Bijušais Daugavpils vicemērs no soda cenšas izbēgt ar viltus liecinieku palīdzību

8 komentāri
Bijušais Daugavpils vicemērs no soda cenšas izbēgt ar viltus liecinieku palīdzību
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Pirms sešiem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kukuļa saņemšanas brīdī aizturēja Daugavpils vicemēru Vjačeslavu Širjakovu.

Šonedēļ pirmajā instancē Širjakovs tika notiesāts uz trīsarpus gadiem cietumā. Tomēr šī ir tikai neliela daļa no sākotnēji vērienīgās lietas. Vēl četrās daļās prokurors lietu izbeidzis, jo izrādījās, ka savāktie pierādījumi bijuši pārāk vāji.

Daugavpils amatpersonu kukuļošanas lietā KNAB 2013. gadā aizturēja sešas personas, arī Daugavpils vicemēru Vjačeslavu Širjakovu un vēja enerģijas un mazo HES nozares uzņēmējus Gintu Sorokinu un Jāni Sprinovski. Pēdējais savulaik bijis arī Andra Šķēles biznesa partneris un minēts kā viens no OIK idejas radītājiem. Aizturēja arī Daugavpilī ietekmīgus uzņēmējus un biežus pašvaldības iepirkumu uzvarētājus Antonu Oglodkovu un Sergeju Karnauhovu.

2013. gada 1. februārī ofisā Rīgas centrā Jānis Sprinovskis nodeva Sergejam Karnauhovam 120 000 eiro. Dažas stundas vēlāk Sergejs Karnauhovs benzīntankā Jēkabpilī Daugavpils vicemēram Vjačeslavam Širjakovam nodeva aploksni. KNAB Širjakovu uzreiz aizturēja ar 60 000 eiro biksēs. Vēl 30 000 eiro atrod Karnauhova mašīnā, un tādu pašu summu – pie Oglodkova.

KNAB ieskatā viss norāda uz to, ka kukulis domāts Širjakovam. Sprinovskis un Sorokins ir kukuļa devēji, bet Karnauhovs un Oglodkovs – starpnieki, kas izdomājuši pusi no kukuļa sadalīt savā starpā. Aizturēšanas dienā Sprinovskis 120 000 izņēmis no sava bankas konta. KNAB novēroja, kā četri uzņēmēji tiekas Rīgā, vēlāk uz banknotēm atrod Sprinovska un Sorokina smaržas. KNAB veica kratīšanu “Daugavpils siltumtīklos” un aizturēja uzņēmuma vadītāju Māri Laudiņu.

Sešus gadus vēlāk lieta nonākusi līdz pirmās instances tiesas spriedumam. No apjomīgās lietas palikušas tikai divas epizodes. Lietu uzraudzīja un virzīja prokurors Aldis Pundurs. 2016. gadā viņš darbu atstāja, un 180 lietas sējumus pārņēma Māris Leja. Viņš izvērtē pierādījumus un secina, ka vairākās daļās lieta neturas kopā.

Viens no izmeklēšanas virzieniem saistīts ar visu aizturēto iespējamu saistību ar krāpšanu “Daugavpils siltumtīklos”. Pašvaldības uzņēmums slēdzis līgumus ar Sprinovskim piederošiem un Sorokina vadītiem uzņēmumiem ”Batergo”, ”Sprino” un ”BK Enerģija” par siltumtrases nodošanu to īpašumā un siltumenerģijas iepirkšanu no tiem. Tomēr prokurors atzina, – nepietiek pierādījumu, ka pašvaldības uzņēmumam izdarīts kaitējums, tādēļ šo virzienu slēdza.

KNAB atklāja, ka Sorokins un Sprinovskis no ”Daugavpils siltumtīkliem” un vēl pieciem uzņēmumiem izkrāpuši naudu, solot paātrināt emisijas kvotu saņemšanu. Uzņēmēji pēc tam daļu kvotu atpirka par viņiem ļoti izdevīgu cenu. Šajā shēmā Leja nesaskatīja pierādījumus Širjakova un Oglodkova vainai un lietu pret viņiem slēdza. Pārējie par šo shēmu stājušies Daugavpils tiesas priekšā, un pašlaik notiek pārrunas par vienošanos un radīto zaudējumu atmaksu.

Prokurora šaubas radīja arī versija par Širjakovam paredzētajiem 120 000 eiro, jo pierādāms bijis tikai tas, ka Karnauhovs deva, bet Širjakovs ņēma 60 000.

Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Nevienas nepubliskās sarunas nav, ir tikai izsekotas šīs personas un konstatēts, kad ir tikušies, kas ir tikušies, kur braukuši, kuri devušies, un piefiksēts ir tikai pats rezultāts – tātad Jēkabpilī degvielas uzpildes stacijā naudas nodošana aploksnē. Viss, punkts.

Bet galvenais, kādēļ izira kukuļdošanas lieta pret Sprinovski, bija viņa alternatīvā versija. Uzņēmējs stāstīja, ka grasījies pirkt īpašumu. Lielo skaidrās naudas summu izņēmis rokas naudas maksāšanai.

“Pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija ļoti detalizēti pārbaudīts, vai tiešām šāds darījums plānojās un bija domāts realizēt, bija nopratinātas vairākas personas, – gan mākleris, gan iespējamā nekustamā īpašuma pārdevēji, kas apstiprināja, ka tā ir bijis, un pats aizstāvības puses visveiksmīgākais – sakritība, ka šajā gadījumā potenciālā nekustamā īpašuma pārdevēja savās liecībās bija norādījusi, ka gadījumā, ja tuvākā laikā tiks noslēgts šis līgums, rokasnaudas summa būtu 100 līdz 120 tūkstoši eiro, respektīvi, atbilst tieši tai summai, kas it kā figurē kā sākotnējais kukulis,” norāda Leja.

Kāpēc Sprinovskis naudu nodevis Karnauhovam, nevis nekustamā īpašuma pārdevējam, viņam arī ir izskaidrojums. Vajadzējis uzticamu personu, kam nodot naudu glabāšanā līdz darījumam. Pratināšanas laikā viņš gan neatcerējās Karnauhova uzvārdu.

Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Par to, mēs varam nedaudz pasmīnēt, kāpēc jāuzticas glabāšanai, bet ar šo te, kā es lēmumā norādīju, ar šo te nelielo dīvainību es nespēju atsvērt visas tās pārējās šaubas, kas pastāvēja šajā gadījumā.

Vienīgais pierādījums par Sprinovska un Sorokina iesaisti kukuļa došanā ir viņu birojā ierakstīta saruna divas dienas pirms naudas nodošanas. Tajā piedalījās arī abi Daugavpils uzņēmēji. Gan KNAB darbinieki, gan ekspertīze ierakstā sadzirdēja skaitli 120, bet ieraksts bijis tik sliktā kvalitātē, ka konteksts tam nav saprotams.

Prokurors lietu par kukuļdošanu pret Sprinovski, Sorokinu, Oglodkovu un Laudiņu izbeidza, bet to uzturēja pret naudas nodošanas brīdī pieķerto Širjakovu un Karnauhovu. Šonedēļ pirmās instance tiesa Jēkabpilī viņiem piesprieda reālu brīvības atņemšanu un naudas sodus.

Prokurors izvirzīja versiju, ka kukulis dots par uzvaru pašvaldības konkursā. Tikai dažas dienas pirms naudas nodošanas Karnauhova un Oglodkova uzņēmums “Daugavpils Specializētais autotransporta uzņēmums” bija noslēdzis līgumu ar Daugavpils domi par pilsētas ielu uzkopšanu piecu miljonu latu vērtībā. Aizturēšanas dienā sākās sabiedriskā apspriešana par citu viņu projektu – atkritumu šķirošanas punkta veidošanu.

“Daudzu gadu garumā uzņēmums “SpecATU” uzvarējis konkursos šajā uzņēmējdarbības veidā godīgā konkurences cīņā pie dažādiem pilsētas administrācijas vadītājiem un politiskiem un saimnieciskiem uzskatiem,” norāda Karnauhovs.

Kopš aizturēšanas Širjakovs apgalvoja, ka nezināja, ka aploksnē ir nauda. To aizbāzis aiz jostas, jo Karnauhovs regulāri esot devis dokumentus. KNAB abus aizturējis pirms uzņēmējs paspējis pastāstīt, kas ir sainī. Piecus gadus pēc aizturēšanas radās cita versija, – nauda patiesībā bija jānodod Širjakova māsas vīram Vadimam Gubenko kā aizdevums.

Vjačeslavs Širjakovs
Bijušais Daugavpils vicemērs (ievēlēts no ”Saskaņas centra” saraksta)

Uz prokurora piezīmi par to, kāpēc es klusēju piecus gadus, gribu teikt sekojošo, – prokurors Pundurs bija subjektīvs un atklāti paziņoja, ka manas liecības viņu neinteresē.

Širjakova versiju tiesā apstiprināja Gubenko un Oglodkovs. Tiesnese viņiem nenoticēja un lēma lūgt policiju sākt kriminālprocesu pret abiem par nepatiesu liecību sniegšanu.

Zemgales rajona tiesas tiesnese Līga Baltmane-Zepa norāda: “Šie liecinieki it kā mēģināja uzturēt šo apsūdzēto versiju, it kā apstiprinot, kam tiesa nenoticēja, un uzskata šīs liecības par melīgām.”

Tomēr blakus lēmums stāsies spēkā tikai tad, kad process būs beidzies visās instancēs. Tad nepatieso liecību sniegšanai var būt iestājies noilgums.

Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Es esmu pats piedalījies atsevišķu ārvalstu tiesās un redzējis, kā darbojas šī liecinieka atbildība gadījumā, ja iespēja ierosināt procesu par nepatiesu liecību ir nekavējoties, nevis tā kā pie mums, – pēc kādiem gala nolēmumiem, kur vēl pie tam varbūt gadiem ir jāgaida, kad viņi stāsies spēkā.

Savukārt advokāts Dainis Lūsis raidījumam “Nekā personīga” norādīja: “Neapšaubāmi mēs pārsūdzēsim šo te spriedumu. Tikai jāsagaida pilnais teksts. Mēs vispār neuzskatām, ka esam noziegumu izdarījuši. Par bardzību te neiet runa, par sprieduma pareizību, ko mēs apšaubām.”

Karnauhovs turpina strādāt savos uzņēmumos, lai gan viņam daļas tajos vairs nepieder. Savus īpašumus īsi pirms aizturēšanas viņš pārrakstījis sievai un biznesa partneriem. Širjakovs no sabiedriskās dzīves pazudis, un viņa vienīgais amats ir Latgales volejbola apvienības valdē. Sprinovska uzņēmumiem KNAB bija uzlicis arestu. Kad 2015. gadā prokurors to atcēla, Sprinovskis tos visus pārdeva.

Daugavpilī pirmajā instancē vēl turpinās tiesvedība lietā pret Sprinovski, Sorokinu un Laudiņu par krāpšanos ar emisijas kvotām. Šomēnes bija paredzēts tiesāšanos noslēgt ar vienošanos. Tā paredzētu, ka apsūdzētie atzīst savu vainu un atmaksā izkrāpto naudu. Tas neizdevās, jo ”Daugavpils siltumtīkli” izkrāpto 600 tūkstošu eiro vietā vēlas saņemt par trešdaļu lielāku summu.