Bordāns sola vērtēt Augstākās tiesas un KNAB priekšnieku darbu; Pūcem būšot jautājumi par Koļegovas palikšanu amatā

10 komentāri

Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets (MK) Latvijas politikas vēsturē būs īpašs. To vada “Jaunā Vienotība”, kurai pašai pat nav tik daudz balsu, lai saviem partneriem piedraudētu ar MK gāšanu. Ja Kariņa partija valdību atstātu, tas joprojām būtu darboties spējīgs vairākuma MK. Tas nozīmē, – jebkurš no partneriem premjeram var prasīt gandrīz jebko.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) sola radikālas pārmaiņas tiesiskuma nodrošināšanai. Atlaižamo amatpersonu saraksti likti priekšā partneriem arī sarunās par valdības veidošanu. Kandidāti ir vairāki – Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis, Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Jānis Bordāns
tieslietu ministrs (JKP)

AT priekšsēdētājs, atbilstoši pagājušās Saeimas lēmumam, ir iecelts, bet tas nenozīmē, ka tieslietu ministram nekas nav sakāms. Tajā darba ietvarā, kas man ir kā tieslietu ministram, kā Tieslietu padomes loceklim, tajā es izskatīšu šo jautājumu.

“Nekā personīga”: Tad jūs, vienkārši runājot, gribat uz viņu morāli uzspiest, lai viņš pats saprot, ka viņam laiks iet?

Nu, tas ir tā vienkāršotā valodā. Bet tas ir viens no politiķa uzdevumiem. Politika – tā ir komunikācija.

Bordāns uzskata Bičkoviču par nepiemērotu tik augstam un atbildīgam amatam, arī ņemot vērā Bičkoviča iespējamo saistību ar kādreizējo Valsts drošības komiteju (VDK). Lietā, ko savulaik skatīja prokuratūra un tiesa, figurēja 1983. gadā noformēta aģenta kartīte ar Bičkoviča vārdu un segvārdu ”Raitis”. Tiesā viņa saistība ar VDK netika pierādīta.

“Mans ieskats, ka tās situācijas, kas bijušas daudzu gadu garumā, liek runāt gan par profesionalitāti un arī par faktoloģisko pusi. Ja parādās šie apstākļi, ka tas ir bijis okupācijas laika sadarbības fakts, tad, es domāju, pat šī aizdomu ēna, kam, nenoliegsim, ir arī pamats faktiskai ticībai šim apstāklim, tad ar to ir jārēķinās. Un, ja man kā tieslietu ministram nav dotas pilnvaras iecelt, atstādināt, ka man nav uzlikti pienākumi reaģēt uz to. Es to jūtu kā savu atbildību,” skaidro Bordāns.

JKP gatavojas uzstāt arī par KNAB šefa darba izvērtējumu. Bordāns uzskata biroja pēdējā laika rīcību par divkosīgu – par izmeklēšanas informācijas nopludināšanu pie atbildības saukts partijas biedrs Juris Jurašs. Savukārt lietā par agrākā ZZS Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa krāpšanos pats Straume nodevis ziņas premjeram, kura biroja cilvēki vēlāk pabrīdinājuši savu partijas biedru. Un šajā situācijā par informācijas izpaušanu neviens pie atbildības netika saukts. Tā vietā nepamatoti atlaisti izmeklētāji, kuri strādājuši ar Ilmāra Rimšēviča un “Rīgas satiksmes” krimināllietu.

Jānis Bordāns
tieslietu ministrs

Tieši Straumes kunga lēmumu rezultātā viņi ir dabūti ārā no KNAB. Tā ir bijusi šķietama reforma, un, pat ja reāla reforma, tad es nesaredzu, kur ir objektivitāte un kur ir ieguvums, ka labākie profesionāļi, kas veica izmeklēšanu lietās, ar ko Straumes kungs šobrīd veicina savu popularitāti, un arī izdara pareizi lietas (…), tad ir ļoti dīvaini, ka tieši tos cilvēkus, kas veica visu šo melno un galveno darbu, lai šos noziegumus atklātu, tieši no šiem cilvēkiem kā no nevēlamiem lieciniekiem viņš ir atbrīvojies.

“Nekā personīga”: Tad, jūsuprāt, Straume nav īsti piemērots amatam?

Es domāju, ka ir ļoti nopietns pamats sarunai par to, kas vispār notiek KNAB.

“Mēs to jautājumu vispār neesam runājuši. Kā mēs plānojam strādāt… Ja kādam ir ierosinājums, lai liek uz galda – runājam, diskutējam, meklējam risinājumu,” attrauc Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

JKP kritizētā VP šefa Inta Ķuža darba izvērtējumu veiks “KPV LV”. Jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens gan steigties ar atlaišanām negrasās. “Es pateikšu uzstādījumus, kā es vēlos redzēt darbu, viens no galvenajiem principiem, protams, būs strādāt efektīgi, pārskatīt rezultātus, plusi, mīnusi, un sāksim aktīvi strādāt. Un tad jau novērtēsim konkrētā laika posmā konkrēto vadītāju darbu un skatīsimies, kāda būs nākotne.”

Viens no Kariņa valdības smagākajiem darbiem būs skandalozās OIK sistēmas atcelšana. Tas arī būs “KPV LV” un viņu ekonomikas ministra Ralfa Nemiro uzdevums.

Jaunais ministrs 12 gadus strādājis par juristu advokāta Pāvela Rebenoka birojā, kurš šobrīd aktīvi iesaistījies kompānijas “Olainfarm” akcionāru strīdos. Rebenoka birojs bija iesaistīts tiesvedībā, kur valsts vērsās pret Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu. Strīds bija par Privatizācijas aģentūras veiktu darījumu ar uzņēmuma “Grindex” akcijām. Šobrīd Privatizācijas aģentūra nonākusi Nemiro pārraudzībā.

Ralfs Nemiro
Ekonomikas ministrs (KPV LV)

Stāsts ir par viņas nepieciešamību. Mēs jau Juridiskajā komisijā bijām apsvēruši iespējas mainīt nosaukumu, esam apsvēruši nodalīt funkcijas.

“Nekā personīga”: Jūsuprāt, atalgojums vadībai ir samērojams ar to darba apjomu, ko viņi dara?

Arī tas ir jautājums, par ko mēs kādā brīdī runāsim, bet es, pirmkārt, visus vadītājus gribētu redzēt, draudzīgā brīdī satikties.

“Nekā personīga”: Pēc pēdējās deklarācijas Loginova kungam [Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs] atalgojums ir 98 000 eiro gadā.

Nu, zinu, jā. Ir tāds.

“Nekā personīga”: Pareizi tas, jūsuprāt, ir?

Pagaidām es neuzskatu, ka tas ir adekvāts. Bet, es vēlreiz saku, – mēs gribam tikties un runāt par to. Un, ja būs jāpieņem lēmumi, es nebaidīšos pieņemt tos.

Nemiro vērtēs arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola darbu. Ar atlaišanām sola neaizrauties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”). Bet vismaz divām amatpersonām viņam būšot vairāki jautājumi, piemēram, Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai un Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktoram Aigaram Undzēnam, kurš savulaik karjeru veidojis VID un to beidzis pēc konkrētiem skandāliem.

Mazāk konkrētības ir jaunās izglītības un labklājības ministres plānos. Izglītības ministrija Kučinska valdības laikā aizsāka radikālas reformas. Jaunā izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) gan vēl tikai iepazīšoties ar saimniecību un konkretizēt plānus nespēj.

Līdz ar šogad gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām, valdībai būs jāvirza Latvijas kandidāts eirokomisāra amatam. Arī par to valdības veidošanas procesā politiķi neesot sprieduši, bet līdz šim izskanējuši vairāki uzvārdi, jo gribētāju tikt nominētiem netrūkst. Iepriekš aktīvi apspriesta Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) kandidatūra. Bet pēc ZZS izgāšanās vēlēšanās eksministres virzīšana amatam ir maz ticama. Iespējams, Kariņš varētu atkārtoti nominēt Valdi Dombrovski vai, piemēram, nacionāļu Robertu Zīli. Minēts arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna vārds. Katrā ziņā likumā teikts, ka komisāra virzīšana ir tiešs Ministru prezidenta uzdevums un pienākums.

TOP komentāri

  • Ilze Uščina
  • bauris
  • Andris Latvers
    +5 +2 -3

    Andris Latvers

    Pirmie divi viennozīmīgi, ir sevišķi jau otrā kura Latvija pārvērta par citu valsts nelegālo atkritumu poligonu. Kas saistās ar Straumi, tur arī jautājumi kā var neredzēt nelikumības, kad Ušakovs iegrūž rīdzinieku miljonus savās kriminālajās biedrībās un organizācijās. Tās pašas "Rīdzenes sarunas", kur faktiski var dzirdēt noziedzīgās shēmas un darbības, bet KNAB, viss OK, čaļi tikai "palielījās"..
    Nezinu vai tas ir interneta joks vai kas, bet vai tiešām visas lielās korupcijas tiek atklātas tikai ar žurnālistu vai ar ārzemju kolēģu palīdzību, tā pati RS lieta.
    Kas saistīts ar Lemberga kabatas ģenerālprokuroru, tad pietiek paskatīties, kas toreiz ievēlēja Kalnmeiru, lai saprastu, kāpēc Latvijā zeļ un plaukst korupcija visos valsts pārvaldes līmeņos http://deputatiuzdelnas.lv/lv/notikumu-hronika/amatpersonu-velesana-iecelsana-atcelsana/erika-kalmeiera-ievelesana-generalprokurora-amata.html

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl