Komentāri

Ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) lauksaimniekiem sākās zelta laiki. Šie uzņēmēji saņem tādu atbalstu, par ko citi var tikai sapņot. 2012.gadā ražošanu sāka biešu pārstrādes rūpnīca Bauskas rajona Brunavas pagastā. 75 procentus no ieguldītajiem gandrīz 5 miljoniem sedza Eiropa. Pārējo lielākais Latvijas biešu audzētājs Gints Druseiks.

Lai tiktu pie ražotnes, projektā bija jāiesaista lauksaimnieku kooperatīvs, jo citādi Eiropas naudu nevarēja saņemt. Rūpnīca ir uzcelta, biešu pārdošana veicas. Uzņēmums piektdien saņēma Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2016” balvu. Tomēr zemniekam nesokas. Viņš visu var zaudēt. Kooperatīvs vērtīgās iekārtas grib paturēt, biedējot zemnieku ar vīriem melnos džipos un pārņemšanā iesaistot bijušo Drošības policijas ģenerāli Jāni Reiniku.

Savus dzimtas īpašumus Bauskas rajona Brunavas pagastā Druseiku ģimene atguva 1990.gadu sākumā. Tas pamudināja viņus pievērsties zemkopībai. 

Dārzeņi prasīja pārāk lielu uzmanību un darba rokas, tāpēc Dainis Druseiks ap 2000.gadu pievērsās graudaugiem un rapsim. Dārzeņu audzēšanu pārņēma dēls Gints Druseiks.  Viņa uzņēmums Jaunkrasti ir starp lielākajiem biešu audzētājiem Latvijā. Vagām atvēlēti 120 hektāri.

Jau no sākuma  Gintam Druseikam bija skaidrs, ka ar neapstrādātiem dārzeņiem neko nenopelnīs, ka jāražo patērēšanai gatavs produkts.  Viņš izlēma ražot bietes, kas tvaicētas iepakojumā, tādējādi saglabā uzturvērtību un ilgi glabājas. Tik lielas naudas, lai ražotni uzbūvētu paši, Druseikiem nebija. Bet viņu saimniecība bija viena no zemnieku kooperatīva Baltijas dārzeņi dibinātājiem, tāpēc varēja pieteikties Eiropas naudām.

2000.gadu beigās bija pieejamas speciālas programmas lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam. Par uzceltu ražotni Eiropa atmaksāja 75 procentus no projekta summas. Ražotne izmaksāja 4,8 miljonus. 3,6 deva Eiropa, miljonu  divsimt ieguldīja Druseiku ģimene. Taču ražotnes īpašnieki skaitās kooperatīvs ”Baltijas Dārzeņi”, jo tādi bija atbalsta programmas nosacījumi. 

Sākumā sadarbība ar kooperatīvu zemniekus apmierinājusi. Druseiki audzēja, vārīja un fasēja bietes, Baltijas dārzeņi uz tām līmēja populāro Ezerkauliņu preču zīmi un meklēja pircējus. Visai rūpnīcas produkcija bija jāpārdod caur kooperatīvu. Kooperatīvs par savām pūlēm iekasēja fiksētu maksu.

Zemnieka sapnis ir piepildījies. Pieprasījums pēc Jaunkrastos audzētajām un sagatavotajām bietēm aug. Taču saimnieka cerības uz krietnu peļņu ir izgāzušās. Tās vietā pie viņa brauc vīri melnos džipos un biznesu viņš var pazaudēt.

Jau drīz biešu audzētāji saprata, ka ir kļūdījušies aprēķinos. Uzbūvētā finanšu shēma rūpnīcu dzina bankrotā. Vārīto biešu pašizmaksa bija aprēķināta pārāk zema, bet ekskluzīvais pārdošanas līgums neļāva sameklēt izdevīgākus pircējus. Līgumi saslēgti tā, ka bez kooperatīva piekrišanas zemnieki neko nedrīkst. 

Pārdošanas apjomi uzņēmumam auga, bet nepietiekami, uzkrājās parādi. Šogad kooperatīvs no biešu audzētājiem ieturējis vairāku gadu laikā uzkrātu parādu, tāpēc uzņēmums palika bez apgrozāmajiem līdzekļiem. Zemnieki saprata, ka paši galā netiks un piesaistīja finanšu ekspertu.

Artūrs Bernis ir pārliecināts, ka biešu audzētājam nav bijusi pieredze un zināšanas, tāpēc viņi no paša sākuma piekrituši neizpildāmiem nosacījumiem. Tā turpinot, vērtīgā ražotne bankrotētu gada laikā. Zemnieki un jaunais finansists devās pie kooperatīva uz pārrunām. Prasīja samazināt fiksēto kooperatīva piecenojumu, lai uzņēmums nebankrotētu un spētu samaksāt parādus. Kooperatīvs nepiekrita. Neilgi pēc pārrunām pie uzņēmuma parādījās tumšas krāsas apvidus auto un tā pasažieri pieteicās rūpnīcu sargāt.

Gints Druseiks, SIA Jaunkrasti valdes loceklis

Bija atbraukuši divi vīrieši ar džipu. Teica, ka viņiem te ir objekts, kas jāsargā. Mēs viņiem smuki palūdzām, lai viņi aizbrauc un uzrakstījām policijai. Ka šeit ir sveši cilvēki, kas grib mūs.. Un viņi nepateica, no kuries viņi ir. Bija pilnīgi anonīmi un gribēja sargāt objektu. Mēs reāli nepiekrītam, ka šeit atnāks sveši cilvēki un komandēs, ko mums jādara, kas drīkst ienākt, kas nedrīkst ienākt, kādu produkciju laist ārā, kādu nelaist. Tā ir tīra varas pārņemšana uzņēmumā.

Izrādījās, ka tumšo auto sūtījis Kooperatīva ”Baltijas dārzeņi” vadītājs vadītājs Kaspars Brunovskis. Pēc dažām dienām rūpnīcā uz pārrunām ieradās arī viņš pats. Brunovski pavadīja bijušais drošības policijas priekšnieks ģenerālis Jānis Reiniks un vēl kooperatīva algots privātdetektīvs. Tomēr zemnieki joprojām atteicās no apsardzes un delegācija aizbrauca. Pagājušajā piektdienā Ginta Druseika tēvs Dainis devās uz tikšanos. Paša mašīna bija salūzusi, tāpēc brauca ar dēla auto.

Ieraudzīju, ka mirkšķina aizmugurē mašīna uguņus. Es domāju, ka man ir riepa caura aizmugurē. Un es apstājos lēni ceļa malā. Kamēr izkāpu, viens jaunietis bija pienācis klāt. Uz gadiem 30 – 35 mana auguma. Zolīdi ģērbies. Es viņam uzreiz teicu, laikam kāda riepa caura. Nē viņš teica, ar jums vajadzētu aprunāties. Atnāciet uz manu mašīnu. Aizgāju viņu mašīnā, apsēdos šoferim aizmugurē un viņi teica, jums ir problēmas ar biznesu.

Vīri neatklāja, kas viņus sūtījis. Zemniekam esot labvēļi. Par šo gadījumu viņš vērsies policijā. Zemnieki pieļauj, ka notikušais saistāms ar attiecībām ar kooperatīva Baltijas dārzeņi vadības aktivitātēm. Citu konfliktu viņiem neesot.

Kooperatīvu Baltijas dārzeņi 2005.gadā dibināja piecas zemnieku saimniecības, bet to vada viena ģimene – zemnieku saimniecības Ezerkauliņi īpašnieks Kaspars Brunovskis, viņa brālēns Jānis Bušs un māsa Kristīne Brunovska – Marinaki.

Kaspars Brunovskis ir turīgs un ietekmīgs uzņēmējs. Viņš ir īpašniekos daudzām saimniecībām un pārstrādes uzņēmumiem. Arī lielākajam gurķu un tomātu audzētājam Sabiedrībai  Mārupe. Viņš vada biogāzes ražošanas uzņēmumu Zaļā Mārupe. Brunovskis noliedz, ka censtos Druseiku biznesu nogremdēt. Zemnieki paši vainīgi, ka kļūdījušies aprēķinos un piekrituši kooperatīva nosacījumiem. Melnais džips pie vārtiem esot pārpratums.

Par Daiņa Druseika apturēšanu uz ceļa viņš nekā nezinot. 

Vārīto biešu bizness ir perspektīvs. Druseiku rūpnīca ir jaudīgākā, kas Latvijā ražo šo produktu. Lai projekts atmaksātos, mēnesī jāpārdod 300 tonnu biešu. Pieprasījums šobrīd ir daudz lielāks.

Druseiki nevēlas pieņemt kooperatīva apsardzi. Viņi cer izvilkt līdz projekta uzraudzības perioda beigām un sākt bietes tirgot paši. Kooperatīvam tas nepatīk. Brunovskis uzskata, ka zemnieki var netikt galā ar sarežģīto situāciju.

Nekā citādi kooperatīvs savam dibinātājam pretī vairs nenāk. Brunovskis nevēlas, ka Jaunkrasti no kooperatīva aizietu.

Kaspars Brunovskis, KS Baltijas dārzeņi valdes priekšsēdētājs

Mēs kooperatīvā skatāmies, cik tu kooperatīvam pienes. Un tik tev arī ir atdeve. Mēs procentuāli rēķinam. Tad, kad tu saņem investīciju, tu izveido ražošanu un tev parādās tonnas un tu no katras tonnas 4 56 32 centus atstāj kooperatīvam par kooperatīva darbību.  Par uzturēšanu. Tas ir ne jau peļņai, tā ir uzturēšana. Tas ir – samaksāt algas personālam visam, kas ir grāmatvedība, personāldaļa, tirdzniecība, transports. No pirmās dienas ir bijusi doma tāda – iestāties kooperatīvā, saņemt Eiropas naudu un pēc tam…. Nav tas mērķis mūsu!

Priekšā vēl nopietnas sarunas par iekārtām. Pēc dokumentiem viss pieder kooperatīvam. Noruna, ka iekārtas 5 gadu laikā pāriet zemniekiem, uz papīra nav fiksēta. 

Kooperatīva pusē ir nauda un iespējas. Padomus viņiem sniedz arī bijušais Drošības policijas priekšnieks ģenerālis Reiniks. 

Šobrīd abi konfliktējošie uzņēmumi ir ieinteresēti, lai biešu vārīšana ne mirkli neapstājas. Ja ražošana pārtrūks, Jaunkrasts īpašnieki būs zaudējuši savus ieguldījumus, bet kooperatīvs Baltijas dārzeņi riskē ar Lauku atbalsta dienesta prasību atmaksāt saņemto atbalstu 3,6 miljonus eiro.

Jaunkrasta dārzeņu pārstrādes iekārtas tagad ir īpaši vērtīgas (iekārojamas), jo tik izdevīgus noteikumus, ar kādiem tās iegādātas, turpmāk, visticamāk, neviens nesaņems, jo Eiropas atbalsta projekti beigsies.  Pērkot bez Eiropas atbalsta, ražotājs nebūs konkurētspējīgs.

Video

Lasi vēl