Bijušais FKTK sakarnieks ASV uzskata, ka “ABLV” pati ir vainīga pie iznīcinošā FinCEN ziņojuma 

0 Komentāru
Bijušais FKTK sakarnieks ASV uzskata, ka “ABLV” pati ir vainīga pie iznīcinošā FinCEN ziņojuma 
Foto: Evija Trifanova, LETA

Septiņi mēneši ir pagājuši kopš “ABLV” bankai liktenīgā FinCEN ziņojuma, taču jaunu faktu, kas pierādītu vai atspēkotu apvainojumus par netīrās naudas mazgāšanu trešajā lielākajā Latvijas bankā nav.

Ilgu laiku visi zināja, par arvien pieaugošiem nerezidentu noguldījumiem mūsu bankā, ļāva tām pelnīt un uzraudzībā neko nemainīja. Lai gan politiķiem tika aizrādīts, ka cauri Latvijas finanšu sistēmai iziet 1% no visiem ASV dolāru darījumiem, kurus vāji kontrolē, straujas izmaiņas nesa tikai atomsprādzienam līdzīgo reakciju izraisījušais FinCEN ziņojums. Uz nerezidentu apkalpošanu orientētās bankas notikušajā vaino valsti. Tā nepietiekami esot bankas uzraudzījusi un ļāvusi izplatīt apmelojumus.

2015. gadā, pirms mūsu iestāšanās attīstīto valstu organizācijā OECD, parādās pirmie nopietnie signāli, ka naudas atmazgāšanas gadījumu caur mūsu bankām ir pārāk daudz. ASV spiediena rezultātā atkāpjas FKTK vadītājs Kristaps Zakulis. 2016. gadā mūs uzņem OECD, bet divus gadus vēlāk ASV slēdz savu tirgu “ABLV” bankai un FinCEN ziņojums faktiski sagrauj vienu no Latvijas banku flagmaņiem.

“ABLV” iznīcinošajiem pārmetumiem nepiekrīt, jo viss esot darīts pēc Latvijas likuma. Banka uzskata, ka FinCEN ziņojumā ir apmelota un tajā piedalījies Latvijas Bankas prezidents un citi, kas darbojušies viņa uzdevumā.

2015. gadā sabiedrībai īpaši nepamanīti, FKTK uz ASV sūta savu pārstāvi Arni Lagzdiņu. Viņa uzdevums – uzlabot abu valstu sadarbību. Kā atašejs Lagzdiņš trīs gadus strādā Vašingtonā, misijas laikā iztērēdams vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Nerezidentus apkalpojošās bankas uzskata, ka Arnis Lagzdiņš nopietnajam darbam nekvalificējās, jo iepriekš strādājis “Parex” bankā un “Ukio” bankā Lietuvā, bijis atbildīgs par naudas atmazgāšanas apkarošanu un abas šīs bankas bankrotēja. Tomēr Lagzdiņam ir arī doktora grāds, viņš ir pētījis banku uzraudzības atšķirības ASV un Latvijā. Iepriekš strādājis valsts interešu pārstāvniecībā Pasaules bankā, kur viņu deleģēja bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle.

Roberts Zīle

Roberts Zīle
Eiropas parlamenta deputāts (NA), bijušais finanšu ministrs (1997-1998)

Arnis Lagzdiņš man likās absolūti piemērotākais cilvēks, un es joprojām domāju, ka tā bija pareiza izvēle. Viņš bija padomnieks Ziemeļvalstu un Baltijas valstu prezidentam [Pasaules bankā], un tas viņa uzraudzīšanas pamats, kas īpaši veidojās pēc 2001. gada 11. septembra, ko mēs labi zinām, kas notika pēc tam, tad ārkārtīgi daudz funkcijas aizgāja uz to, kā uzraudzīt netīrās naudas kustību, kas aiziet uz terorismu, un, ja nemaldos, trīs gadu viņš tur bija, Arnis Lagzdiņš strādāja ar visiem šiem jautājumiem.

Arnis Lagzdiņš

Arnis Lagzdiņš
FKTK nozares padomnieks, 2015.05-2018.05 nozares atašejs ASV

Es esmu neatkarīgs, pietiekami daudz šos jautājumus pētījis, esmu praktiķis un man nebūtu vajadzība, ka kāda man aizmugurē kaut ko teiktu, vai bīdītu.

Bankas arī pārmeta Lagzdiņam interešu konfliktu. Viņš bijis partneris lobiju apvienībā, ko pirms trim gadiem bankām it kā uzspiedis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Lobistiem samaksātie 200 000 par darbu Amerikā nav izskaidrojami ar biznesa nepieciešamību.

Lagzdiņš apgalvo, ka triju baņķieru apvienībā “GKL Banking Partnership” īsti nav darbojies. Laikā, kad līgums slēgts, sācis strādāt FKTK uzdevumā ASV un komercbanku asociācija viņu formāli nav nolīgusi.

Jānis Brazovskis

Jānis Brazovskis
Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 2014. gadā LKA konsultants

Sākumā šī partnerorganizācijas tiešām saucas “GKL Banking Partners”, skaidrs, ka tas atšifrējas kā (Jenss Guthe) Gūte, (Hākan Kāllāker ) Šellokers un (Arnis) Lagzdiņš. Tajā laikā Lagzdiņa kungs bija uzrakstījis doktora disertāciju un nebija saistīts ar FKTK, tikko viņš stājās darbā FKTK, tā “GK” mainīja gan savu nosaukumu, gan Lagzdiņa kungs vairs nebija partneros un tas tika savlaicīgi paziņots. No interešu konflikta viedokļa tas tika novērsts.

FKTK vadītājs Lagzdiņu aizstāv. Atašeja kontakti palīdzējuši sarunās par iestāšanos OECD un pēc triju gadu darba ASV Lagzdiņš atgriezies Rīgā un tagad sniedz padomus Putniņam.

Pēters Putniņš

Pēters Putniņš
FKTK padomes priekšsēdētājs

Bija cerība, ka atjaunosies korespondējošo attiecību procesi, ka kāda no lielajām korbankām varētu atgriezties Latvijas tirgū. Izrādījās, ka ļoti ātri izmainījās situācija no tāda biznesa viedokļa, jo tāda apjoma dolāru transakciju apjomi nav, kādas tās bija iepriekš. Tas viss ir tāds.. nu, nav mums risinājuma pašreiz. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārtrauca Lagzdiņš darbu ASV, ka nav jēga tērēt līdzekļus.

Lagzdiņš stāsta, ka viņam nav bijusi tāda vara, kādu viņam piedēvē bankas, viņš darbojies kā FKTK pilnvarnieks ar ierobežotām pilnvarām. Bet bijušas citas amatpersonas,  kuras iespējams Starptautiskā valūtas fonda sanāksmes laikā pagājušā gada rudenī apspriesto informāciju  par banku sektora problēmām nav spējušas pienācīgi novērtēt.

Arnis Lagzdiņš

Arnis Lagzdiņš
FKTK nozares padomnieks, 2015.05-2018.05 nozares atašejs ASV

Latvija jau nav vienīgā valsts, kas iekļauta 311. panta sarakstā un diemžēl, vai par laimi, man bija tā iespēja pieredzēt jau 2004. gadu, kad divas Latvijas bankas jau pirmo reizi iekļāva sankciju sarakstos, arī nesenie Spānijas, Kipras gadījumi. Bet es nevienā valstī neesmu dzirdējis, vai kāda amatpersona ir vainīga, ka kādu banku iekļauj. Tā ir bankas atbildība, banka pieņem lēmumu par riska lielumu un riska apetīti.

Lagzdiņš pieredzējis, kā ASV izmanto Patriotu aktu, lai vērstos pret citām bankām Eiropā. Līdzīgi pirms trim gadiem FinCEN paziņoja, ka banka Andorā “Banca Privada D’Andorra” palīdzējusi organizētās noziedzības grupām no Venecuēlas uz Ķīnu atmazgāt miljardus dolāru. Neatkarīgi auditori no starptautiskās auditorkompānijas “Pwc” veica pārbaudi un atklāja netīru naudu miljarda apmērā.Sankcijas tā arī piemērot nepaspēja, jo banka jau bija restrukturizēta.

Neoficiāla informācija liecina, ka FKTK plāno sadarboties ar “Pwc” arī “ABLV” pašlikvidācijas uzraudzībā. Informācija par darba apjomu un  tērētiem līdzekļiem  pašlaik neesot izpaužama. “Es varu izteikt minējumu, ka, ja vismaz daļa, kas ir minēta ASV finanšu ministrijas ziņojumā apstiprināsies, tad acīmredzot zināmas summas, zināmu klientu kontos tiks iesaldēta,” norāda Putniņš.

0 Komentāru