Desmitiem tūkstošu eiro vērti kokmateriāli pazuduši arī uz robežas ar Igauniju 

14 komentāri
Desmitiem tūkstošu eiro vērti kokmateriāli pazuduši arī uz robežas ar Igauniju 
Ilustratīvs foto. (KASPARS KRAFTS, F64)

Mēneša sākumā Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja robežsardzes amatpersonas krimināllietā par krāpšanu un dienesta noziegumiem, kur viena no sadaļām ir par Krievijas robežjoslā nogāzto un pazudušo mežu. “Nekā personīga” noskaidroja, ka šis nav pirmais gadījums, kad mežs robežjoslā ir nozāģēts, bet valsts naudu nav saņēmusi. Tā noticis arī attīrot robežstigu ar Igauniju.

2016. gadā par ziemeļu robežas iztīrīšanu robežsardze samaksāja 440 000 eiro. Firma, kas darbus veica, kokus nozāģēja un aizveda, bet robežsargiem pateica, ka lietderīgu koku tur nav bijis. Robežsargi, kas uz robežas augošo mežu nebija novērtējuši, noticēja.

Lai gan valsts prioritāte jau piecus gadus ir austrumu robežas sakārtošana, robežsardze 2016. gadā izlēma izzāģēt arī stigu gar Igaunijas robežu. Darbs tika ātri padarīts, taču iegūtie kokmateriāli pazuda.

Robeža ar Igauniju nekad nav kopta. Tam pietrūcis naudas un kopš Latvija pievienojās Šengenas zonai, tā nav bijusi aktualitāte. Tur ikdienā nestaigā robežsargu patruļas un nav nepieciešama arī pēdu josla vai žogs. Tomēr 2016. gadā, kad robežsardze saņēma pirmos miljonus robežu sakopšanai, 440 000 atvēlēja arī sešu metru platās robežjoslas attīrīšanai no kokiem un krūmiem.

Konkursā par darbu veikšanu uzvarēja firmu “Bosslex” un ražošanas komercfirmas “L.E.O.” apvienība. Uzvarētāji daudz nekavējās un 2016.gadā ķērās pie darba. Izzāģēja kokus, nopļāva krūmus un zāli. Ar līgumā prasīto koku sakņu izraušanu un zemes virskārtas frēzēšanu 15 centimetru dziļumā tik labi negāja. Celmi ir palikuši. Līgums prasīja, lai firmas nozāģētos kokus nodod robežsargiem. Tomēr koki līdz viņiem nenonāca. Neskatoties uz to parakstīja darbu nodošanas dokumentus.

Guntis Pujāts

Guntis Pujāts
Valsts robežsardzes priekšnieks

(NP: 2016.gadā bija iepirkums par Igaunijas robežas joslas izciršanu, kur tika maksāti 400 tūkstoši, un arī tur tie koki, nav nekādu dati, ka valsts būtu saņēmusi kādu naudu.) Cik es atceros no lietas būtības, uzņēmējs norādīja, ka derīgas koksne netika konstatēta. Krautuves nebija veidotas. Tāda bija atbilde no pakalpojuma sniedzēja. (NP: Un tad jūs viņam tā uzticējāties, nepārbaudījāt?) Vai es personīgi viņam uzticējos? Es personīgi tai brīdi par to nebiju atbildīgs.

Latvijas Igaunijas robeža iet gar Ronaldam Reutam piederošās mājas, vēsturiskā muitas punkta pagalmu. Viņš redzējis ka koki bijuši. Robežas tīrītāji rosījušies viņa acu priekšā, sazāģēto koku krautuve atradās uz blakus esošā pašvaldības zemes gabala. Baļķu vedēji sabojājuši viņa piebraucamo ceļu.

Ronalds Reuts
”Muitas punkts” māju saimnieks

Tā kā smagās mašīnas, tādu līkumu nevar izbraukt. Vienkārši pastkastīte tika “nonesta” ar smago tehniku vai ar traktoriem, es nemāku teikt, jo es nebiju uz vietas. Lai viņi varētu izgriezt šo līkumu tā bija nogāzta nost. Arī mājas zīme, kas atradās uz otra līkuma, tā arī nolauzta. Teiksim, ja mašīnā ir apmēram 30 kubikmetri, tad 1000 kubikmetri, teiksim 1200 tas ir 40 smagās mašīnas. (NP: Tad viņi te dienu un nakti brauca kādā brīdī?) Nu kā, “forvarderam” zāģēšanas jauda ir 150 kubi maiņā, “forvarders”, fū, “hārvesters” te stāvēja apmēram divas nedēļas. Zāģēja tieši to te robežjoslu. (NP: Un kur tie koki palika?) Nu, kokus aizveda nezināmā virzienā no krautuves. Es uzdevu to jautājumu valsts robežsardzei, atbilde trīs gadu garumā nav neviena sniegta. (NP: Cik daudz te tā koksne varētu būt?) Nu, apmēram, ja rēķina pēc kvadrātmetriem, teiksim kubikmetrs uz vienu kvadrātmetru. Tas te mazais gabaliņš ir apmēram pieci kilometri. Krautuve bija te pie muitas punkta nu apmēram 1000 – 1300 kubikmetru.

Reuts salabot sabojāto ceļu prasījis gan robežsardzei, gan Iekšlietu ministrijai. Abas iestādes atrakstās, ka bojājumi nav viņu darīšana un sūta māju saimnieku pie darbu veicēja SIA “Bosslex” un “L.E.O.” apvienības.

Firma “Bosslex” darbību uzsākusi tikai 2016. gadā.  Tas arī ir vienīgais gads, kad uzņēmums uzrāda apgrozījumu, 440 000 eiro. Tobrīd uzņēmuma īpašniece ir kāda Elžbeta Haidurova. Pēc tam firma ieslīgst nodokļu parādos un vairs nav sniegusi gada pārskatus. Šovasar likvidēta. Komercfirma “L.E.O.” ir aktīva firma ar biroju, darbiniekiem un divu miljonu apgrozījumu.

Uzņēmuma īpašnieks Ļevs Saratovs skaidro, ka viņa firma neko par robežu nezina. Konkursā piedalījusies, jo to palūdzis viņa draugs Jevgēņijs Golubkovs no “Bosslex”, lai varētu izpildīt prasību par apgrozījumu.

Jevgēņijs Golubkovs
SIA “Bosslex” pārstāvis

Nezinu neko! Līgums ir pabeigts, parakstīti visi nodošanas dokumenti, apakšužņēmējs piegādāja visus papīrus un tos visus atdevu robežsardzei. Viss. (NP: Vai neviens neprasīja, kur tie koki palika?) Godīgi sakot es par to neko nezinu. Es tur ne reizes nebiju.

Golubkovs apstiprināja, ka ir draugos ar nu jau bijušo Robežsardzes nodrošinājuma pārvaldes priekšnieku Valēriju Širokovu. Širokovs bija atbildīgā amatpersona par Igaunijas robežas tīrīšanas iepirkumu. Pagājušajā gadā Iekšējās drošības birojs viņu aizturēja lietā par prasībām neatbilstoša robežas aprīkojuma – sensoru un kameru  – iepirkšanu. Tagad viņš turpina darbu robežsardzē, taču citā amatā.

Robežsardze līdz šim noliedz, ka tās darbinieki būtu pārkāpuši likumu robežu ierīkošanā, būtu pieļāvuši uz robežas nocirsto koku pazušanu. Iekšējās drošības birojs ir pārliecināts, ka likums ir pārkāpts un pagājušā nedēļā aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru. Izmeklētāji viņu tur aizdomās dienesta pilnvaru pārsniegšanā un krāpšanas atbalstīšanā, krimināllietā par Austrumu robežas būvniecību.