Baltkrievijas valsts uzņēmums, kas apkalpo bruņotos spēkus, piegādā sakaru nodrošinājumu “Latvijas dzelzceļam”

4 komentāri

VAS “Latvijas dzelzceļš” nav tikai lielākais darba devējs un atslēgas spēlētājs tranzītā. Dzelzceļa infrastruktūra ir stratēģiski nozīmīga. Īpaši mūsdienās, kad, gatavojoties NATO spēku mācībām, arī dzelzceļš ir iesaistīts bruņutehnikas pārvietošanā.

Lai ikdienā uzņēmuma iekšienē nodrošinātu sakarus, pārraudzītu kravu un vilcienu sastāvu kustību, ir izveidotas dažādas programmas un komunikāciju sistēmas. TV3 raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka daudzas no tām ir novecojušas. Turklāt vairākas joprojām uztur to ražotāji no Krievijas un Baltkrievijas.

Vienas sistēmas veidotājs ir Baltkrievijas valsts uzņēmums, kas Krievijai draudzīgos baltkrievu bruņotos spēkus apgādā ar sakaru iekārtām, satelītiem un rācijām.

Fragments no reklāmas video:

Tas, kurš pārvalda informāciju, tas pārvalda pasauli. Pašu veiksmīgāko komercuzņēmumu un korporāciju veiksme, valsts institūtu efektīva darbība un jebkuras valsts sociālā un ekonomiskā attīstība atkarīga no sakariem un veidiem, kā tiek pārsūtīti dati. Tieši tāpēc Baltkrievijas uzņēmums “AGAT” sistēmas jau daudzus gadus nodarbojas ar sakaru līdzekļu un datu apraides iekārtu izstrādi.

Uzņēmums ”AGAT – vadības sistēmas” dibināts Baltkrievijas padomju republikā 1969.gadā. Šobrīd tas ir meitas uzņēmums valstij piederošai holdingkompānijai ”Ģeoinformācijas sistēmas”. Holdings ir ietekmīgs – tas nodrošina praktiski visus sakaru rīkus, ko izmanto Baltkrievijas armija –  karaspēka pārvaldības un sakaru sistēmas, ierīces izlūkošanai, īpaši aizsargātu skaitļošanas tehniku, radiolokācijas iekārtas un karaspēka kontrolmēraparātus.

Fragments no reklāmas video:

Satelītu sakaru stacija “VOSHOD”. Iespējams aizbraukt jebkur, kur vajadzīgs un pa tiešo sazināties ar mūsu satelītiem un nodot visu nepieciešamo informāciju. Mūsdienu konfliktos šādas mašīnas vienkārši ir nepieciešamas.

Tās spēj strādāt ne tikai ar mūsu satelītiem. Bet arī ar vairākiem Krievijas satelītiem, kas orbītā atrodas uztveršanas zonā – ne pārāk tālu no mūsējā.

Uzņēmums “AGAT” un tā mātes kompānija nodrošina praktiski visus būtiskos sakarus Baltkrievijā – sākot no auto numurzīmju atpazīšanas iekārtām uz šosejām un autovadītāju un mašīnu reģistrācijas apliecību sistēmu, beidzot ar balsošanas iekārtām Baltkrievijas parlamentā un ierīcēm, kas ļauj nodrošināt ciparu televīzijas signālu.

“AGAT” direktors ir Genādijs Kazakovs. Kopš augstskolas beigšanas, viņš savu karjeru saistījis ar armijas radio sakaru vienībām. 2005. gadā ar Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko rīkojumu viņš kļuva par Baltkrievijas bruņoto spēku ģenerālštāba pārvaldes priekšnieku un bruņoto spēku sakaru priekšnieku. Tātad viņš ir bijis galvenā persona, kas Baltkrievijas armijā atbild par sakariem un komunikācijas iekārtām. Šajā augstajā amatā nostrādāja 12 gadus. Tagad vada kompāniju AGAT.

13.janvārī Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā internetā parādās rezultāts iepirkumam, ko bija izsludinājis ”Latvijas dzelzceļš”. Tika iepirkts pakalpojums ”Staciju automatizētās vadības sistēmas (SAVS) programmatūras izmaiņu pieprasījumu realizēšana”. Iepirkumā uzvarējis Baltkrievijas uzņēmums ”AGAT – vadības sistēmas”. Kā teikts “Latvijas dzelzceļa” gatavotajā iepirkuma aprakstā – šīs sistēmas nodrošināšanai periodiski nepieciešams veikt ”programmatūras izmaiņu pieprasījumus”. Vienkārši runājot – programma ik pa laikam jāatjauno. Un tikai Baltkrievijas republikas uzņēmumam ”AGAT” esot tiesības atjaunot pašu radīto programmu (”tiesības uz tās ražotās programmatūras izplatīšanu, attīstību, ieviešanu un modernizāciju”).

“Nekā personīga” visu nedēļu šo iepirkumu lūdza komentēt “Latvijas dzelzceļam”. Kameras priekšā no uzņēmuma neviens komentārus tā arī sniegt nebija gatavs. Piektdienas pēcpusdienā raidījums saņēma īsu rakstisku atbildi: “ka šo Baltkrievijas valsts militārās rūpniecības kompānijas ražoto sistēmu “Latvijas dzelzceļš” izmanto jau no 2001.gada. Tā nodrošinot kravas staciju darba organizāciju, tostarp dažādas darbības ar kravas vagoniem. Programmas nepārtraukta darbība uzņēmumam esot vitāli svarīga un tās darbības pārtraukums tiešā veidā ietekmētu darbu stacijā. Programmu uzlabot var tikai šī firma. Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai ir vēl citas Baltkrievijā un arī Krievijā ražotas sistēmas, ko “Latvijas dzelzceļš” joprojām izmanto, atbildēt nevarot, jo tas esot komercnoslēpums. Lai arī pirms mēneša iepirkts jauns programmas uzlabojums, “Latvijas dzelzceļš” apgalvo, ka jau divus gadus strādājot pie sistēmas nomaiņas.

“Latvijas dzelzceļš” atbilde “Nekā personīga”

VAS ”Latvijas dzelzceļš” Staciju automatizētas vadības sistēmu (SAVS) izmanto kopš 2001.gada. Sistēma nodrošina kravas staciju darba organizāciju, tostarp dažādas darbības ar kravas vagoniem. SAVS nepārtraukta darbība uzņēmumam ir vitāli svarīga   un tās darbības pārtraukums tiešā veidā ietekmētu darbu stacijā.

Sistēmas uzturēšanai un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai periodiski ir nepieciešami programmatūras uzlabojumi, ko var veikt tikai tās izstrādātājs.

Tiesības uz SAVS programmatūras izplatīšanu, ieviešanu un modernizāciju ir sistēmas ražotājam Baltkrievijas Republikas uzņēmumam – atvērtai akciju sabiedrībai ”AGAT- vadības sistēmas”. Tāpēc arī iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar šo uzņēmumu.

Detalizētāka informācija par šo un citām kravu pārvadājumu procesā iesaistītajām sistēmām ir VAS ”Latvijas dzelzceļš” komercnoslēpums.

No 2018.gada tiek īstenots projekts šīs sistēmas nomaiņai pret citu.

Aizsardzības ministrs Atis Pabriks (“Attistībai/Par!”) par šo iepirkumu neesot īpaši satraukts. Baltkrievijā pārsvarā vadošos amatos esot cilvēki uzplečos.

“Tas nav automātiski negatīvi vērtējams jautājums, bet jebkurā gadījumā visas šāda veida lietas stratēģiskajā infrastruktūrā Latvijā būtu, protams, arī nu kaut vai daļēji, bet tomēr jāizvērtē arī no drošības aspekta, jo mēs zinām, ka kiberdraudi ir ar pieaugošu tendenci jebkurā nozarē, jebkurā jomā. Tā kā es domāju, ka šim jautājumam jābūt zem lupas, bet tas nenozīmē automātiski, ka tas ir kaut kas apdraudošs vai slikts, jo ņemot vērā Baltkrievijas valsts uzbūvi, daudzās vietās ir militārpersonas atbildīgos amatos, kur Latvijā viņi varbūt arī nebūtu,” saka Pabriks.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) ir izbrīnīts un pārsteigts. “Neesmu informēts par šādu iepirkumu, līdz ar to neko nevar komentēt. “Latvijas dzelzceļam” ir jāmainās, jāmaina arī informāciju tehnoloģiju sistēmas, un es ceru, ka nākotnē mēs varēsim arī šajā uzņēmumā ieviest modernu uzņēmuma aprīkojumu,” norāda Linkaits.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzskata, ka te ir jāpieslēdzas mūsu valsts drošības iestādēm.

“Viennozīmīgi tas nebūtu pieļaujams. Es noteikti nodošu šo informāciju Valsts drošības dienestam. Es pieļauju domu, ka viņiem vajadzētu būt konkrētai informācijai, bet šeit ir jautājums satiksmes ministram, kādā veidā tika pieļauta šāda veida situācija? Tas nav pieņemami. Nekādā veidā nevērtēju savādāk kā tikai vienīgi nolaidību. Mums ir Nacionālā drošības koncepcija un Nacionālās drošības plāns. Šāda veida situācijas nedrīkstētu notikt Latvijā. Noteikti ir vērts pārbaudīt un pieņemt adekvātus lēmumus,” saka Ģirģens.

Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās iestādes “CERT.LV” atbildība esot sniegt rekomendācijas un atbalstu. Kā par kibertelpu atbildīgā iestāde atbildēja “Nekā personīga,” “par informācijas sistēmu risku un apdraudējumu analīzi atbildīgs ir sistēmas īpašnieks” – tātad “Latvijas dzelzceļš”.

“CERT.LV” atbilde “Nekā personīga”

2019. gadā valsts drošības iestādes ir izstrādājušas un publiskojušas ieteikumus IT drošības pārvaldībai valsts, pašvaldību iestādēs un kritiskās infrastruktūras objektos. Drošības iestādes rekomendē izmantot tehnoloģijas un iekārtas, kuru izcelsme ir Eiropas Savienības, NATO, vai Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstis. “CERT.LV” aicina iestādes un uzņēmumus iepazīties ar šīm rekomendācijām un tās ieviest.

Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) skaidro, ka ”Izņēmumi un to iespējamais apdraudējums tiekot atsevišķi vērtēts, un SAB varot apstiprināt, ka atsevišķos gadījumos tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju produkti vai iekārtas, kuras ir ražotas citās valstīs, balstoties uz risku un apdraudējumu analīzi katrā konkrētajā gadījumā. SAB gan plašāk nepaskaidro, kā vērtē, ka “Latvijas dzelzceļš” pērk un izmanto Baltkrievijas armijas struktūrās ražotu produktu.

SAB atbilde “Nekā personīga”

2019. gadā valsts drošības iestādes kopīgi izstrādāja un publiskoja ieteikumus informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldībai valsts un pašvaldību institūcijās un informācijas tehnoloģiju kritiskajā infrastruktūrā. Minētie ieteikumi ir publiski pieejami gan SAB, gan Valsts drošības dienesta mājaslapās. Ieteikumi cita starpā rekomendē izmantot informācijas tehnoloģiju produktus vai iekārtas, kuras ir ražotas Eiropas Savienības, NATO vai EEZ dalībvalstīs.

Izņēmumi un to iespējamais apdraudējums tiek atsevišķi vērtēts un SAB var apstiprināt, ka atsevišķos gadījumos tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju produkti vai iekārtas, kuras ir ražotas citās valstīs, balstoties uz risku un apdraudējumu analīzi katrā konkrētajā gadījumā.

Informācijas tehnoloģiju produkti vai pakalpojumi, kuru izcelsmes valsts ir ārpus Eiropas Savienības, NATO vai EEZ var radīt papildus riskus un neparedzētus apdraudējumus, tāpēc arī rekomendējam vadīties pēc valsts drošības iestāžu izstrādātajiem ieteikumiem tajos gadījumos, kad pastāv alternatīvas izvēles iespējas.

Staciju automatizētās vadības sistēmas risku un apdraudējumu analīzi un pastāvīgu monitoringu veic tās īpašnieks “Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar SAB un “CERT.LV”.

“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka “Latvijas dzelzceļā” ir vairāki līdzīgi gadījumi, kad joprojām tiek lietotas sistēmas, kas ražotas, piemēram, Krievijā. Un tas esot viens no iemesliem, kāpēc “Latvijas dzelzceļš” netiek iesaistīts “Rail Baltic” projektā – baidoties par iespējamu informācijas noplūdi. Amatpersonas arī ar bažām raugās uz dzelzceļa iesaistīšanu slepenajos krīzes plānos, kas paredz kādu nelaimju vai potenciāla militāra apdraudējuma novēršanu.

“”Latvijas dzelzceļā” ir daudz iespēju uzlabojumiem. Tur vēl joprojām darbojas pāri par 400 faksa aparāti un sūta telegrammas no vienas stacijas otrai. Tā ir bijusi organizācija, kur ilgstoši nav investēts tieši modernizācijā. Bet šādu sistēmu pastāvēšana, kas tiek uzturēts no Krievijas un Baltkrievijas puses, vai tas var tikt uzskatīts par tādu zināmā veidā, draudu.  Neesmu eksperts par šiem jautājumiem nevarēšu komentēt,” norāda Linkaits.

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) saka: “Ņemot vērā mūsu attiecības ar Baltkrieviju, pati Baltkrievija un tās ražotāji nerada šaubas. Bet, ņemot vērā to, ja tās ir militārās struktūras, un mēs labi zinām, cik viņas tomēr ir saistītas ar Krievijas militārajām struktūrām un kopējās mācības tad, ja man kāds to prasītu, es noteikti neieteiktu šobrīd darboties. Bet padziļināti šo jautājumu ir jāizvērtē arī mūsu kompetentajām struktūrām.”

Eksprezidents un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers atgādina par Baltkrievijas un Krievijas armiju ciešo sadarbību. Pēdējos gados abu šo valstu teritorijās arī tiešā Latvijas robežu tuvumā notikušas un turpina notikt grandiozas militārās mācības. Arī manevri ZAPAD, kuru taktiskie uzdevumi bijuši Baltijas valstu noslēgšana no ārpasaules, kā arī iespējami uzbrukumu manevri, izmantojot gan desantu no gaisa, kara kuģus un zemūdenes, raķešu sistēmas un pat ar tankiem un bruņu tehniku mācoties forsēt upes.

“Jāpaskatās, ko šis uzņēmums ražo. Un tas ražo militāro tehniku. Vai drusku ”mīkstāk” – gan militāri, gan civili izmantojamu tehniku. Tātad vārds ”militāri” jebkurā produktā, ko šis uzņēmums ražo. Ir pilnīgi naivi cerēt, ka programma, kas nodrošina staciju vadību, nav ar militāru interesi no kaimiņvalsts. Jo tomēr mācības ZAPAD regulāri notiek Baltkrievijas teritorijā. Un Baltkrievijas un Krievijas militāristi sadarbojas. Un arī pats uzņēmuma vadītājs ir cienījams cilvēks Krievijas militāristu aprindās. Jābūt ļoti uzmanīgiem. Katrā ziņā mēs neko nevaram zaudēt, jo, ja mēs mainīsim programmatūru, mēs katrā ziņā būsim drošā pusē par to, ka šī informācija netiek izmantota mums nelabvēlīgi komerciālos nolūkos un mums nelabvēlīgi militāros nolūkos,” norāda Zatlers.

Kučinskis pauž: “Bet, ja ”x stunda” iestājas un mums ir sakaru nodrošinātājs no Krievijas un Baltkrievijas – jautājumus, ko tas nozīmē? Tas nozīmē papildu risku, tas ir viss, ko tas nozīmē. Papildu risku, un tā izvērtēšanai varētu būt pārāk augsta cena, tieši tāpēc arī vēl vairāk ir jābūt uzmanīgiem.”

Savukārt Zatlers norāda: “Ja mēs paskatāmies šīs firmas reklāmas video. Viņi pašā sākumā skaidri pasaka – kas pārvalda informāciju, tas pārvalda pasauli. Tātad, kas pārvalda informāciju “Latvijas dzelzceļā”, tas pārvalda arī “Latvijas dzelzceļu”. Jautājums, kam pieder “Latvijas dzelzceļš”?”

Fragments no reklāmas video:

Vēsture ne reizi vien pierādījusi, ka daudzas kaujas uzvarētas tikai tāpēc, ka karaspēku vadība visos līmeņos bijusi vienmērīga un nepārtraukta. Šobrīd bruņoto spēku interesēs ”AGAT sistēmas” izgatavo un ievieš radio un telefonu sakaru datu apraides sistēmas.

“Latvijas dzelzceļš” raidījumam “Nekā personīga” nesniedz ziņas par citām sistēmām, ko, iespējams, uztur Krievijas uzņēmumi. Jo tas ir noslēpums. Bet ir būtisks jautājums, vai aiz komercnoslēpuma paslēptā sadarbība “Latvijas dzelzceļam” ļauj droši glabāt informāciju, kam nevajadzētu nonākt pie nedraudzīgu valstu dienestiem.