Autotransporta direkcija: Rēzeknes autoosta pasažieru pārvadātājiem – dārgākā Baltijā

4 komentāri

Autotransporta direkcija sākusi izvērtējumu, kā ar naudu rīkojas 33 Latvijā strādājošās autoostas.

Atklājies, ka daudzās izdevumi ir neadekvāti – sētnieki saņem pat vairākus tūkstošus, iespējams apzināti sadārdzinātas dažādas remontu izmaksas. Šo krāpšanos apmaksājam mēs visi, jo autobusu pasažieru pārvadājumus dotē valsts.

Lielākā daļa autoostu ir privātas. Katrai savi izcenojumi par autobusa iebraukšanu teritorijā. Formula, kā to aprēķina ir vispārīga, tāpēc cenā var iekļaut dažādas pozīcijas. Kas arī notiek.

Autotransporta direkcijas sāktā izvērtējumā atklājies, ka vairākās autoostās noteiktas nesamērīgi lielas darbinieku algas, remontu tāmes un citi izdevumi. To visu autoostu īpašnieki uzrāda kā savus izdevumus, aprēķinot iebraukšanas maksu, ko iekasē no pasažieru pārvadātājiem. Viņi ”uzpūsto” tarifu spiesti samaksāt un tālāk prasa dotāciju valstij.

Pagājušajā gadā pārvadātāji autoostām tikai par iebraukšanu viņu teritorijā samaksājuši 4,5 miljonus (4 564 328 eiro), šī gada pirmajā pusgadā – vairāk nekā 2 milljonus (2 244 492 eiro). (Avots: Autotransporta direkcija).

Pārvadātāju iebraukšanas maksa autoostām (Avots: Autotransporta direkcija)

  • 4 564 328 eiro – 2019. gads;
  • 2 244 492 eiro – 2020. gada 1. pusgads.

Autotransporta direkcijas Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva raidījumam “Nekā personīga” atklāj, ka atsevišķās autoostās uz papīra sētneiki saņem tik lielas algas kā juristi. Un tie, kuri maina maršruta sarakstus, saņem vairāk pat par Valsts prezidentu.

Rēzeknes autoosta. Kā saka pārvadātāji – viena no dārgākajām Baltijas valstīs. Situāciju varētu mainīt Rēzeknes dome, bet tas nenotiek.

Autotransporta direkcijas aprēķini parāda, ka maksimālā maksa par Rēzeknes autoostas izmantošanu ir 12 eiro. Tik dārgi par viena autobusa iebraukšanu nav jāmaksā pat nevienā no triju Baltijas valstu galvaspilsētām.

Autopārvadājumu likumā teikts, ka ”autoostu izvietojumu un skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība.” Ar šo dokumentu, ko parakstījis Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S), par vienīgo pilsētas autoostu 2013. gadā noteikta zeme, kas pieder privātfirmai.

Iepriekš medijos mērs autoostas izvēli skaidroja, ka dome esot saņēmusi iedzīvotāju vēstules un uzņēmēju lūgumus autoostu nepārcelt. Lūgumi uzklausīti. Iemeslu mainīt autoostu mērs nesaskata.

Savulaik autoostas īpašnieks bija firma ”Rēzeknes autobusu parks”, kas reģionā nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu. Pirms 13 gadiem to atpirka uzņēmēji no Rīgas firma ”MARNO J”. Dažus gadus vēlāk tā pārdota kompānijai ”M.J. Finance”. Abas firmas reģistrētas vienā adresē Rīgā Lomonosova ielā, to valdēs un īpašniekos figurē vieni un tie paši cilvēki.

Kā abu firmu patiesā labuma guvēja uzrādīta Jeļena Sagateljana – miljonāru apskatos minēta starp bagātākajām Latvijas sievietēm. Firmu īpašumā – tirdzniecības centri, viesnīcas un biroju ēkas Rīgā, Jelgavā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Madonā un citviet. Un vairāk kā 10 gadus arī Rēzeknes autoosta. Tā iznomāta vēl citai firmai, kur vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Uldis Laizāns. Savulaik viņš ir bijis valdē arī firmās, kam zeme pieder. To pārstāvji rakstiskās atbildēs “Nekā personīga” apgalvo – viņiem ar autoostas iznomātāju neesot nekādu saistību. Laizāns pieprasa atsūtīt jautājumus uz ”oficiālo” epastu, bet tā arī uz “Nekā personīga” nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja.

“Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka, piemēram, telpu nomas maksa, ko kā savu izdevumu pozīciju Satiksmes ministrijai norādījusi SIA ”Rēzeknes autoosta”, ir 12 eiro kvadrātmetrā. Par šādu summu ir iespējams izīrēt smalki iekārtotu biroju Rīgas centrā blakus Vērmanes parkam. Pārējās izdevumu pozīcijas šobrīd vērtē Autotransporta direkcija.

Pirms četriem gadiem Konkurences padome firmai “Rēzeknes autoosta” jau piemēroja 4026 eiro sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, pārvadātājiem pieprasot pārmērīgu maksu par iebraukšanu autoostā. Pirms pusotra gada padome autoostai uzlika vēl vienu sodu – 838 eiro par prasītās informācijas nesniegšanu, lai pārliecinātos vai trūkumi novērsti. Šobrīd notiekot atkārtota pārbaude, un tajā atklāto Konkurences padome vēl nav gatava komentēt.

Autotransporta direkcija uzskata, ka nepieciešams jauns regulējums likumos. Pretējā gadījumā autoostu tēriņus neviens no malas ietekmēt nevar.

Pirms pusotra gada mediji ziņoja par vēl kādu šaubīgu darījumu, kurā iesaistīts SIA ”Rēzeknes autoosta” īpašnieks Uldis Laizāns. Pēc VARAM prasības policija sāka izmeklēt iespējamu slēptu “Jelgavas tirgus” privatizāciju. Starp šīm personām bija arī Laizāns. Ar ko izmeklēšana beigusies, policija mums vairāku dienu garumā tā arī nespēja atbildēt.

Bet Rēzeknes dome rūpējas ne tikai par atsevišķiem īpaši izredzētiem uzņēmējiem. Bet arī par domes vadītāja ģimeni. Aprīlī Rēzeknes dome nolēma, ka turpmāk ar kadastra mērījumiem un zemes vienību dalīšanu, kas saistīti ar pilsētas pašvaldību, nodarbosies SIA ”B & B Struktūra”.

Šis uzņēmums saņēmis pasūtījumu vairāk 25 595 eiro vērtībā. Uzņēmuma īpašniece ir Olga Bartaševiča – domes priekšsēdētāja sieva. No 2007. līdz 2009. gadam īpašnieks bijis arī pats Aleksandrs Bartaševičs. Sarunā ar “Nekā personīga” Rēzeknes mērs notikušajā neko sliktu nesaskata.

Iepirkumu komisiju Rēzeknes domē vada mēra vietnieks un partijas biedrs no Saskaņas Andrejs Rešetņikovs. Pirms trim gadiem “Nekā personīgā” rādījām kā mēra sieva, nebūdama domes darbiniece, izmantoja pašvaldības vadītāja automašīnu, lai kārtotu savas darīšanas Rīgā. KNAB veica pārbaudi, bet pārkāpumus notikušajā nespēja saredzēt.