3 komentāri

2009. gads sākās drūmi. Tikko bija sabrucis Parex. Latvijā ieradās starptautiskie aizdevēji. Premjers Ivars Godmanis Jaungada uzrunā aicināja iedzīvotājus mācīties grūtības pārvarēt no pingvīniem. Valsts kasē naudas nebija. Nebija arī ideju, ko darīt ar pārņemto Parex.

Vispirms to atdeva Hipotēku bankai. Tad Privatizācijas aģentūrai. Bet aģentūra atbildību par Parex uzņemties negribēja, tāpēc 2009. gada martā noalgoja konsultantu – japāņu Nomura International. Tai deva uzdevumu pārdot banku par pēc iespējas augstāku summu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Ja jums būtu vienā vārdā jāpasaka, kurš ir atbildīgs un no kā prasīt atbildību šajā bankas pārdošanas procesā? Kurš tas ir?
Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs: Vienā vārdā to nevar pateikt. Es domāju Ministru kabinets.
Nekā personīga: Un kāda ir jūsu atbildība?
Vladimirs Loginovs: Juridiskas atbildības mums nav, jo šajā projektā PA vispār iesaistījās MK uzdevumā.

Latvijas Banka iesaka nevilcināties un pārdot nesadalītu Parex pēc iespējas ātrāk. Tikmēr Godmaņa valdība krīt, un vietā stājas Valdis Dombrovskis. Viņa valdība, pretēji Latvijas Bankas ieteikumam, Parex sadala labajā un sliktajā bankā. Latvijas Bankas vēstules ar grifu Slepeni, kurās ieteikts nevilcināties, valdība turpmāk saņem vairākas reizes gadu no gada. Bet bankas viedoklis nav ņemts vērā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ilze Grīnhofa, Valsts kontroles 2. Revīzijas departamenta direktore

To mēs redzējām gandrīz visās būtiskajās situācijās. Ļoti svarīgs posms ir 2011. gads, kad tiek pieņemts lēmums banku sākt pārdot. Tiek apstiprināta pārdošanas stratēģija. 2011. gada beigās tiek lemts par bankas pārdošanas atlikšanu. 2012. gads. Tiek lemts vai jāatsāk pārdošana, vai nav. 2013. gads. tiek apstiprināta jaunā pārdošanas stratēģija. Šie, mūsuprāt, ir tie posmi, kas ir ārkārtīgi būtiski, kur tiek pieņemti būtiski stratēģiski lēmumi, un visos šajos posmos mēs redzam, ka ir pretējs Latvijas Bankai.

Valdība apkaro krīzi un par Parex tirgošanu nedomā. Arī konsultants nav ieinteresēts banku strauji notirgot, jo katru mēnesi saņem atlīdzību no valsts. 2011. gadā Valsts prezidents Valdis Zatlers atlaiž Saeimu. Visi gatavojas ārkārtas vēlēšanām. Priekšvēlēšanu gaisotnē Privatizācijas aģentūra stāsta, ka interese par Citadeli ir ļoti liela. Rindā stāvot vismaz 100 investori. Amatpersonas sola, ka daļu no ieguldītā miljarda Latvija noteikti atgūs.

Vēlēšanas paiet, bet solītie investori neuzrodas. Tā vietā 2011. gada nogalē konsultants iesaka Citadeles pārdošanu atlikt. Neklausot Latvijas Banku, valdība piekrīt. Pat līdz galam nesagaidot atbildes no visiem investoriem, kuri izrādīja interesi par bankas pirkšanu.

Ilze Grīnhofa, Valsts kontroles 2. Revīzijas departamenta direktore

Tas, ko teica Latvijas Banka, ka nevajag atlikt – tas ir pārsteidzīgi. Tāpēc, ka ir daži investori, kuri vēl nav atsaukuši savu dalību bankas pirkšanas procesā, jo pēc visiem nosacījumiem, ja investors nevēlas un viņam vairs nav interese, viņš uzraksta atteikumu un pasaka – nē, mūs tas neinteresē. Šajā gadījumā mēs redzam, ka bija investori, kas to nebija izdarījuši. Bet mēs pieņēmām lēmumu pirms tika sagaidīti atteikumi.

2011. gada decembris. Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes loceklis: “Domas ir sagaidīt to brīdi tad, kad par labo banku mēs varētu saņemt atbilstošu cenu tad, kad starp investoriem atkal varētu parādīties konkurence.”

2012. gada jūnijs. Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents (Vienotība): “Šis process tātad tika apstādināts, un plānojam pie tā atgriezties šī gada rudenī.”

Arī 2012. gadā finanšu tirgi stagnē un valdība konsultantu mudināta joprojām nerīkojas.

2012. gada novembris. Juris Pūce, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: “Banku sektors Eiropā piedzīvo ļoti smagus laikus un ir ļoti maza investoru interese.”

2013. gadā valdība un Privatizācijas aģentūra piesaista jaunu konsultantu no Francijas un cer uz veiksmi 2014. gadā. Tad Latvija būs ieviesusi eiro un valstij kāps kredītreitings.

2013. gada jūlijs, Juris Pūce, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: “Latvijas valsts atgūs visus līdzekļus, kas ir Citadeles bankā ieguldīti vai noguldīti.”

2014. gadā Valda Dombrovska vietā nāk Laimdota Straujuma un uzreiz nonāk bezizejas situācijā – ir jāpilda iepriekšējo valdību apsolītais Eiropas Komisijai, ka Citadeli šajā gadā pārdos.

Foto: F64

Foto: F64

Laimdota Straujuma, bijusī Ministru prezidente (Vienotība)

Es jau saņēmu ar pārkāpumu procedūru, kas beidzās jūlijā un tad arī tika fiksēts datums – 30. septembris. Protams, tas datums bija ļoti slikts datums. Jo, kā jau zināt, bija vēlēšanas un visa tā kopējā nervozitāte. Protams, ja laiks būtu bezgalīgs, tad varētu plānot nezin cik miljonus vairāk. Bet, ja laiks ir terminēts, visi to zina. Un arī piedāvātājs zina šos piedāvājuma nosacījumus.

Tas nozīmēja pārdošanu par katru cenu. Turklāt bija jāņem vērā vēl 2009. gadā noslēgtā vienošanās ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku. ERAB Citadelē bija ieguldījusi 93 miljonus eiro, un bija noslēgusi sev ļoti izdevīgu līgumu, kas ļāva pilnībā kontrolēt pārdošanas procesu. Kad Latvija izvēlējās starp pieciem iespējamiem pēdējā brīža pircējiem, Citadeli pārdeva tam, kurš solīja vismazāko summu. Neoficiāli zināms, ka uz darījuma slēgšanu ar ASV fondu Ripplewood Holdings uzstāja tieši ERAB.

2015. gads. Vjačeslavs Dombrovskis, bijušais ekonomikas ministrs: “Visi tie faktori nospēlēja tādu lomu, ka galu galā valdība atrada sevi tādā stūrī… un investors to ļoti labi saprot.”

Īsi pirms bija jāparaksta līgums ar jauno investoru, no Privatizācijas aģentūras valdes aizgāja divi tās locekļi Guntis Lauska un Ansis Spridzāns. Viņi paziņoja, ka aģentūras valde nevarot uzņemties atbildību par pārdošanas gala lēmumu. Bet tikai par tehniskiem procesiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Bet, jūsuprāt, nav tā, ka ir kolektīva bezatbildība? Ka ir tas mehānisms Citadeles pārdošanā izveidojies, ka neviens ne par ko neatbild? Un visi balstās uz ekspertiem. Un ja kaut kas nesanāk, tad var pateikt: ”Eksperti ieteica. Nu, piedodiet!”
Ansis Spridzāns, bijušais Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs: Nu, ja pareizi lasīju presē par šo atzinumu, ko veikusi VK, tad viens no viņu secinājumiem arī ir, ka lēmumu pieņemšanas process un veids kā tiek pamatots lēmums un kas ir lēmuma autors arī ir zināma problēma valstī, ka iespējams īsti atbildīgs nav neviens.

Valsts kontroles gala secinājums – par 2,2 miljardus izmaksājušās bankas pārdošanu vairākās valdībās nav atbildējis neviens.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ivars Godmanis, bijušais Ministru prezidents

Runājiet ar Straujumu! Ko jūs ar mani runājat? Visi lēmumi – Dombrovskis un Straujuma. Es tur vispār klāt neesmu bijis!

 

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Einārs Repše, bijušais finanšu ministrs

Atcerieties – tad, kad Parex tika pārņemts, es vēl nebiju valdībā. Tā bija Godmaņa valdība. Un tad, kad Citadele tika pārdota, es vairs nebiju valdībā. Līdz ar to par tiem aktuālajiem jautājumiem neko daudz nevaru komentēt.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Mārtiņš Bičevskis, bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs

Nu, es, ja godīgi, nezinu, par ko mēs varam runāt? Jo man pašam nav noteikti nekāda viedokļa. Ne es esmu bijis ne pircējs, ne pārdevējs.

 

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Daniels Pavļuts, bijušais ekonomikas ministrs

Nu, jā. Es jau tur tajās darīšanās tikai tik daudz, cik darbības plānotas. Tās reālās darīšanas jau citi pēc tam saimniekoja.

 

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Artis Kampars, bijušais ekonomikas ministrs

Kas nu tur bija tajā darba grupā. Tur bija tie konsultanti, Latvijas bankas vadītājs, premjers Dombrovskis un tā tālāk. Man tiešām būs grūti komentēt, jo es tiešām nezinu. Es tur biju pa gabalu. Stipri, stipri pa gabalu.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Vjačeslavs Dombrovskis, bijušais ekonomikas ministrs

Es negribu. Es jums par šo tēmu esmu pateicis jau pietiekami daudz iepriekš un neredzu jēgu šo tēmu cilāt vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz.

 

 

Video

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā “X Faktora” talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā "X Faktora" talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Pasaules slavenajā mūzikas šovā “X Faktors” sevi spilgti pieteikuši vairums Latvijas dziedošo talantu. Kāpt uz skatuves, visnotaļ, palīdz ne vien draugu un ģimenes atbalsts, bet arī drosme un pārliecība – šajā jautājumā dziedātājiem atbalstu sniedz iepirkšanās centrs “Domina Shopping”, kā arī stiliste un modes dizainere Indra Salceviča.

Lasi vēl