds, bet, nu, mēs jau pusceļā sapratām, ka viņš nebūs īsti realizējams.

 

Jauno kvadrātmetra cenu bija izrēķinājis Čakšas tā brīža padomnieks Jānis Stakens. Viņš kā piemēru ņēmis VID ēkas būvniecības izmaksas, kas bija 1300 eiro kvadrātmetrā un Tartu slimnīcas būvniecību, kur summa bijusi ap 1500 eiro.

Jānis Stakens
bijušais Veselības ministres padomnieks

1500 uz to brīdi bija esošās tirgus izmaksas plus vismaz 10% rezervei. Var atzīt, ka tirgus šo divu gadu laikā ir audzis ātrāk, nekā mēs spējām prognozēt.

Stakens nenoliedz, ka mērķis ir bijis arī panākt, lai visa Eiropas nauda neaiziet tikai Stradiņiem.

Jānis Stakens
bijušais Veselības ministres padomnieks

Tā summa, kas tika mantota no iepriekšējā ministra, bija paredzēts, ka visa aizies tikai Stradiņu būvniecībai. Savukārt šāda pieeja ar šādu tirgus cenu ar godīgu konkursu ļāva plānot, ka no šīs naudas var atlicināt diezgan ievērojamu summu, piemēram, Gaiļezera rekonstrukcijai, kas tur ir ļoti vajadzīga.

Tagad Eiropas nauda jau ir sadalīta. 18 miljoni Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, 11 miljoni – Bērnu slimnīcai, 14 miljoni – Liepājas slimnīcai. 15 miljoni tika arī mazajām slimnīcām. 1,1 miljonu eiro investīcijas saņēma arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Tās īpašniekos un valdē ir bijusī Čakšas padomniece Alīda Vāne.

Alīda Vāne
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība līdzīpašniece

Plāni šobrīd ir saskaņošanā ar CFLA, Projekts ir iesniegts.

“Nekā personīga”: Un ko jūs būvēsiet?

Mēs neko nebūvēsim.

“Nekā personīga”: Un, kā jūs tērēsiet?

Mēs netērēsim, mēs ieguldīsim uzņēmuma attīstībā.

Mazajām reģionu slimnīcām nauda dalīta vienkāršoti – lai visiem kaut kas tiek. Atbilstoši pakalpojumu klāstam tās sadalītas līmeņos. 3. līmeņa slimnīcas kā Balvu un Gulbenes slimnīca var pretendēt uz 1,1 miljona atbalstu. Otrā līmeņa, piemēram, Alūksnes slimnīca, – uz 770 000.  Pirmā līmeņa slimnīcas var dabūt 110 000. Pirmajā līmenī ir Bauskas un Limbažu slimnīcas.

Veselības ministres Andas Čakšas rīcība aizdomīgi izskatās pēc plāna, kā, samazinot naudu Stradiņa slimnīcai, kaut ko pirms vēlēšanām varēja iedot teju visām slimnīcām Rīgā un reģionos. Par iztrūkumu Stradiņu projektā tagad būs jālemj jaunajai valdībai.

TOP komentāri

  • Haralds Ignats
    0 0 0

    Haralds Ignats

    Kredītu takš vajag paņemt. Mazliet lielāku. Piramīda strādā nevainojami.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl