Bijušo policistu notiesā par dzīvokļa izkrāpšanu Rīgā. Iespējamie līdzdalībnieki palika neatklāti

6 komentāri

Būtiska virzība notikusi kādā krāpšanas lietā, par ko “Nekā Personīga” stāstīja pirms vairākiem gadiem. Ar notāres gādību blēžu īpašumā nonāca kāds dzīvoklī Rīgā, Mežciemā. Tiesa šogad to atdevusi likumīgajam mantiniekam un par vainīgu īpašuma izkrāpšanā un testamenta viltošanā atzinusi bijušo policistu Anatoliju Butorinu. Viņš nodarījumā neatzinās un par citiem grupas dalībniekiem neliecināja. Lai gan šādas shēmas īstenošanā bija vajadzīga gan nepubliska informācija no datu bāzēm, gan iemaņas.

Pēkšņā Igora Prokopova nāve 2015.gada vasarā draugus satrieca tikpat stipri, kā notikumi, kas risinājās uzreiz pēc tam.

Jaunais vīrietis, kurš dzīvoja viens un kuram nebija radu Latvijā, izrādījās uzrakstījis testamentu. Un visu iedzīvi, tai skaitā dzīvokli Mežciemā novēlējis nevienam  nepazīstamajam Anatolijam Butorinam.

Tatjana Brice
Mirušā I.Prokopova ģimenes draudzene (31.01.2016)

“(NP: Jūs ticat, ka testaments ir īsts?) Nē, nē. Mēs neticam. Igoram nebija tāda drauga un viņš nekādu testamentu nerakstīja.”

Igora draugi vērsās pie “Nekā personīga”  un pavedieni drīz atklāja, ka notikušais ir krāpšana.

Darbību ķēde  bija raita un saskaņota. Divus mēnešus pēc Igora nāves, Butorins ieradās pie notāres. Uzrādīja pirms diviem gadiem it kā Igora sastādīto, kā tagad zināms viltoto  testamentu. Un neskatoties uz to, ka pati notāre bija ielikusi sludinājumu, ka uz Igora mantu var pieteikties mantinieki, fiktīvais testaments tika nolasīts un stājās spēkā jau oktobrī. Un vienas dienas laikā Butorinam bija uz rokām zemesgrāmata. Sajūtot nepatikšanas, Butorins nekavējoties dzīvokli pārdeva. Shēma kopumā tika īstenota īsā laikā- četros mēnešos.

Ināra Dobbermane
Zvērināta notāre (31.01.2016)

“(NP: Pie kādiem apstākļiem izdevās apliecību?) Kā parasti. Cilvēks atnāk ar mantojuma apliecību. Nolasām testamentu un, par cik tas bija legāts, tad varējām izdot nekavējoties.”

Pret Ināru Dobbermani notāri ar 44 gadus stāžu sāka disciplinārlietu, atklājās rupji pārkāpumi. Viņa, nesagaidot lietas iznākumu, atkāpās no notāres amata.

Šis ir Anatolijs Butorins. Igora draugi 2015. gada rudenī safilmēja ar telefonu kā viņš no dzīvokļa met laukā Igora mantas, tajā skaitā fotoalbumus, vēstules un pierakstus. Butorins padomju gados strādāja milicijā, atlaists par kukuļņemšanu. 1990-tajos bija viens no Pārdaugavas grupējuma dalībniekiem. Sodīts par reketu, ieroču tirdzniecību, krāpšanu.

Pēc vairākkārtējiem atteikumiem policija tomēr  ierosināja krimināllietu, kad no Krievijas ieradās Igora  māsīca – likumīgā mantiniece. Lieta nonāca tiesā un uz apsūdzēto sola sēdās viens pats Butorins. Viņš uzturēja leģendu, ka ar Igoru kopā strādājuši policijā, Igors bijis parādā naudu un tāpēc vienojušies par testamenta sastādīšanu. Neviens no šiem faktiem neapstiprinājās.

Alla Seibute
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras virsprokurore

“Mēs arī ar liecinieku liecībām pierādījām, ka testamenta 2015. gada jūnijā nebija. Ka tas ir tapis jau personas nāves.”

Tiesā pēkšņi liecības sniedza arī attāli Butorina radi. Viņi stāstīja, ka Butorins vaļsirdīgi atklājis, ka dzīvoklis iegūts krāpnieciskā veidā. Viņam esot savi cilvēki, kas visu izdarot, noformējot. Tas ticis darīts jau pēc Igora nāves, kuram viņš nolicis sveci baznīcā. Viņiem Butorins piedāvājis iegādāties mantas no mirušā dzīvokļa. Un teicis, ka esot iespējas iegūt citus īpašumus nelikumīgā veidā no cilvēkiem, kuriem nav mantinieku.

Segejs Dankovs
Mirušā I.Prokopova paziņa

“Mums tas bija negaidīts pavērsiens, kad šie liecinieki uzradās jau tiesas zālē brīdī, kad neviens viņus negaidīja. Aizstāvības puse ar to bija neapmierināta. Un pats apsūdzētais nesavaldījās. Viņi apstiprināja mūsu liecības, ko, iespējams, (krāpnieki) bija ieplānojuši izkliedēt kā nebijušas. Kaut arī ilgi, taču kaut kā šis “vilciens” kustās uz priekšu un cerēsim, ka sliedes ir izliktas tālu uz priekšu.”

Testamentu pie notāra par īstu uzdeva divas liecinieces Jeļena Martjanova un Nataļja Zeiļa. Zeiļa ir nekustamo īpašumu māklere. Un pēc vairākiem atrodamiem publiskiem ierakstiem, var pārliecināties, ka strādājusi kopā ar notāri Dobbermani. Tomēr neviens cits pie kriminālatbildības šai lietā saukts netika.

Segejs Dankovs
Mirušā I.Prokopova paziņa

“Cik man zināms, viena no šīm sievietēm, vārdā Nataļja (Zeiļa), ir vairāk iesaistīta šajā lietā. Jo viņas telefons kā dokumentus formējušajai kontaktpersonai bija atstāts zemesgrāmatas dokumentos. Tas, pirmkārt. Vienkārša lieciniece, kas bija klāt testamenta parakstīšanā, taču nevarēja pēkšņi būt ar tik nopietnām pilnvarām zemesgrāmatas dokumentu noformēšanā! Otrkārt, cilvēki pēdējā laikā itin viegli sniedz melīgas liecības (tiesībsargājošajām iestādēm) un ne tikai nenes, bet arī nejūt atbildību. Tas, manuprāt, ir pats galvenais.”

Alla Seibute
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras virsprokurore

“(NP: Kāpēc uz apsūdzēto sola sēdās viens pats Butorins?) Ja mēs runājam par personām, kuras arī figurē lietā, viņām bija laba aizstāvības pozīcija, labi pārdomātas liecības, līdz ar to nevarēja saskatīt nodomu, subjektīvo pusi, jo viņas sniedza viedokli, ka to izdarīja Butorina iespaidā. Kas attiecas uz pārējiem iesaistītajiem, viņi tika pratināti kā liecinieki un atzīties neviens negrasījās. Kaut vai netiešo pierādījumu ķēdīte nav izveidojusies, bija atsevišķi fakti, kad man kā parastam cilvēkam likās, jā, darbojās grupā un saskaņoti. Bet apsūdzēt man personas pamata nebija.”

Pārdodot mirušā Igora dzīvokli tālāk, daļu no saņemtās naudu Butorins skaitīja uz kāda Artūra Vasiļčuka mātes kontu. Vasiļčuks figurē citās krāpšanās, cilvēku nolaupīšanas krimināllietās kā apsūdzētais.

Tomēr šajā lietā nav pierādīts  viņa noziedzīgs nodarījums. Pirmās instances tiesa šogad Butorinu atzina par vainīgu dzīvokļa izkrāpšanā, piesprieda viņam trīs gadus cietumā. Un nolēma, ka dzīvoklis jāatdod Igora Prokopova māsīcai.

Ieva Sladzevska
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese

“Un arī šajā konkrētajā lietā noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtais īpašums atzīstams par noziedzīgi iegūtu mantu un atgriežams tā likumiskajam valdītājam.”

Lai īstenotu šo pārdrošo krāpšanu, bija jāzina gan tas, ka Igoram Prokopovam nebija radu Latvijā, gan tas, ka privatizēto dzīvokli viņš nebija reģistrējis zemesgrāmatā. Testamenta viltotājiem bija jāiegūst Igora pase, paraksta paraugs un līgums par dzīvokļa privatizāciju. Tie visi glabājās viņa dzīvoklī, kur viņš mira, un kura atslēgas ilgu laiku bija policijas rīcībā.

Alla Seibute
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras virsprokurore

“2-3 mēnešus viens cilvēks strādāja tikai pie tā, lai saprastu, no kurienes nāk informācija. Jūs nevarat iedomāties, kādi tie bija izdruku kalni no sociālā dienesta, no apbedīšanas dienesta, policijas darbieki, kuriem varēja būt jebkāds sakars ar šo lietu, bet mums neizdevās izvilkt jebkādas likumsakarības.”

Pirmās instances spriedumu šovasar  pārsūdzēja. Tomēr lietas virzībā liela loma bija mirušā Igora Prokopova draugu, paziņu, kaimiņu un citu iesaistīšanās. Un viņi negrasās atkāpties.

Segejs Dankovs
Mirušā I.Prokopova paziņa

“Visi draugi pēc Igora nāves visa tā notiekošā dēļ apvienojās. Un apvienojās pat savstarpēji iepriekš nepazīstami cilvēki. Viņa piemiņas dēļ, viņa atdusas vietas dēļ… Gadu jau neesmu bijis… Gribu atnākt, uzlikt roku uz kapa, pieminekļa, kas būs, un teikt: “Igor, tu to taču redzi, mēs to visu darījām tevis dēļ. Ne tavu radinieku, tevis dēļ.””